Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_12_06-seq317> ?p ?o. }

• 2001_12_06-seq317 type Speech.
• 2001_12_06-seq317 number "317".
• 2001_12_06-seq317 date "2001-12-06".
• 2001_12_06-seq317 isPartOf 2001_12_06.
• 2001_12_06-seq317 spokenAs 125.
• 2001_12_06-seq317 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Es gribētu, runājot par šo Reģionālās attīstības likumu, uzsvērt trīs lietas. Pirmais jautājums skar šā likuma īstenošanu nākamajos gados, ja tas tiktu pieņemts, tātad tā praktisko realizāciju. Šā likumprojekta 17. pantā ir teikts: “Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde ir Finansu ministrijas pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par reģionālās attīstības politikas izstrādi, reģionālās attīstības plānošanu un tās atbalsta pasākumu īstenošanu. ” Es gribētu atgādināt, ka mums jau kādreiz agrāk iepriekš bija iespēja izteikt savu viedokli par šādu iespējamo pārvaldes pārstrukturējumu, kura atbild par reģionālo politiku. Mēs toreiz izteicām versiju, ka diez vai tas būtu pats pareizākais variants. Tātad šobrīd šī funkcija un atbildība par reģiona attīstību tiek pārlikta no Ekonomikas ministrijas un no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Finansu ministriju, tiek sakoncentrēta Finansu ministrijā. Mūsu uzskats ir tāds, ka reģionālo politiku nevar un nekad arī nevarēs saturīgi realizēt, ja tas netiks darīts kopsakarā ar tautsaimniecības kopējo politiku, ar rūpniecības struktūrpolitikas, ar enerģētikas un citu jautājumu risināšanu, ko realizē un kas ir jārealizē Ekonomikas ministrijai, tāpēc, mūsuprāt, reģionālie jautājumi būtu koncentrētā veidā jānovirza Ekonomikas ministrijas paspārnē. Tad atliktu tikai uzturēt koordināciju tieši ar Zemkopības ministriju, kura pārzina lauksaimniecības un mežsaimniecības lietas. Un Finansu ministrija tad koordinētu un pārzinātu šos finansu instrumentus - nodokļu un nodevu sistēmu, kā arī noteiktu iespējamās finansu atbalsta vietas. Tādā gadījumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā paliktu vides aizsardzības lietas un būvniecības stratēģijas jautājumi plus, kā mēs zinām, arī uzraudzība pār tūrisma sektoru. Šādā gadījumā, protams, šīs ministrijas nosaukumā vairs nebūtu atstājams termins “reģionālā attīstība”, un tad viss it kā būtu pareizi. Tāpēc liekas, ka šis variants, kad tiek vēl vairāk sadrumstalota tautsaimniecības politikas realizēšana nu jau starp četrām ministrijām, un vēl pieplusēt tām var Satiksmes ministriju, diez vai tas ir pats pareizākais ceļš. Starp citu, arī 16. pantā, kur ir minēts Nacionālās reģionālās attīstības padomes iespējamais sastāvs jeb struktūra, nav paredzēta vieta zemkopības ministram, taču arī tas īsti it kā nav saprotams. Tā ir pirmā lieta, pirmā doma, izvērtējot piedāvāto valsts uzbūves struktūru tuvākajai un tālākajai nākotnei. Otrs jautājums, runājot jau konkrētākā plāksnē - un tas jau daļēji šeit tika minēts - , rodas par 21. pantu - Reģionālo fondu. Iepriekšējā pantā - 20. pantā - ir vispārīgā veidā noteikts šā reģionālā fonda izveidošanas un finansēšanas mehānisms, taču tas ir ļoti vispārīgs, nav pateikts nekas konkrēts, netiek minēti nekādi metodiski piegājieni, kā izveidot šo fondu. Tomēr pats būtiskākais, ko gribētu piezīmēt, runājot par šo 21. pantu, ir pārdomas par to, kā šos reģionālā fonda līdzekļus izlietos, tātad par iespējamajiem veidiem, kā tos izlietot. Diemžēl arī šis formulējums ir palicis vispārīgā veidā, tāpēc te būtu lietderīgi tomēr fiksēt jau izveidojušos un pozitīvi sevi apstiprinošo šīsdienas praksi. Tātad runa ir par jau esošo Reģionālo fondu un to mehānismu, kas jau ir pārbaudīts. Pirmkārt, šā fonda līdzekļi, kā zināms, aizietu - un šeit arī varētu tā ierakstīt - “procentu maksājumiem vai daļējiem procentu maksājumiem”. Kā zināms, šobrīd no Reģionālā fonda tiek kompensēti kredītprocenti par veiksmīgi izlietotu kredītu atbilstoši iesniegtajam uzņēmējdarbības projektam 75% apmērā no Latvijas Bankas noteiktās vidējās kredītprocentu likmes. Ir arī atsevišķi