Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_01_24-seq32> ?p ?o. }

• 2002_01_24-seq32 type Speech.
• 2002_01_24-seq32 number "32".
• 2002_01_24-seq32 date "2002-01-24".
• 2002_01_24-seq32 isPartOf 2002_01_24.
• 2002_01_24-seq32 spokenAs 66.
• 2002_01_24-seq32 spokenText "Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu man ir jāsniedz Saeimai ziņojums par nacionālo drošību. Un, saskaņā ar likumu, Ministru kabinetam ir jāsagatavo un Saeimai ir jāapstiprina Nacionālās drošības koncepcija. Tādēļ savu ziņojumu par nacionālo drošību sniegšu kontekstā ar jauno Nacionālās drošības koncepciju, kura ir nākamais darba kārtības jautājums, kas tiks izskatīts šodien Saeimā, kā arī pašreizējās situācijas analīzi saistīšu ar 1997. gadā apstiprinātās koncepcijas analīzi. Jāuzsver, ka šāda procedūra, kas iesaista parlamentu Nacionālās drošības koncepcijas un nacionālās drošības jautājumu apspriešanā, tiek izmantota Latvijā pirmo reizi. Līdzšinējā prakse bija tāda, ka koncepciju izstrādāja un apstiprināja Ministru kabinets un izvērtēja Nacionālās drošības padome. Tieši tā tika apstiprināta Nacionālās drošības koncepcija līdzšinējam laika posmam, valdība to izdarīja 1997. gadā. Likumā noteiktā jaunā koncepcijas izstrādes kārtība kārtējo reizi apliecina Latvijas demokrātijas izaugsmi un stingri ieturēto virzienu uz Rietumu demokrātisko sabiedrību pamatprincipu pārņemšanu arī nacionālās drošības jautājumos. Atjaunotā Latvijas valsts pastāv jau desmit gadus, un to laikā esam guvuši izpratni par mūsu galvenajām vērtībām, par valstisko neatkarību, demokrātisko iekārtu un iedzīvotāju labklājību. Šajā laikā situācija pasaulē ir mainījusies no tiešas valstu konfrontācijas militāro bloku sastāvā uz ciešu sadarbību ekonomikas un sabiedrības attīstības jomā. Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis nosaka kompleksu starptautisko attiecību veidošanos. Latvijas iespējas nodrošināt nacionālo interešu realizāciju ir atkarīgas no tādiem ārējiem apstākļiem kā vispārējo starptautisko attiecību un sadarbības klimats pasaulē un reģionā, starptautiskā ekonomiskā situācija, globālā ekoloģiskās vides kvalitāte. Mēs esam vienoti, apzinoties Latvijas intereses un mērķus: Latvijas Republikas kā brīvas un neatkarīgas valsts saglabāšana, kura respektē demokrātiskas vērtības, attīsta brīvā tirgus ekonomisko sistēmu un garantē cilvēktiesību aizstāvību; Latvijas ekonomiskā attīstība, kas nodrošina individuālas labklājības iespējas un labas kooperatīvas attiecības ar kaimiņvalstīm. Kāda tad bija situācija toreiz, kad tika sagatavota 1997. gada koncepcija, un kā tā ir izpildīta? Jāsaka, ka, izstrādājot iepriekšējo koncepciju jeb iepriekšējo drošības politiku, kura ir spēkā faktiski līdz šim, valstij bija jāņem vērā tas, ka Latvijas teritorijā tolaik atradās Krievijas Federācijas Bruņotie spēki. Kā jūs atceraties, līdz pat 1998. gada 31. augustam mūsu valstī funkcionēja Krievijas Federācijai piederošā Skrundas radiolokācijas stacija. 