Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_02_07-seq313> ?p ?o. }

• 2002_02_07-seq313 type Speech.
• 2002_02_07-seq313 number "313".
• 2002_02_07-seq313 date "2002-02-07".
• 2002_02_07-seq313 isPartOf 2002_02_07.
• 2002_02_07-seq313 spokenAs 40.
• 2002_02_07-seq313 spokenText "Cienītie kolēģi! Es, protams, ar interesi klausījos to cilvēku uzstāšanos, kas Rīgā nav pirkstu pielikuši ne pie viena projekta, ne pie viena attīstības plāna, un tā tālāk. Jā, šī kritika bija ļoti aizkustinoša. Taču, redziet, kolēģi, atšķirībā no jums es esmu bijis Rīgas Domes deputāts divus gadus un pietiekami labi atceros to, kā mēs toreiz strādājām. 1994. -1995. gadā Rīgas Domē pārsvarā bija nacionāli domājoši deputāti, un mēs neatbalstījām nevienas garāžas celtniecību ne Vecrīgā, ne tās tuvumā. To raudulīgo tēmu par Bastejkalnu, par ko te mans kolēģis noraudājās, mēs “izgāzām” jau tās domes laikā. Tā ka vajadzētu jau nu kaut ko arī atcerēties! Daļa no šīsdienas runām man skaidri pierāda to, cik neobjektīvi cilvēki izturas pat pret neseno pagātni, kur tad nu mēs runāsim par kaut kādiem gadu simteņiem! Un kāda ir tā būtība šajā brīdī? Neviens taču neko, draugi mīļie, nedarīja! Visi gulēja vienā mierā, nevienam neko nevajadzēja, kamēr apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK neiesniedza savu izstrādāto projektu, izmantojot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projektu. Visi klusēja, neviens te nenāca un neraudāja par Vecrīgu! Neviens neraudāja par kaut kādiem miljoniem vai biljoniem! Visiem bija mīļi visi. Taču, kad parādījās dokuments, tad tā vietā, lai runātu par dokumentu, par ko tikpat kā neviens nerunāja, sākās gara un plaša raudulīga izrunāšanās! Tā ka es aicinu pārējos, kas te nāks, runāt konkrēti par šo dokumentu, runāt par tām normām, ko mēs piedāvājam šajā dokumentā, un par to, ko tur varētu labot, mainīt vai nemainīt. Mēs savā projektā piedāvājam pamatnostādni, pamatattieksmi pret Latvijas galvaspilsētu Rīgu, pret tās šodienu un pret tās nākotni, un piedāvājam Saeimai uzņemties līdzatbildību par to, kas notiek mums visiem tik mīļajā, vismaz vārdos tik mīļajā Rīgā. Tātad - vai mēs esam gatavi uzņemties šādu līdzatbildību vai arī vienkārši kāpjam tribīnē, lai izrunātos, pastāstītu, cik kurš ir slikts bijis kurā laikā? Nu, ziniet, šādus biogrāfiskus apcerējumus tad vajadzētu katram ar sevi sākt: kas es biju tanī un tanī laikā, un ko es darīju labu vai sliktu. Vairāk runāt par sevi, ja ir vēlēšanās to sirdi tā izkratīt. Un, ja nepatīk kāda konkrēta norma, tad, es domāju, otrajā un trešajā lasījumā mēs varam šīs normas saskaņot, bet ar vienu nosacījumu - ja mēs tiešām vēlamies Rīgā ieviest kārtību, strādāt tieši tajā lauciņā, par kuru mēs patlaban šeit šodien spriežam. Redziet, tā ir tāda cietēju runāšana - viņi jau vienalga neko nepiedāvā, un es nezinu, cik vēl ir Latvijā pilsoņu, kas tādai raudulīgai runāšanai uzticas. Acīmredzot kaut kādas cerības runātājiem ir. Viduslaiku beigās dominikāņu mūki no Rīgas kailām kājām aizgāja uz Koknesi, protestēdami pret to, kas notiek ar ticību Rīgā, bet tad viņiem bija vismaz jēga un viņi to darīja ar noteiktu pārliecību. Turpretim šīs raudas, man liekas, ar pārliecību neizceļas. Tagad parunāsim arī par Purgaiļa kungu. Redziet, tās Jēkaba kazarmas, par ko jūs te tā priecājāties, tieši Purgaiļa kunga laikā tika arī atjaunotas. Tam vajadzētu būt skaidram - vienam otram vismaz. Tā ka, atvainojiet, lūdzu, vajadzētu to atcerēties! Un te ir daži brāļi man, tādi bēdubrāļi, kas, strādādami Rīgas Domē, izcēlās ar līdzīgu raudāšanu un šīs raudas ir pārcēluši uz Saeimu. Tālāk. Es gribētu atgādināt par to, ka šis likums būtu uzskatāms par stratēģisku pieeju. Un ja jūs tiešām palasīsiet šo dokumentu... Es tā jūtu, ka arī tās garās runas vairāk skan no to mutēm, kas parasti nelasa dokumentus, bet kam jau ir kaut kas “sabūvēts”, izdzirdot tikai vārdus: “Rīgas vēsturiskais centrs”. Redziet, varbūt kāds no jums varētu paanalizēt mūsu sagatavoto pielikumu, kur ir skaidri pateikts, kas ir vēsturiskais centrs un kas ir vēsturiskā centra aizsardzības zona. Nejauciet šīs divas