Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_12_13-seq26> ?p ?o. }

• 2001_12_13-seq26 type Speech.
• 2001_12_13-seq26 number "26".
• 2001_12_13-seq26 date "2001-12-13".
• 2001_12_13-seq26 isPartOf 2001_12_13.
• 2001_12_13-seq26 spokenAs 125.
• 2001_12_13-seq26 spokenText "Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Protams, arī es gribētu elementāri redzēt atskaiti par izdarīto, jo ar Latvijas valsts neatkarības atgūšanas gadiem visu šo laiku saistās arī Latvijas Bankas darbība un Repšes kungs ir ieņēmis pietiekami nopietnu vietu šajā periodā. Faktiski, domājot par to, kā ir attīstījusies Latvijas valsts, mums ir jāpadomā, kādā veidā ir strādājusi arī Latvijas Banka. Un tās līdzatbildība ir vistiešākā. Es gribētu arī pateikt, ka, protams, likumdevēji ir pielaiduši kļūdu, savā laikā Latvijas Banku pārvēršot par valsti valstī, tā neatskaitās nevienam un pieņem likumus pati sev. Un tādējādi, protams, domājot par to, kādā veidā mēs kā likumdevēji turpmāk veidosim savas attiecības ar Latvijas Banku, ar tās politiku, mums likums ir jāskatās atkal no jauna, un, ja tas būs jebkurš cits vadītājs, tad viņam būs jārēķinās ar to, ka viņa saistība ar šo valsti būs daudz izteiktāka un atbildība - daudz nopietnāka. Es piekrītu, ka pietiekami nopietns pieteikums bija saistībā ar to valūtas kursu, kurš tika izvēlēts pirms daudziem gadiem, taču es gribētu pateikt tā: Godmaņa kungs, ja jūs to vēl atceraties, tad jūs kā premjerministrs kopā ar daudziem ministriem un pašvaldību vadītājiem vairāku gadu garumā diskutējāt, nepārtraukti diskutējāt, vai tas bija labākais variants, kas tika pieņemts, vai tika savienotas visas dzīves nozares. Jā, tranzīts… Tas ir tāds jautājums, ka Latvijai ir vienkārši nolemts dzīvot labklājībā, izejot no tās ģeopolitiskā stāvokļa, un līdz ar to attiecībā uz tranzītu nav ne mazāko pretenziju, ka attiecīgā valūta dod iespēju piepildīt valsts budžetu un maksimāli izmantot gan ostas, gan dzelzceļu, gan autostrādes, un arī par to bija jautājums Mēs visu laiku tad diskutējām. Jūs sēdējāt galda galā, un mēs vienmēr skatījāmies, kā mēs tajā laikā dzēsīsim visus tos “ugunsgrēkus”, kuri nepārtraukti izcēlās saistībā ar ikdienas jautājumu risināšanu tautsaimniecībā. Un toreiz to atbilžu mums daudzu gadu garumā nebija. Un pašās beigās jūs teicāt: “Labi, es piekrītu! Lai viņš strādā, tā arī var. ” Tāds bija pēdējais secinājums, bet vairāku gadu garumā mums bija ļoti nopietna diskusija. Es gribu pateikt, ka pie šis kurss Latvijai patiešām garantēti izdevīgs ir divām lietām: tas ir tranzīts, un tā ir galvaspilsēta. Arī Rīga vienmēr Eiropas kontekstā ir ieņēmusi nozīmīgu, paliekošu vietu. Līdz ar to uz Rīgu garantēti vienmēr stiepjas, nāk diplomātiskie korpusi, nāk uzņēmēji, nāk investīcijas, un, šeit tai naudai atnākot un nogulsnējoties, protams, Rīgai ir garantēts uzplaukums. Vienmēr! Un šie divi komponenti Latvijas valstij vienmēr ir garantēti, tāpēc šeit nevajag īpaši daudz prāta spēju, lai to vienkārši realizētu. Tomēr, protams, domājot par šo atskaiti, kas būtu jāsaņem no Repšes kunga, es gribētu to dzirdēt. Es tomēr gribētu zināt, kādā veidā Latvijas Banka līdz ar Ministru kabinetu, līdz ar parlamentu tur iesaistījās. Bet kā varētu kompensēt šo spēcīgo valūtu, tās iedarbību uz importa un eksporta attiecībām? Kā visu sakārtot, lai tā tomēr veicinātu eksportu? Kā panākt, lai imports nebūtu graujošs un lai tas, ja arī ienāk, būtu tikai tehnoloģiju un mehānismu veidā, nevis tikai subsidētās lauksaimniecības produkcijas veidā. Protams, gribētos redzēt, lai pie viena apaļā galda nepārtraukti sēdētu Ministru prezidents un Latvijas Bankas vadītājs un diskutētu, kā, kādā veidā mēs sakārtosim savu rūpniecību. Rūpniecībai tomēr ir sava vieta! Un uz šo jautājumu vajadzēja atbildēt. Sava vieta ir zemkopībai! Un ir vēlreiz jāpadomā, kādā veidā to atrisināt. Sava vieta ir tūrismam! Un es gribētu pateikt, ka šīs nozares attiecas uz absolūti visiem mūsu novadiem. Līdz ar to tas, kas bija par Rīgu nolemts, tas patiešām atrisinājās arī bez Latvijas Bankas īpašas līdzdalības, bet kādā veidā mums vajadzētu darboties ar tām nozarēm, kuras nodrošina kopējo valsts attīstību, - no tā Latvijas Banka norobežojās, un, raugoties no tāda viedokļa, vārdi, citēju: “Es aizeju uz politiku, bet viss, ko es darīju līdz šim, bija labi!” nav atskaite, un, vērtējot no tāda viedokļa, protams, es gribētu, lai šī atskaite būtu izvērsta, jo jebkurā gadījumā tas nāktu par labu arī visiem nākamajiem Latvijas Bankas vadītājiem, kuri tad zinātu par kopējo atbildību visā tautsaimniecības spektrā un par monetārās politikas klātbūtni attiecīgajā spektrā, kā arī par pašas Latvijas Bankas vietu un lomu tajā. Domāju, ka tas gan mums ir nepieciešams, gan arī Latvijas cilvēki zinātu, ko var sagaidīt no Ministru kabineta un ko - no Latvijas Bankas… Tas palīdzētu cilvēkiem izvērtēt arī savu personīgo likteni, savu darbību un liktu padomāt par to, vai viņiem ir iespēja arī turpmāk dzīvot savā novadā un atrast tur darba vietu vai arī viņiem vienkārši ir jābrauc uz Rīgu, jo viss ir koncentrēts Rīgā. Paldies.".
• 2001_12_13-seq26 language "lv".
• 2001_12_13-seq26 speaker Valdis_Lauskis-1957.
• 2001_12_13-seq26 mentions Q211.
• 2001_12_13-seq26 mentions Q2660080.
• 2001_12_13-seq26 mentions Q193089.
• 2001_12_13-seq26 mentions Q1020384.
• 2001_12_13-seq26 mentions Q687709.