1997. gadā akceptētā Drošības koncepcija definēja iespējamu apdraudējumu un piedāvāja rīcības programmu 11 jomās. Tās bija: publiskā apdraudējuma novēršana, Baltijas valstu sadarbība, ekonomisko apdraudējumu novēršana, noziedzības radīto apdraudējumu novēršana, Skrundas radiolokācijas stacijas pagaidu darbības pārtraukšana, sabiedrības integrācija, pretvalstiski orientētu grupu, ārvalstu izlūkošanas dienestu darbības neitralizācija, nelegālās migrācijas un bēgļu tranzīta ierobežošana, tiesisko aktu un valsts institūciju darbības sakārtošana un pilnveidošana, ekoloģisko katastrofu apdraudējuma un to seku likvidācija un militārā apdraudējuma novēršana. Būtībā jāsaka, ka šī koncepcija ir pildīta sekmīgi. Daļa no jomām ir pilnīgi izpildīta - ir notikušas, piemēram, tādas konkrētas un pārbaudāmas lietas kā Skrundas radiolokācijas stacijas darbības izbeigšana, no mūsu valsts ir izvests svešas valsts karaspēks. Taču jāteic, ka ir arī jomas, kurās uzdevumi ir daļēji izpildīti - piemēram, tiesisko aktu un valsts institūciju darbības sakārtošana ir process, kurš joprojām turpinās un kurš pēc būtības ir nebeidzams process. Turpinās arī to jautājumu risināšana, kas saistīti ar noziedzības, korupcijas apkarošanu. Piemēram, valdība nupat ir izstrādājusi un jau nosūtījusi uz Saeimu likumprojektu sistēmu, kurai vajadzētu būtiski ierobežot šo ļaunumu mūsu valstī. Daļa no šajā koncepcijā ietvertajiem uzdevumiem ir pastāvīgi pildāmi un būtībā ir katras drošības koncepcijas sastāvdaļa. Tie ir tādi jautājumi kā politiskā un ekonomiskā apdraudējuma novēršana, Baltijas valstu sadarbības stiprināšana, sabiedrības integrācijas veicināšana, ekoloģiskā apdraudējuma novēršana un citi jautājumi. Varam atzīmēt, ka šajā laikā kopš iepriekšējās koncepcijas pieņemšanas ir izveidota stabila, kontrolēta banku sistēma, nodrošināta valsts robežas kontrole, nelegālās migrācijas procesa un bēgļu tranzīta kontrole un ierobežošana. Ir sagatavoti visi šie tiesību akti atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, tie ir iestrādāti likumdošanas normās, un mēs nopietni strādājam pie NATO kritēriju izpildes Nacionālo bruņoto spēku attīstībā. Svarīgi ir atzīmēt arī to, ka nacionālās drošības uzdevums nr. 1 - integrācija Eiropas Savienībā un NATO - 1997. gadā šķita tāls mērķis, taču šodien, pateicoties Latvijas sekmīgi pildītajiem mājasdarbiem iestāšanās kritēriju un nosacījumu īstenošanā, jautājums ir nevis vairs “vai?”, bet gan tikai - “kad?”. Es izsaku cerību un pārliecību, ka nākamās Saeimas un tās izveidotās valdības uzdevums būs jaunajā drošības koncepcijā noteikt par mērķi nevis vairs iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā, bet šo organizāciju dalībvalsts uzņemto saistību sekmīgu pildīšanu un tālāku valsts drošības nostiprināšanu. Ja mēs novērtējam situāciju, kāda šobrīd ir valstī, es gribu teikt, ka pasaulē kopumā ir izzudusi “aukstā kara” bipolārā sistēma ar stingri fiksētajām pozīcijām un viegli modelējamām situācijām. Ir samazinājusies globālā kara iespējamība, taču ir palielinājusies reģionālu vai vietēja rakstura krīžu un konfliktu iespējamība. Pasaulē ir palielinājusies nelegālās migrācijas iespējamība. Latvijas sadarbības partnerus un Latviju pašu var joprojām apdraudēt masu iznīcināšanas līdzekļu izplatība, kas ir kļuvusi par vienu no būtiskiem drošības riskiem pasaulē. Latvijas valsts drošība nav nodalāma no Eiropas kontinenta un transatlantiskās drošības. Latvijas dalība