Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_02_07-seq300> ?p ?o. }

• 2002_02_07-seq300 type Speech.
• 2002_02_07-seq300 number "300".
• 2002_02_07-seq300 date "2002-02-07".
• 2002_02_07-seq300 isPartOf 2002_02_07.
• 2002_02_07-seq300 spokenAs 125.
• 2002_02_07-seq300 spokenText "Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību” anotācijā ir tāds paskaidrojums: “Rīgas vēsturiskajam centram nav izstrādāts teritorijas plānojums, un Rīgas centrā notiek haotiska apbūve un apsaimniekošana, kas apdraud pilsētas vēsturiskā centra vērtību. ” Daži fakti no netālās vēstures. Kad sākās tā haotiskā apbūve un tā apsaimniekošana Rīgas vēsturiskajā centrā? Diemžēl 1994. gadā. To visu paveica Purgaiļa kunga un Bērziņa kunga - pašreizējā premjera - vadībā, un pielika tur savu roku arī Ārgaļa kungs. Nu, viņam gan tā mazāk visas tās lietas... Teritorijas attīstības plānošana. Paskatīsimies - vai bija dokumenti, kas reglamentēja, ka Rīgas vēsturiskajā centrā nevar tā būvēt, kā tas notika? Ir taču Teritorijas attīstības plānošanas likums, Ministru kabineta noteikumi nr. 423, Rīgas vēsturiskā centra plānojums (1998. gads). Ir arī Kultūras ministrijai, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai VARAM un citām valsts institūcijām instrukcijas un noteikumi, ko var darīt un ko nevar pilsētā darīt. Ko šīs institūcijas darīja līdz 2001. gadam un līdz pat šim gadam? Nu ir attapušās. Tātad nedarīja neko! Kas ko gribēja celt, tas saņēma atļauju, un tā tas viss tika haotiski radīts. Un to mierīgi atbalstīja Purgaiļa kungs un Bērziņa kungs, un vēl arī citi pielika roku. Un ko tad darīja ministrijas, teiksim, VARAM, vai Ministru kabinets? Arī tie neko nedarīja! Likumprojekta 2. pants skan: noteikt prasības Rīgas vēsturiskā centra plānojuma izstrādāšanai. Tāds plānojums Rīgas Domē top. Protams, tas plānojums nav paredzēts vienam gadam. Tas ir domāts desmit, piecpadsmit gadus ilgam Rīgas attīstības posmam. Nevar jau pa vienu dienu uztaisīt to, kas nebija gatavots desmit gadu laikā. Tagad izstrādāt vēl vienu plānojumu, kā to paredz šis likumprojekts, - tas tā kā būtu bezjēdzīgi. Cienījamie kolēģi! Likumprojektā klāt ir iestrādāts tas, ka Ministru kabinets izveido Rīgas centra saglabāšanas un attīstības padomi. Un šī padome lems, ko darīt Rīgas vēsturiskajā centrā. Tātad patiesībā par Rīgas vēsturisko centru, par remontiem, par krāsošanu, par attīstību lems nevis Rīgas Dome, bet šī padome. Tātad Rīgas Domes 60 deputāti nevarēs par to lemt, jo par to lems padome, kura būs Ministru kabineta paspārnē. Vai ar Rīgas vēsturisko centru tad nenotiks tā, kā tas ir jau noticis ar Saulesdārzu? (Ministru kabinets mierīgi atdod privatizēšanai šo īpašumu, kurš vēsturiski pieder Rīgas iedzīvotājiem.) Tātad kārtējo reizi... Tas tiek darīts, lai Rīgas vēsturiskajā centrā varētu izrīkoties tā, kā vēlēsies padome. Bet kuri tad būs padomes sastāvā? Es domāju, ka tur jau ir atlasīti cilvēki, kuri tikai