Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_01_31-seq409> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2002_01_31-seq409 type Speech.
- 2002_01_31-seq409 number "409".
- 2002_01_31-seq409 date "2002-01-31".
- 2002_01_31-seq409 isPartOf 2002_01_31.
- 2002_01_31-seq409 spokenAs 100.
- 2002_01_31-seq409 spokenText "Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es vēlētos pievērst uzmanību šā panta 6. apakšpunktam, kurš ir it kā redakcionāli precizēts, bet patiesībā, redakcionāli to precizējot, ir mainīta tā būtība. Tad nu es gribētu vispirms pievērst uzmanību tam, ka subsidiaritātes princips modernajā Eiropas pārvaldes shēmā tiešām ieņem ļoti svarīgu vietu. Par to liecina kaut vai Eiropas Komisijas labās pārvaldības Baltā grāmata, kurā norādīts, ka visi šajā Baltajā grāmatā minētie labās pārvaldības principi tiek virzīti uz to, lai nodrošinātu subsidiaritāti un proporcionalitāti valsts pārvaldē. Šā principa formulējums tā modernajā veidā ir parādījies 1931. gadā ar pāvesta Pija XI vēstījumu, un šajā vēstījumā, kas tiek atzīts par klasisku subsidiaritātes principu izpratnē, ir divas pamatdaļas. Pirmā daļa paredz, ka nekāda vara, tajā skaitā valsts vara, nevar atņemt atsevišķai personai vai cilvēku kopienai, vai pašvaldībai iespējas lemt un rīkoties tādos jautājumos, ar kuriem šī vara vai kopiena, vai pašvaldība pati var tikt galā. Tātad pati var risināt un pati var šos savus pienākumus veikt. Un šādu mēģinājumu atņemt šīs tiesības pāvests toreiz nosauca par amorālu. Tomēr šim principam ir arī otra puse. Un šī otra puse ir tāda, ka valstij ir pienākums palīdzēt šīm pašām minētajām personām, ja viņas netiek ar šo jautājumu galā. Klasisks arī ir subsidiaritātes principa formulējums Eiropas Vietējo pašvaldību hartā, kurā skaidri norādīti divi galvenie virzieni. Pirmām kārtām tas ir virziens, ka decentralizācijai ir priekšroka. Un, proti, šajā hartā ir teikts, ka publiskās varas pienākumi pēc iespējas ir jānodod tai varai, kas atrodas tuvāk pilsonim. Un ir iezīmēts vēl otrs moments, ka var būt arī šie izņēmumi. Un šie izņēmumi ir tādos gadījumos, ja efektivitātes vai mēroga apsvērumi ir iespējami arī kaut kādā citādā veidā. Līdz ar to tas subsidiaritātes principa formulējums, kas ir bijis pirmajā lasījumā, visumā atbilst vispārpieņemtajam subsidiaritātes principa formulējumam, turpretī redakcionāli precizētais atšķiras divos būtiskos punktos. Pirmkārt, šeit ir pazudusi decentralizācijas virzība, jo šeit ir teikts: “Savu iespēju robežās realizē… vara”, nevis “pēc iespējas realizē vara”, kas norāda uz to, ka visi darīs visu, bet savu iespēju robežās darīs katrs. Tā nav subsidiaritātes principa būtība. Un, otrkārt, no iespējas pieņemt gan administratīvos aktus, gan arī normatīvos lēmumus, kas atbilst subsidiaritātes būtībai, šeit šī lieta ir noreducēta līdz attiecīgajai personai, tas nozīmē, līdz administratīvajam aktam. Un tāpēc būtu ļoti liels lūgums pagaidām saglabāt vismaz pirmā lasījuma redakciju un neatbalstīt šos redakcionālos labojumus 6. punktā. Paldies.".
- 2002_01_31-seq409 language "lv".
- 2002_01_31-seq409 speaker Maris_Pukis.
- 2002_01_31-seq409 mentions Q193089.
- 2002_01_31-seq409 mentions Q8880.
- 2002_01_31-seq409 mentions Q42323.