Eiropas Savienībā un NATO nostiprinās tās drošību un ļaus pilnvērtīgi iekļauties Eiropas un transatlantiskajās drošības sistēmās. Šīs attīstības tendences un Latvijas perspektīvas pievienoties Eiropas Savienībai un NATO pozitīvi ietekmē kopējo Latvijas drošības situāciju. Lielā mērā Latvijas drošība ir atkarīga no tās ekonomiskās attīstības pakāpes un daudzpusības. Atvērtas tirgus ekonomikas apstākļos Latvija ir ievērojami pakļauta starptautiskajai ietekmei un ekonomiskajām svārstībām. Tomēr Latvija ir ievērojami samazinājusi ekonomisko risku, un, kā nesen atzīmēts Ekonomistu apvienības (angliski - Economist Intelligence Unit) 2001. gadā veiktajā pētījumā, salīdzinot ar pārējām 100 pētītajām valstīm, Latvija ir vislabāk tikusi galā ar iespējamiem riskiem savas valsts ekonomikā. Svarīgi ir apzināties organizētās noziedzības darbības ietekmi uz jebkuras valsts iekšējo stabilitāti. Organizētā noziedzība, kas ir cieši saistīta ar narkotisko vielu, ieroču un sprāgstvielu kontrabandu, nelegālo tirdzniecību, prostitūciju, nelegālo migrāciju un naudas atmazgāšanu, ir parādība, kas, tāpat kā visā pasaulē, arī Latvijā ir jāapkaro, jo tā var apdraudēt Latvijas nacionālās intereses. Jaunus draudus šobrīd pasaulē ir radījusi informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstība, pēc būtības - nevis to attīstība, bet pati to esamība. Par agresoru draudu mērķi var kļūt ne vien militāras iekārtas un komunikāciju tīkls, bet arī civilās informācijas infrastruktūras; tas var paralizēt valsts pārvaldes darbību, var radīt saimnieciskus zaudējumus, piemēram, bankām un būtiskus informācijas un tās konfidencialitātes zudumus. Latvijas valsts stabilitāti būtiski ietekmē arī tās reģionu vienmērīga attīstība, kā arī atšķirību mazināšana starp dažādām Latvijas teritorijām. Līdz ar to ir svarīgi panākt gan atsevišķu valsts reģionu, gan arī lauku attīstību atbilstoši vienmērīgas, līdzsvarotas attīstības principiem, samazinot sociāli ekonomiskās atšķirības; tas novērstu iedzīvotāju aizplūšanu no mazāk attīstītiem reģioniem. Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis ietekmē gan pilsoniskas sabiedrības veidošanos, gan sabiedrības integrēšanās procesu, gan tā attīstību. Demogrāfiskie procesi ir cieši saistīti ar valsts spējām nodrošināt ekonomisko labklājību, sociālo un veselības aizsardzību. Latvijai, līdzīgi kā citām Eiropas Savienības valstīm, šodien, varētu teikt, ir raksturīga iedzīvotāju skaita samazināšanās un iedzīvotāju novecošanās attīstības tendence. Jāteic, ka salīdzinoši daudz ir darīts, rūpējoties par iedzīvotāju epidemioloģisko un ekoloģisko drošību. Nedrīkst aizmirst faktu, ka netālu no Latvijas robežas darbojas atomelektrostacija, kas ir būvēta padomju laikā, izmantojot to pašu tehnoloģiju, kura savulaik tika lietota, ceļot Černobiļas atomelektrostaciju. Jāsaka gan, ka šeit situācija ir būtiski uzlabojusies, taču par vienu no riskiem, saistībā ar kuru ir jārūpējas par epidemioloģisko un ekoloģisko drošību, to varētu uzskatīt. Kopumā, raksturojot situāciju valstī no drošības aspekta, jāteic, ka šī situācija ir stabila. Par valsts un iedzīvotāju drošību jārūpējas attiecīgajām valsts institūcijām, un šajos dienestos un valdībā notiek