Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_02_07-seq325> ?p ?o. }

• 2002_02_07-seq325 type Speech.
• 2002_02_07-seq325 number "325".
• 2002_02_07-seq325 date "2002-02-07".
• 2002_02_07-seq325 isPartOf 2002_02_07.
• 2002_02_07-seq325 spokenAs 27.
• 2002_02_07-seq325 spokenText "Godājamie kolēģi! Lasot šo likumprojektu, man ir skaidra tā problēma, ko kolēģi ir mēģinājuši apzināt, taču tajā pašā laikā ir izjūta, ka mēs nepārzinām to situāciju, kāda ir reālajā likumdošanā jau šobrīd. Bieži gadās tā, ka labā roka nezina, ko kreisā dara. Bieži vien iznāk tā, ka mēs esam jau sapinušies esošo likumu un visdažādāko struktūru tīklos - pārvalžu un padomju tīklos - un beigu beigās gribam katru jautājumu risināt, izdodot jaunu likumu. Pareizāk būtu tikt skaidrībā ar jau pastāvošo jeb veco kārtību, ar esošo likumdošanu. Taču šoreiz es gribētu pateikt, kas ir šajā likumprojektā pats svarīgākais. Likumprojekta 2. pantā teikts, ka šā likuma uzdevums ir noteikt prasības Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādāšanai. Es gribētu uzsvērt, ka ir jau viens šāds teritoriālais plānojums - Rīgas attīstības plāns 1995. - 2005. gadam. Protams, šajā plānojumā ir nepieciešamas korekcijas. Cits jautājums ir tas, ka 1995. gadā apstiprinātais plāns, it īpaši, ja mēs nodalām atsevišķu teritoriju no šā pilsētas kopējā attīstības plāna, - būtu zināmā mērā precizējams. Tas ir skaidrs. Taču pie šā Rīgas attīstības plāna ir strādājuši kvalificēti speciālisti, to skaitā arī pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, un es domāju, ka tas mums zināmā mērā ir jāņem par pamatu. Mēs nevaram sākt pie teritoriālā plānojuma strādāt tukšā vietā, sākot no nulles. Tas ir viens jautājums. Otrs, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka Valsts kultūras un pieminekļu aizsardzības inspekcija ir izstrādājusi Rīgas centra attīstības plāna projektu “Vīzija 2020”, un arī no tā ir daudzkas jau ņemams par pamatu. Un to zināmā mērā ir pozitīvi novērtējuši arī Eiropas Padomes eksperti. Arī mēs uzskatām, ka Rīgas Domei būtu jāizstrādā nākamais teritoriālais plānojums - it īpaši jautājumā par Rīgas vēsturisko centru -, ieviešot nepieciešamās korekcijas jau minētajā 1995. gadā apstiprinātajā teritoriālajā plānojumā, atbilstoši šodienas situācijai. Bet strādāt tā, kā pašreiz izriet no likumprojekta teksta, - ka tas viss tiek sākts gandrīz pilnīgi no jauna, neņemot vērā to projektu, kas ir izstrādāts Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, un Rīgas attīstības plānu, - tas, es domāju, nebūtu optimālais ceļš. Tālāk. Par saskaņošanas kārtību. Nav nepieciešams atrunāt vēl vienā likumā to, kam ir jānotiek, ievērojot Kultūras ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prasības. Jo spēkā esošie normatīvie akti paredz tiesības ikvienai ministrijai piedalīties jebkuras teritorijas attīstības plāna izstrādāšanā. To nosaka Teritorijas attīstības plānošanas likuma 7. panta septītā daļa. Kolēģi! Ministru kabineta noteikumu nr. 423 (Noteikumi par teritoriju plānojumiem) 32. panta 2. punkts paredz, ka pašvaldībām, izstrādājot savas teritorijas plānojumu, obligāti jāpieprasa plānošanas noteikumi, vēlāk - atzinumi gan no Reģionālās vides pārvaldes, gan no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un virknes citu valsts institūciju. Kolēģi, es gribētu uzsvērt: ja ir tāda situācija, ka tas tiek ignorēts, kā teica Stalta kungs, tad mums ir jāsauc pie kārtības tie cilvēki, kas pārkāpj likumdošanu, vienalga, kur viņi atrastos, kaut vai Rīgas Domē, nevis