Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_12_13-seq10> ?p ?o. }

• 2001_12_13-seq10 type Speech.
• 2001_12_13-seq10 number "10".
• 2001_12_13-seq10 date "2001-12-13".
• 2001_12_13-seq10 isPartOf 2001_12_13.
• 2001_12_13-seq10 spokenAs 125.
• 2001_12_13-seq10 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Protams, arī es atbalstu Einara Repšes vēlmi aiziet no Latvijas Bankas prezidenta amata, taču pārdomas izsauc šis viņa iesniegtais dokuments, kuru viņš ir adresējis Saeimas priekšsēdētājam, un pārdomas rodas šajā sakarā. Šis pamatojums jeb iesniegums, kas saņemts no Repšes kunga, ir vērsts uz to, ka sengaidītā tautas labklājība Latvijā šādos apstākļos nav sasniedzama, un tomēr pasaules centrālo banku prakse rāda, ka jebkurā gadījumā jebkuras izpildvaras centrālā banka vienmēr piedalās arī tautsaimniecības kopējo politisko un saimniecisko jautājumu risināšanā. Tomēr var teikt, ka šajā dokumentā, šajā pamatojumā nekas nav minēts par to, ko tad Latvijas Banka šajā periodā ir darījusi - kā ietekmējusi šo nelabvēlīgo situāciju, kāda tiek konstatēta šajā iesniegtajā dokumentā. Un gan mans, gan arī lielas Latvijas sabiedrības viedoklis ir tāds, ka tomēr diemžēl Latvijas Banka ir pārāk maz rūpju veltījusi Latvijas saimnieciskās dzīves atdzīvināšanai. Latvijas Bankai ir jārūpējas… ne tikai par makroekonomisko stabilitāti, kas, protams, ir jebkuras valsts Centrālās bankas pirmais uzdevums, bet vienlaikus ir jārūpējas arī par mikroekonomisko attīstību. Šis fakts, ka Latvijā tās Centrālā banka iepriekšējos gados nav pietiekami rūpējusies par mikroekonomisko attīstību un uzņēmējdarbības nosacījumu labvēlīgāku veidošanu, īsti neatbilst pasaules praksei, un šajā gadījumā būtu bijis korekti, ja pēdējā rindkopā savā pamatojumā Latvijas Bankas prezidents būtu parādījis, ka Latvijas Banka ir darījusi it kā visu, ka nekas, nekādi plankumiņi nav bijuši. Un šajā sakarā es gribu minēt tikai dažus piemērus. Protams, jebkurai valstij, kas atraisījās no lielās PSRS, bija pāreja uz savām nacionālajām valūtām - no rubļa uz savu nacionālo valūtu - un naudas maiņa. Kā mēs zinām, toreiz šī maiņa notika 200 rubļi pret 1 latu, bet nevajag mums aizvērt acis, jo šajā gadījumā arī Latvijas Bankas loma šeit bija ļoti liela, cik pareizi mēs šo apmaiņu veicām. Es minēšu vienu piemēru. Šodien mēs iegādājamies, teiksim, vācu-latviešu vārdnīcu, kuru izdevusi izdevniecība jeb firma, kā mēs teiktu, “Avots” un kura ir trešais, pārstrādātais izdevums. Tagad tā maksā 16 latus un 80 santīmus. Šī pati vārdnīca ar 52 000 vārdu tulkojumiem 1991. gadā maksāja 4 rubļus. Tātad mēs vienā gadījumā pieņemam, ka viens rublis apmaiņā bija vērts 5 santīmus, bet šajā gadījumā iznāk, ka 1 rublis ir vērts 4,2 latus. Tāpēc ir jābūt objektīviem, novērtējot inflācijas procesu, cenu dinamiku un tā tālāk. Lieki teikt, ka arī Latvijas Banka savas neizdarības pēc drusku bija vainojama pie divām nopietnām banku krīzēm Latvijā. Arī pēdējais moments, ka ļoti straujā tempā tika injiciēti līdzekļi Pirmās komercbankas atdzīvināšanai, un šie līdzekļi tādā veidā vairāk nekā 10 miljoni šim nolūkam ir novirzīti no Latvijas Bankas. Un es gribētu izvirzīt vēl vienu momentu, par kuru mēs vairākkārt esam runājuši, kāpēc Latvijas komercbankā kredītprocenti relatīvi ir augstāki nekā abās kaimiņvalstīs. Gribu izvirzīt vēl pēdējo momentu: kāpēc Latvijas Banka tā dziļi varbūt nepiestrādā pie šā jautājuma? Kā tad mēs ieiesim Eiropas Savienībā? Kāda ir mūsu taktika un stratēģija pa gadiem līdz 2006. gadam, tuvojoties eiro naudas vienībai? Un es domāju, ka šajā ziņā mēs atkal atpaliekam no kaimiņiem, kur šis process jau ir ļoti nopietni ievadīts, jo Lietuva piesaista eiro jau praktiski ar 1. februāri nākamajā gadā. Tas notiek! Tā ka ir virkne jautājumu, kuri ir ar zināmu negatīvu nokrāsu un kurus Latvijas centrālā banka varēja realizēt labāk, lai tautsaimniecībai būtu labāk. Galu galā naudas apmaiņa tajos gados, kas bija, sagrāva daudzu pieticīgo noguldītāju rubļu noguldījumus, un šeit, kā zināms, viena otra kaimiņvalsts cenšas to kompensēt tālaika varbūt neprecīzo apmaiņas kursu. Tāpēc, ja būtu godīgi un taisnīgi, tad Latvijas Bankas prezidentam savā pamatojumā gan bija jāsaka ne tikai par plusiem, bet bija objektīvi jānovērtē savas institūcijas darbība, pasakot arī par tiem mīnusiem, plankumiem, kas nevar būt vienaldzīgi jebkuram Latvijas iedzīvotājam, Latvijas sabiedrībai. Tā ka es vēlreiz saku, ka es piekrītu šim, bet, ja Latvijas Bankas prezidents nākamajos soļos sevi deklarē arī kā labējās partijas pārstāvi - un līdz šim jau ir bijušas labējās partijas -, tad prasītos arī zināmas ieskices, ko viņš domā turpmāk novēlēt nākamajam Latvijas Bankas prezidentam turpmākajos gados, runājot par Latvijas Bankas politiku. Paldies par uzmanību!".
• 2001_12_13-seq10 language "lv".
• 2001_12_13-seq10 speaker Arnis_Kalnins-1935.
• 2001_12_13-seq10 mentions Q822919.
• 2001_12_13-seq10 mentions Q211.
• 2001_12_13-seq10 mentions Q37.
• 2001_12_13-seq10 mentions Q193089.
• 2001_12_13-seq10 mentions Q458.
• 2001_12_13-seq10 mentions Q687709.
• 2001_12_13-seq10 mentions Q15180.