pastāvīgs un plānveidīgs darbs Latvijas neatgriezeniskai integrācijai NATO un Eiropas Savienībā. Lai veicinātu Latvijas valsts aizsardzības spēju paaugstināšanos, ir noteikts, ka šim mērķim paredzētais finansu apjoms 2003. gadā sasniegs 2% no iekšzemes kopprodukta, tiek stiprinātas iekšlietu struktūras, valsts drošības iestādēs tiek veidota vienota krīzes kontroles sistēma. Ja mēs runājam par jauno koncepciju, tad jāteic, ka jaunā Nacionālās drošības koncepcija ir izstrādāta sakarā ar Nacionālās drošības likumu, kas nosaka, ka šī koncepcija ir uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi. Nacionālās drošības jauno koncepciju ir izstrādājusi starpministriju darba grupa, kurā bija pārstāvji no visām Latvijas ministrijām, un Satversmes aizsardzības birojs. Salīdzinot ar 1997. gadā izstrādāto koncepciju, jaunā koncepcija piedāvā izvērstu drošības vides un risku izvērtējumu. Balstoties uz risku analīzi, ir sagatavoti valsts drošības nostiprināšanas un apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes, kas Nacionālās drošības plānā tālāk tiks konkretizēti apdraudējumu novēršanas pasākumos. Koncepcijā tiek raksturota Latvijas Republikas situācija no drošības viedokļa, kā arī ir izvērtēti drošības situāciju valstī ietekmējošie faktori. Koncepcija balstās uz izpratni, ka valsts drošību ietekmē ne tikai ārpolitiskā un militāri politiskā situācija, bet būtiska loma drošības nodrošināšanā ir iekšējiem faktoriem - valsts demokrātiskajiem pamatiem, ekonomiskajai attīstībai, sociālajai drošībai un labklājībai, noziedzības stāvoklim valstī, vides kvalitātei un citiem jautājumiem. Latvijas drošība sasniedzama, panākot stabilu iekšpolitisko, sociālo un ekonomisko situāciju, kā arī iekļaujoties Eiropas un Transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības struktūrās. Un tā ir galvenā doma, kas caurvij šo koncepciju. Koncepcijā ir trīs lielas sadaļas. Pirmajā sadaļā tiek apskatītas Latvijas Republikas nacionālās intereses, valsts drošības politika, tās principi un definēti apdraudējumi nacionālajai drošībai. Otrajā sadaļā ir raksturota esošā drošības situācija pasaulē un Latvijā, apskatīti galvenie faktori, kuriem ir tieša ietekme uz valsts drošību un kuri vienlaikus raksturo arī valsts pašreizējo stāvokli. Tādi ir: situācija pasaulē un reģionā, valsts demokrātijas un to nodrošinošo institūciju sistēmu attīstība, sabiedrības un tās indivīdu drošība, tirgus ekonomikas attīstība, sabiedrības integrācija, sociālā situācija un valsts pašaizsardzības spējas. Savukārt trešajā sadaļā, ņemot vērā otrajā sadaļā raksturoto drošības situāciju un potenciālos riskus, ir izstrādāti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes. Izstrādājot šo koncepciju, ir ņemti vērā NATO dalībvalstu, kandidātvalstu un Eiropas Savienības valstu pamatprincipi šādu nacionālās drošības stratēģiju izstrādē. Tika analizētas un nopietni izvērtētas arī citu valstu nacionālās drošības koncepcijas. Tāpat tika ņemti vērā ārvalstu ekspertu viedokļi un ieteikumi. Jāteic, ka koncepcijā ir ņemti vērā arī 11. septembra traģiskie notikumi Amerikas Savienotajās Valstīs. Šie terora akti ASV, kas vērtējami kā uzbrukums visām demokrātiskām