Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_01_24-seq36> ?p ?o. }

• 2002_01_24-seq36 type Speech.
• 2002_01_24-seq36 number "36".
• 2002_01_24-seq36 date "2002-01-24".
• 2002_01_24-seq36 isPartOf 2002_01_24.
• 2002_01_24-seq36 spokenAs 148.
• 2002_01_24-seq36 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es nedaudz turpināšu Saeimas deputāta Kiršteina kunga izteiktās domas par dokumenta kvalitāti. Es gribu teikt, ka labs sasniegums ir tas, ka šāds dokuments pirmo reizi tiek izskatīts Saeimā, jo pirmām kārtām tas palīdz izprast nacionālās drošības jautājuma būtību un saturu. Gribu uzsvērt vēl arī to, ka nacionālā drošība pēc savas būtības ir viens no valsts pamatuzdevumiem. Par to, ka šis jautājums ir jāapspriež Saeimā - visaugstākajā tautas priekšstāvības institūcijā -, nevar būt ne mazāko šaubu. Es gribu teikt arī to, ka acīmredzot būtiski ir šo dokumentu ne tikai izlasīt un varbūt sniegt kādus komentārus, bet arī sekot līdzi tam, kā šis dokuments attīstās. Jo pēc būtības šis dokuments faktiski pirmo reizi parādās šādā kvalitātē. Ja mēs paskatāmies vēsturē, tad redzam, ka Latvijas valstī vēl 90. gadu otrajā pusē bija situācija, vispār bija maz tādu, kas interesējās par šī dokumenta izstrādi un tālāko attīstību. Bija brīži, kad par to it kā atbildēja Valsts prezidents un Valsts prezidenta kanceleja. Ir bijis pat tā, ka Ziedoņa Čevera palīgs ir apņēmies rakstīt šādu dokumentu, tomēr nav uzrakstījis. Un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi. Es domāju, ka patiesībā pašreiz līdz ar Nacionālās drošības likuma pieņemšanu dokuments ir atradis savu vietu. Turpinot to domu, ko minēja Kiršteina kungs, es gribu teikt, ka arī pašreiz mums ir tiešām pāris jautājumu, kuri varbūt netika akcentēti šajā kompleksajā dokumentā. Viens no tiem ir tā pati valodas problēma, un es gribu teikt, ka tā ir nacionālajai drošībai ļoti būtiska tēma. Jo patiesībā mēs atrodamies situācijā, kurā mēs runājam par sabiedrības integrāciju, un esam nonākuši stāvoklī, kad valsts pamatnācija zina vismaz divas valodas - valsts valodu, kas ir pamatnācijas valoda, un arī krievu valodu. Pašreiz, es domāju, mūsu valstī ir viena minoritāte, kura negrib zināt valsts valodu un uzstāj, ka tai ir tiesības runāt, teiksim, tikai savā minoritātes valodā. Tas, ka ir šā jautājuma neizpratne minoritātes vidū, ir, protams, diezgan liels un būtisks, nacionālajai drošībai aktuāls jautājums. No otras puses, es domāju, ne mazāk svarīgs jautājums ir arī it kā nevainīgā intervija, kura vakar bija televīzijā. Es domāju, tā bija ļoti interesanta: Putina galvenais padomnieks izteicās par to, ka Krievijas valsts un tās prezidents ļoti interesējas par to, kā krieviem klājas plašajā pasaulē. Beidzot krievi ir atklājuši, ka plašajā pasaulē ir daudz viņu tautiešu, un ar lielu interesi seko līdzi to gaitām. Nu, ja tā ir tikai tāda interesēšanās un naiva sekošana līdzi šiem jautājumiem, tad, es domāju, viss ir kārtībā. Ja tie ir tādi paziņojumi, kādus Krievijas prezidents Putins izteica Ziemsvētku laikā, - ka darīs visu iespējamo, lai ar visiem līdzekļiem aizstāvētu savus tautiešus ārzemēs -, tad es, protams, saprotu, ka šo aizstāvību droši vien ir domāts sākt Ņujorkā vai Berlīnē, vai Parīzē, vai vēl kādā lielpilsētā, un tad, es domāju, patiesībā mums nebūtu ko iebilst. Taču, ja tā ir runa par Latvijas teritoriju vai par pārējām Baltijas valstīm, tad tas ir nedaudz savādāk. Un, protams, nacionālās drošības aspektos noteikti būtu jāpievērš liela uzmanība šiem jautājumiem. Taču ir vēl divas lietas, kuras noteikti ir jāpiemin, runājot par mūsu valsts nacionālo drošību. Tās ir jāpiemin līdztekus aizsardzības jautājumiem. Es esmu aizsardzības ministrs, es varu runāt par NATO un citām tamlīdzīgām lietām, un man nav šaubu, ka šeit, parlamentā, ir diezgan liela skaidrība. Taču ir šīs divas ļoti būtiskās lietas, kas kaitē nacionālajai drošībai. Viena no tām ir muļķība. Es domāju, ka jums visiem ir jāpiekrīt - muļķība ir pati lielākā kaitniecība, pats lielākais drauds nacionālajai drošībai! Un otra lieta ir mērķtiecīga valsts graušana. Tā ir vēl bīstamāka par muļķību. Tā ka, es domāju, ka sabiedrībai vajadzētu ņemt vērā šīs divas lietas, atšķirt muļķību no valsts mērķtiecīgas graušanas, no faktu falsificēšanas, ar kuru izceļas visi sabiedrības slāņi, dažkārt - arī šeit, Saeimā, esošie. Paldies par uzmanību!".
• 2002_01_24-seq36 language "lv".
• 2002_01_24-seq36 speaker Girts_Valdis_Kristovskis-1962.
• 2002_01_24-seq36 mentions Q822919.
• 2002_01_24-seq36 mentions Q211.
• 2002_01_24-seq36 mentions Q39731.
• 2002_01_24-seq36 mentions Q159.
• 2002_01_24-seq36 mentions Q20557228.
• 2002_01_24-seq36 mentions Q90.
• 2002_01_24-seq36 mentions Q7184.
• 2002_01_24-seq36 mentions Q60.
• 2002_01_24-seq36 mentions Q64.