jābēdājas un jāraud par to, ka kāds ignorē valsts likumdošanā noteikto kārtību. Mūsuprāt, obligāti jārada vēl viens likums tikai tāpēc vien, ka ir kāds, kas neievēro jau pastāvošo likumdošanu pietiekami konsekventi. Tāda ir mūsu nostāja. Es gribētu uzsvērt vēl arī sekojošo. Atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai visi attīstības priekšlikumi, to skaitā būvprojekti, bija, ir un arī būs jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Tā ka šeit runa ir vienīgi par likuma konsekventu ievērošanu un likuma ievērošanas kontroli. Tālāk. Nākamais. Godājamie kolēģi, likumprojektā paredzēts, ka Rīgas centra teritorijas plānojuma izstrādes un ievērošanas pārraudzībai Ministru kabinets izveidos atkal jaunu institūciju - Rīgas centra saglabāšanas un attīstības padomi. Tās sastāvu un nolikumu apstiprinās Ministru kabinets pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Kultūras ministrijas un Rīgas Domes priekšlikuma. Taču visas šīs institūcijas jau ir, un to funkcijas ir aplūkotas dažādos likumos. Var jau tagad pie tā strādāt, taču ir stingri jāpieprasa likuma ievērošana. Tagad katrā trešajā likumprojektā mēs redzam, ka tiek piedāvāta kaut kādas jaunas padomes, kaut kādas jaunas institūcijas izveidošana un tiek noteikti tām pienākumi, kādi nereti netiek pildīti jau esošajās padomēs un arī no attiecīgo ministriju puses jau pašreiz. Jautājums - vai, uzdodot jaunus pienākumus, mēs nevairosim neizpildīto pienākumu skaitu? Es domāju, ka tas ir jāapsver pietiekami nopietni. Likumā ierakstītais bieži vien paliek tikai uz papīra, un struktūras tiek pārbīdītas no vienas ministrijas uz otru, tiek mainīta tikai to pakļautība, un neviens neatbild par to, ka kaut kas atkal tiek pārveidots, tiek radītas jaunas struktūras un tiek arī zināmā mērā izšķērdēti valsts līdzekļi, ja tas pārveidošanas process netiek īstenots līdz galam. Tāpēc es domāju, ka mums vajadzētu ļoti rūpīgi izvērtēt arī jautājumu par personisko atbildību, kāda ir tiem, kas varbūt neievēro esošo likumu un arī neizkontrolē, kā to ievēro citi. Un varbūt tad mēs nonāksim pie tā, ka atbildībai ir jābūt zināmā mērā personificētai, lai būtu skaidrība, kas tad ko nav izpildījis. Kas tad ko ir gribējis darīt, bet nav darījis. Mēs varam minēt vairākus piemērus par to, ka netiek izpildītas jau esošo likumu prasības. Minēšu piemēru, kas varētu būt saistīts ar mūsu aplūkoto tēmu un šo likumprojektu. Proti, 1998. gadā pieņemtā Teritoriālās attīstības plānošanas likuma 7. pantā ir skaidri noteikts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar valsts institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un pašvaldībām ir jāizstrādā Valsts vides aizsardzības programma. Valsts Vides aizsardzības programma ir nepieciešama, lai izstrādātu šādus teritoriālos plānojumus, kā to nosaka likumdošana. Diemžēl šī programma nav izstrādāta. Un rodas atkal viens secinājums: atkal mēs piedāvājam izstrādāt kaut ko jaunu, neskatoties uz to, ka mums pašiem vēl ir neizdarīti darbi! Paņemsim citu piemēru. Saskaņā ar minēto likumu par teritoriālās attīstības plānošanu ir jāizstrādā arī Latvijas nacionālais plānojums un īpašo teritoriju attīstības plāns. Arīdzan tas nav izdarīts. Nav noticis atbilstoši likumdošanai. Un tā mēs varētu šādu situāciju uzskaitījumu turpināt un turpināt. Tā ka mums tie neizdarītie darbi ir gan Rīgas Domē, gan Ministru kabinetā. Tāda ir realitāte. Taču nav attaisnojuma tam faktam, ka šie neizdarītie darbi ir. Gan Rīgas Domei, gan Ministru kabinetam ir jāstrādā atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem un likumdošanai. Manuprāt, galīgi nav pieņemams arī tas, ka šinī likumprojektā paredzētā padome būs tiesīga līdz plānojuma spēkā stāšanās brīdim akceptēt jaunu objektu būvniecību. Kolēģi! Ja mēs tik tiešām iestājamies par šā kultūrvēsturiskā centra saglabāšanu, tad mums līdz tam brīdim, kad būs izstrādāts šāds teritoriālais plānojums vai detaļplānojums, vajadzētu noteikt zināmu kārtību vai, precīzāk sakot, moratoriju, kas nepieļautu... Taču, ja mēs, no vienas puses, gribam saglabāt Rīgas vēsturisko centru, bet tajā pašā laikā radām situāciju, ka izņēmuma kārtā atkal varam tur ne vien jau esošo ēku un būvju rekonstrukciju vai remontu veikt, bet pat jaunus objektus celt, tad, es domāju, te izveidosies situācija, ka tās lietas, ko pašreiz var izdarīt vienkārši ar Rīgas Domes kabinetu durvju virināšanu, varēs izdarīt, pavirinot arī citas durvis. Vienīgā atšķirība varētu būt tā, ka tās durvis tiks virinātas koleģiālāk. Bet vai tas, ko mēs piedāvājam, ir to problēmu risinājums? Mūsuprāt, ja mēs gribam kaut ko padarīt, tad tik tiešām ir jāaiziet līdz tam līmenim - jāpanāk, lai būtu moratorijs attiecībā pret jauniem objektiem, kamēr tiek veiktas šīs lietas, tādas kā teritoriālais plānojums - precizēts, nevis 1995. gada līmenī - Rīgas vēsturiskajam, kultūrvēsturiskajam centram, un kamēr, no otras puses, tiek izstrādāts arī detaļplānojums. Tas būtu ļoti solīdi un kārtīgi. Jo, ja mēs radām kādu pagaidu kārtību, tad mums jāatceras tā doma, ka nav nekā mūžīgāka un ilglaicīgāka par pagaidu lietām. Taču mēs, protams, redzam, ka ar nopietniem labojumiem šo likumu var pieņemt. Var pieņemt! Var izdarīt virkni grozījumu, bet tanī gadījumā mums ir jāuzklausa racionālais no abu pušu priekšlikumiem. Un, vērtējot pastāvošo situāciju, ir jāņem vērā arī tas kapitālais darbs, kas jau šobrīd ir izdarīts, - dažādu partiju, dažādu speciālistu darbs gan Rīgas Domē, gan arī Ministru kabinetā, ministrijās un to pārraudzībā esošajās institūcijās. To var darīt. Taču tad mums ir jābūt patiesai gribai, mums nevis jānodarbojas ar strīdēšanos, kura laikā pieļautās cūcības ir bijušas lielākas, kura laikā pieļautās nelikumības ir bijušas nozīmīgākas, bet jāķeras pie šā darba ar atrotītām piedurknēm! Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka pašreizējā situācijā, kamēr šis likumprojekts izraisa Saeimā diskusijas, kuras mums atgādina to, ka notiek zināma ietekmes sfēru un jomu cīņa par to, uz kuru pusi tiks pavilkts šis lemšanas “deķītis” attiecībā uz Rīgas vēsturisko centru, tikmēr mēs nespēsim šo likumprojektu atbalstīt, jo uzskatām to ne jau par pašu labāko risinājumu tām problēmām, kuras ir gan galvaspilsētai Rīgai, gan Latvijai kopumā. Taču mēs atzīstam un nevaram noliegt, ka ir problēmas: mēs nevaram tā strādāt - 2002. gadā plānot jau 2010. , 2020. gadu, ņemdami par pamatu 1995. gadā pieņemtos lēmumus. Tā ka, kolēģi, es aicinu uz nopietnāku rīcību un lielāku atbildību! Un, ja likumprojekts kopumā tiks atbalstīts tālākai virzībai uz priekšu, tad Sociāldemokrātu savienības frakcija dos savus priekšlikumus nākamajam, otrajam, lasījumam. Paldies par uzmanību.".
• 2002_02_07-seq325 language "lv".
• 2002_02_07-seq325 speaker Egils_Baldzens-1960.
• 2002_02_07-seq325 mentions Q822919.
• 2002_02_07-seq325 mentions Q211.
• 2002_02_07-seq325 mentions Q2660080.
• 2002_02_07-seq325 mentions Q193089.
• 2002_02_07-seq325 mentions Q2167704.
• 2002_02_07-seq325 mentions Q1419663.
• 2002_02_07-seq325 mentions Q8908.
• 2002_02_07-seq325 mentions Q20404338.