sabiedrībām, parādīja, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jādara viss, lai vainīgos sodītu un nepieļautu šādu noziegumu atkārtošanos. Jāsaka, ka Latvija spēj dot savu ieguldījumu kopējā cīņā pret terorismu, un jāapzinās, ka terorisma apkarošana nav vienas dienas pasākums. Tas ir ilgstošs un pamatīgs darbs, kurā jāapvieno daudzu nozaru kopīga sadarbība. Valdības darba grupa manā vadībā izstrādāja un 2001. gada 16. oktobrī apstiprināja Latvijas rīcības plānu starptautiskā terorisma apkarošanai, lai kompleksi realizētu Latvijas iespējās esošos pasākumus starptautiskā terorisma apkarošanā. Tātad šī darba sadaļa tad arī faktiski ir guvusi atspoguļojumu šajā jaunajā Nacionālās drošības koncepcijā, un, apstiprinot šo plānu, valdība lēma reizi ceturksnī izvērtēt šajā jomā paveikto. Balstoties uz šo jūsu apstiprināmo Nacionālās drošības koncepciju, tiks izstrādāts arī nacionālās drošības plāns. Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu Ministru kabinets, pamatojoties uz Nacionālās drošības koncepcijā noteikto stratēģiju un principiem, izstrādās un apstiprinās nacionālās drošības plānu, kurā noteiks valsts apdraudējumu neitralizācijas un novēršanas pasākumus un līdzekļus, un ir pilnīgi skaidrs un saprotams, kādēļ par šiem novēršanas pasākumiem un līdzekļiem koncepcijā nav rakstīts. Es domāju, ka ir atrasts saprātīgs līdzsvars, kompromiss starp vēlmēm iekļaut visus iespējamos jautājumus, kas varētu būt saistīti ar nacionālo drošību, no vienas puses, un pieeju, ka nacionālo drošību var reducēt tikai uz aizsardzību, ārpolitiku un atsevišķu iekšlietu jomu jautājumiem, no otras puses. Ministru kabinets koncepcijas projektā ir iekļāvis visas tās normas, kas svarīgas no nacionālās drošības aspekta viedokļa, bet tomēr paturot prātā, ka Nacionālās drošības koncepcija nav visas valsts vai visu nozaru attīstības programma vai stratēģija. Noslēdzot šo ziņojumu, vēlos uzsvērt, ka nākamais Ministru prezidenta ziņojums par nacionālo drošību balstīsies uz šodien izskatāmās un pieņemtās Nacionālās drošības koncepcijas īstenošanas izvērtējumu un pārskatu par nacionālās drošības plāna izpildi. Godātie deputāti! Tūlīt sekos Saeimas atbildīgās komisijas ziņojums par Nacionālās drošības koncepciju, ko noslēgs debates. Debatēs, cerot uz jūsu atbalstošo vērtējumu un konstruktīviem priekšlikumiem, lūdzu apzināties, ka tā ir koncepcija, nevis izvērsts nacionālās drošības plāns. Valdība ņems vērā jūsu ieteikumus, tālāk strādājot pie nacionālās drošības plāna, un es varu apsolīt, ka mēs maksimāli tur iekļausim visu to, ko jūs būsiet teikuši. Godājamie deputāti! Aicinu jūs atbalstīt Ministru kabineta izstrādāto Nacionālās drošības koncepcijas projektu. Paldies par uzmanību!".
• 2002_01_24-seq32 language "lv".
• 2002_01_24-seq32 speaker Andris_Berzins-1951.
• 2002_01_24-seq32 mentions Q822919.
• 2002_01_24-seq32 mentions Q211.
• 2002_01_24-seq32 mentions Q193089.
• 2002_01_24-seq32 mentions Q458.
• 2002_01_24-seq32 mentions Q39731.
• 2002_01_24-seq32 mentions Q159.
• 2002_01_24-seq32 mentions Q4459436.
• 2002_01_24-seq32 mentions Q2167704.
• 2002_01_24-seq32 mentions Q7184.
• 2002_01_24-seq32 mentions Q215419.
• 2002_01_24-seq32 mentions Q129677.
• 2002_01_24-seq32 mentions Q7536677.