izņēmumi, kur šis režīms ir vēl labvēlīgāks, un tas ir tad, ja tur bezdarbs ir virs 20% un iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu cilvēku ir mazāks par 25 latiem. Tad šeit ir vēl lielāks atspaids. Tātad šī pirmā norma varētu jau tikt formulēta šajā likumā, kādā veidā šo naudu izlietot. Un vēl otra šo izdevumu kopa, kas šobrīd tiek sniegti no šā fonda kā atbalsts pašvaldībām, ir līdzekļi uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un uzlabošanai. Te jāmin ekonomiskās izglītības pasākumi, infrastruktūras attīstība un pašvaldības organizētās uzņēmējdarbības attīstību veicinošu pasākumu kopfinansēšana. Jauns virziens, kas nācis vēl klāt, ir plānošanas reģionu attīstības plānu un teritorijas plānojuma izstrādei nepieciešamo izdevumu segšana. Tā ka šīs konkrētās izlietojuma formas būtu lietderīgi nosaukt arī šajā likumā. Kāpēc uzsvars tiek likts uz šo lietu? Tāpēc, lai iesāktais turpinātos, lai netiktu amputēts, lai iesāktais turpinātos vēl plašākā mērogā jau ar zināmu pārmantojamību. Mēs jau bijām aculiecinieki tam, ka pagājušajā sēdē šim Reģionālajam fondam iebalsojām 800 000 latu jau esošo projektu realizācijai un plus vēl 192000 latu jaunu projektu uzsākšanai. Šie 192 000 latu praktiski nozīmē startu apmēram 50 projektiem, jo vidēji projekta realizēšana gadā prasa ap 2500 latu. Startam ir sagatavoti, kā mēs zinām, vismaz 300 projekti, kas varētu tikt realizēti, un tātad šī vajadzība pēc līdzekļiem jaunajiem projektiem ir aptuveni 800 000 latu, kopā 1 600 000 latu. Šeit šis jautājums, kā mēs uzskatām, sociāli un politiski ir ļoti jutīgs, un reģioniem tas būtu labs signāls, ja šajā mehānismā mēs norādītu šos konkrētos Reģionālā fonda līdzekļu izlietošanas ceļus. Pie vainas būtībā jau nav šis likums, kā mēs te žēlojamies… kā daudzi deputāti žēlojas, ka pieaug diferenciācija starp pilsētām un laukiem, ka mājsaimniecības ienākumi laukos arvien vairāk atpaliek no pilsētnieku mājsaimniecības ienākumiem. Pirms četriem gadiem laukos tie bija 93% no pilsētnieku mājsaimniecības ienākumiem, bet šobrīd lauku mājsaimniecībās tie jau ir noslīdējuši līdz 76%, un to noteica vēl arī daudzi citi faktori, kurus varēja realizēt, arī neesot šim likumam, ja tikai būtu bijusi šī ekonomiskā pamatotība un politiskā nostādne… tātad varēja tikt realizēti šie sociāli un politiski jutīgie jautājumi. Galu galā mums ir pamats ticēt tām papildu darba vietām un saglabātajām darba vietām, kas minētas Reģionālā fonda apskatā, un kopā ir gandrīz 6000 tādu darba vietu, ko ir devusi līdzšinējo projektu realizācija, sākot ar 1998. gadu. Tomēr man visnotaļ paliek tāda neskaidrība, vai tikai kāds negrib šo instrumentu, kas jau ir aprobēts, iekonservēt vai kaut kā paklusām to izskaust, lai tas vispār neparādītos. Par to man ir vislielākās bailes, un tāpēc es gribētu, lai šajā likumā tiktu nofiksētas šīs konkrētās atbalsta formas, un šeit nekāda steiga nebūtu vajadzīga. Ja mēs to nofiksētu, tad tas būtu labs stimuls tieši pēdējā brīdī uzsāktajām jaunajām atbalsta formām - ilgtermiņa kreditēšanas līnijas iedibināšanai mājokļu būvniecībai vai nelielu kredītlīniju atvēršanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atsevišķās komercbankās un dažām citām lietām, kas varētu veidot kompleksu, pārdomātu sistēmu uzņēmējdarbības atbalstam un it sevišķi šo reģionu atbalstam. Tāpēc pārejas noteikumos ir jāparedz šī pārmantojamība jeb saistības, ko Reģionālais fonds ir uzņēmies, jo vidējais projekta ilgums ir apmēram 2-3 gadi kredītprocentu daļējai kompensācijai, un tam ir jābūt fiksētam pārejas noteikumos, taču šobrīd esošajā projektā tas nav norādīts. Tas rada arī zināmu neskaidrību. Mums ir jāpanāk, lai viss tas, kas līdz šim ir bijis pozitīvs, nepārtrūktu un lai tas arī turpinātos tālāk. Paldies par uzmanību!".
• 2001_12_06-seq317 language "lv".
• 2001_12_06-seq317 speaker Arnis_Kalnins-1935.
• 2001_12_06-seq317 mentions Q211.
• 2001_12_06-seq317 mentions Q21625222.
• 2001_12_06-seq317 mentions Q687709.
• 2001_12_06-seq317 mentions Q30268570.