lietas! Daži garrunātāji man skaidri pierādīja, ka viņiem šīs divas lietas jūk. Bet tad paņemiet vismaz dokumentu un paskatieties, kas tur ir rakstīts un kādas robežas tur ir ierādītas! Un, godīgi sakot, es nākšu tribīnē un runāšu vēl asāk par vienu otru, kas te sāk izrunāties, nejēgdams, par ko viņš runā. Tātad, lūdzu, pastudējiet šīs divas lietas - Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonu - un pasakiet savus ierosinājumus - ko jūs tur iesakāt mainīt. To, kas te ir piedāvāts, mēs esam saskaņojuši gan ar inspektoriem, gan ar speciālistiem, kas daudzus gadus šinī jomā ir strādājuši. Ir arī pētīti starptautiskie noteikumi, un arī tie ieteikumi ir ņemti vērā. To es lūdzu atcerēties! Austrumniekiem ir laba paruna, ka viens muļķis var uzdot daudz vairāk jautājumu, nekā simts gudrie ir spējīgi atbildēt. Reizēm debates Saeimā, manuprāt, ļoti apstiprina šo austrumnieku parunu. Tālāk. Tālāk runāsim par to, kurš tad būs tas atbildīgais par Rīgas nākotni. Šeit atskanēja atkal tāda raudāšana, ka nu Rīgas Domei vairs nebūšot nekādas iespējas... Palasiet dokumentu, kolēģi! Kas tad tās ir par institūcijām, kas iesaka padomes sastāvu? Es nolasīšu: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Kultūras ministrija, Rīgas Dome un UNESCO Latvijas nacionālā komisija. Vai tad jums vēl par maz ir šo iestāžu? Vēl kādu gribat pielikt klāt? Lūdzu, pielieciet! Pielieciet, ja jums ir par maz! Taču es domāju, ka šis sastāvs ir pietiekami kompetents un iespaidīgs, lai varētu strādāt, ja tiešām nav liekulības, ja nav vēlēšanās speciāli nobremzēt šo projektu, lai turpinātu to bezjēdzību, kas tur notiek. Un nebakstīsim te ar pirkstu: partija tāda un partija šitāda! Tad mēs uztaisīsim ļoti interesantu, raibu sarakstu. Un, kolēģi, es tad sākšu domāt: kurš ir padomju armijā ilgus gadus ieņēmis ne sevišķi augstus amatus, bet tomēr tur ir bijis štatos? Kurš ir nesekmīgi vadījis dažas saimniecības un tur izgāzies ar lieliem parādiem? Un tā tālāk. Ja jau šādi runāsim, tad runāsim tieši tā. Tā ka, lūdzu, ziniet to: Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un svēta vieta! Un, ja mēs šeit vēlamies tribīnē kāpt, tad vajadzētu piedāvāt savus risinājumus, kā to tālāk pilnveidot un attīstīt, nevis nodarboties ar ķēzīšanos! Tā, lūk! Tā ka, ja nepatīk šāds piedāvājums, veidojot padomi, varam mainīt kādu no institūcijām. Laipni lūdzu! Bet rezultātam ir jābūt tādam, ka ir jābūt vienai spēcīgai pārstāvniecībai, kuras rokās Saeima ar savu likumu nodod pilnas tiesības spriest par Latvijas galvaspilsētas nākotni. Tāda jau bija tā ideja. Mēs vienkārši gribējām radīt sistēmu. Es ļoti ceru, ka tie, kas mīl Rīgu un vēl tai labu, piedalīsies šīs sistēmas pilnveidošanā. Noraidīt šo likumprojektu - tas ir ļoti vienkārši. Tas nozīmē: lai viss turpinās tā, kā ir, pašreizējā likumdošana ir ļoti laba! Jā, priekš dažiem tā ir bijusi līdz šim pārāk laba. Un tieši tāpēc es aicinu, gatavojoties uz otro lasījumu, padomāt. Varbūt likumprojekts tiešām ir jāpilnveido, un varbūt jau šodien debatēs varētu izskanēt šādi priekšlikumi, un tas būtu ļoti jauki. Mūsu, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas, uzdevums bija ļoti vienkāršs - iekustināt šo lietu, kas bija iegūlusi pārāk ilgi. Un, ja vēlaties, mēs varam uzaicināt kultūras iestāžu pārstāvjus, speciālistus, kas daudz precīzāk pateiks, kā tālāk rīkoties. Patlaban es, protams, aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, aicinu nākt ar saviem konkrētiem priekšlikumiem un izbeigt šo te izrunāšanos: ziniet, toreiz, tanī gadā, tas un tas tur notika, jūs tur to un to izdarījāt! Tad es arī jums atgādināšu citus gadus un citas izdarības. Labāk tā nedarīsim! Paldies par uzmanību.".
• 2002_02_07-seq313 language "lv".
• 2002_02_07-seq313 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 2002_02_07-seq313 mentions Q822919.
• 2002_02_07-seq313 mentions Q211.
• 2002_02_07-seq313 mentions Q2660080.
• 2002_02_07-seq313 mentions Q1419663.
• 2002_02_07-seq313 mentions Q3899540.
• 2002_02_07-seq313 mentions Q20404338.
• 2002_02_07-seq313 mentions Q7809.
• 2002_02_07-seq313 mentions Q26945215.