to vien gaida, lai mēs pieņemtu šo likumprojektu, jo tūlīt pēc tam tā varēs tikt izveidota. Un vēl viens jautājums. Kas finansēs padomi - Ministru kabinets vai Rīgas Dome? Un vai tās padomes sastāvā nebūs atkal izveidota kārtējā aģentūra, kura strādās tāpat, kā līdz šim strādāja Privatizācijas aģentūra vai Valsts nekustamā īpašuma aģentūra? Paskatīsimies, kas Rīgā ir noticis desmit gadu laikā! Piemēra labad minēšu kaut vai Saeimu. Paskatieties - vai Saeimai tika nodotas labas mājas? Mums atdeva pussagruvušas mājas Torņu ielā, kuras patiesībā būtu vajadzējis nojaukt. Uzcelt jaunas būtu bijis vieglāk nekā tās vecās restaurēt. Turklāt vēl Rīgas Dome bija tur pierakstījusi iedzīvotājus, kuriem vajadzēja nopirkt dzīvokļus. Tā, redziet, izrīkojas tie cilvēki, kuriem vajadzēja rūpēties par to, kas notiek Rīgas vēsturiskajā centrā! Vēl viena ļoti interesanta lieta ir benzīntanku celtniecība Rīgas vēsturiskajā centrā. Vai tad jūs neredzat, kas notiek? Vispirms bija cisternas izvietotas pie Vanšu tilta, nu tagad puslīdz stacionāru uztaisīja... Kas deva to atļauju? Vai tad Ministru kabinets to nezināja? Vai Rīgas Dome to nezināja? Vai Purgaiļa kungs to nezināja? Vai Bērziņa kungs to nezināja? Kāpēc tad tas tā notiek? No visa tā var spriest, ka šis likumprojekts tiek radīts tālākai stratēģijai - lai varētu “izdevīgiem” cilvēkiem dot iespēju izrīkoties Rīgas vēsturiskajā centrā. Jo, cik var spriest pēc likumprojektam pievienotās shēmas, tajā teritorijā nu jau iekļaus ne tikai Rīgas vēsturisko centru, bet arī Pārdaugavu un varēs tur veikt visdažādāko darbību. Kam tad dot atļauju un kam nedot atļauju? Vai tad atkal netiks izveidota “ligzda” korupcijai? Tāda būs. Jo tiem, kas aizies uz to padomi, lai saņemtu attiecīgo atļauju, es domāju, tur būs diezgan interesanti. Paskatīsimies arī uz tām celtnēm, par kurām runā, ka tās ir nelikumīgi uzceltas! Kas deva atļauju uztaisīt tās “sastatnes” pie Centrālā universālveikala? Kas notiek uz Kaļķu ielas? Mērkaķa ātrumā tika “uzrauts” tas nams, kurš bojā visu to Rātslaukumu, par kuru mēs tā raudam. Vajadzētu paskatīties arī uz Visocka darbību. Kas deva atļauju “uzbērt” to uzbērumu pie Jēkaba kazarmām un realizēt to projektu? Vai tad Ministru kabinetā par to nezināja? Cik daudz bija par to rakstīts avīzēs un ziņots arī citos plašsaziņas līdzekļos! Neviens neko nedarīja. Tās atļaujas mierīgi sadalīja. Sociāldemokrāti Rīgas Domē kategoriski iestājās pret to, bet, protams, “balsošanas mašīna” Rīgas Domē nobalsoja, ka tāda atļauja ir jādod. Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts neatbilst Rīgas vajadzībām. Rīgai ir vajadzīgs cits likums - tas ir, likums par Latvijas galvaspilsētu Rīgu. Lūk, kāds likums ir vajadzīgs! Tāds, kurš noteiks Rīgas vēsturiskā centra vietu un ko tur var darīt un ko nevar darīt. Taču tagad mēs no Rīgas “izraujam” vienu rajonu, kuru pārvaldīs Ministru kabinets. Un ko tad darīs Rīgas Dome? Un tad sāksies tā rakstīšana - tās vēstules no Ministru kabineta tiks sūtītas uz Rīgas Domi un atpakaļ. Nu tas nu gan nav nekāds jaunums, jo Latvijā jau vienmēr viss notiek ačgārni. Cienījamie kolēģi! Es gribētu pateikt vēl arī to, ka par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un tā pilnveidošanu neviens nedomā. Paskatieties, kas tagad notiek ar viesnīcām “Rīga”, “Rīdzene” un “Latvija”! Cik daudz tās tika kritizētas! Taču, kad tās beidzot nonāca noteiktu cilvēku rīcībā, nu viss ir kārtībā - nu tās vairs skatu nebojā, viss ir normāli, un vairs neviens par tām nerunā. Kad noteikta celtne atrodas noteiktās rokās, par to neviens vairs nerunā. Purgaiļa kungs deva atļaujas celt tās “fanzas” Rīgas stacijas laukumā. Paskatieties, arī pašreiz tur viena stāv! Un vēl jau arī Rīgas vēsturiskajā centrā vairākas tādas var atrast. Kad tad tika pieņemts lēmums - kuru izdevās tomēr atcelt -, Bastejkalniņu norakt, lai izveidotu tur kārtējo dzertuvi? Vai tad arī tas nebija tajā laikā? Bija. Un tāpēc es gribētu vēlreiz atgādināt jums, cienījamie kolēģi, par to padomi. Kāpēc ir jāveido šī padome? Ja mēs neuzticamies Rīgas Domei, tad kā gan var uzticēties kaut kādai padomei? Kas to ievēlēs? To iecels Ministru kabinets, un tātad Ministru kabinets it kā būs atbildīgs par Rīgas vēsturiskā centra pārbūvi vai rekonstrukciju. Kas to padomi sastādīs? Un kādi tad tie speciālisti būs? Kāpēc notiek tā, kā nav rakstīts mūsu likumdošanā? Mēs atkal veidojam lieku institūciju, kura tērēs budžeta līdzekļus, un jēgas no tās nebūs nekādas. Pēdējais, ko es gribētu teikt. Par valsts īpašumā esošo māju izsaimniekošanu. Redziet, tagad ir jāpārvieto muzeji no Rīgas pils, taču nav vairs celtņu, kur tos izvietot. Bet kur tad palika valsts īpašumā esošās mājas Rīgas vēsturiskajā centrā? Kas apsaimnieko bijušās Centrālkomitejas ēku? Kāpēc tā netika nodota Valsts bibliotēkas rīcībā, bet to atdeva cilvēkiem, kuri pelna ļoti lielu naudu, toties valstij gandrīz neko nemaksā? Kas notika ar celtņu kompleksu Pārdaugavā? Kāpēc arī tur saimnieko itāļi? Tā visa ir darbība, kuru akceptēja Ministru kabinets, mīļie kolēģi, un Rīgas iepriekšējās domes, kuras diemžēl rūpējās ne jau par Rīgas vēsturiskā centra vai Rīgas vēsturisko celtņu saglabāšanu, kā UNESCO norāda savos secinājumos par Rīgu. Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, jo ar to tiek “norakti” tie likumprojekti, kuri strikti norāda, ko var darīt un ko nevar darīt. Šis likumprojekts ir galīgi nepilnīgs. Paldies par uzmanību.".
• 2002_02_07-seq300 language "lv".
• 2002_02_07-seq300 speaker Leons_Bojars-1939.
• 2002_02_07-seq300 mentions Q822919.
• 2002_02_07-seq300 mentions Q211.
• 2002_02_07-seq300 mentions Q2660080.
• 2002_02_07-seq300 mentions Q30268570.
• 2002_02_07-seq300 mentions Q18409747.
• 2002_02_07-seq300 mentions Q20404338.
• 2002_02_07-seq300 mentions Q7809.
• 2002_02_07-seq300 mentions Q4394405.
• 2002_02_07-seq300 mentions Q317508.
• 2002_02_07-seq300 mentions Q15250.