Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_12_06-seq303> ?p ?o. }

• 2001_12_06-seq303 type Speech.
• 2001_12_06-seq303 number "303".
• 2001_12_06-seq303 date "2001-12-06".
• 2001_12_06-seq303 isPartOf 2001_12_06.
• 2001_12_06-seq303 spokenAs 77.
• 2001_12_06-seq303 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Vispirms par to, ka varbūt daļa no klātesošajiem Saeimas deputātiem nav pamanījuši - vismaz es tā spriežu pēc Bojāra kunga uzstāšanās -, ka šāds likums, kuram gan nav nosaukums “Reģionālās attīstības likums”, jau eksistē. Saeima ir pieņēmusi un joprojām spēkā ir likums “Par teritoriju attīstības plānošanu”. Šis likums ir stājies spēkā 1998. gada nogalē, kad Saeima to apstiprināja. Un mēs, protams, varam salīdzināt šos divus likumus un mēģināt saprast, kāda ir šā jaunā likuma - “Reģionālās attīstības likuma” pievienotā vērtība, ja salīdzinām to ar manis nosaukto un jau iepriekš minēto likumu, kas faktiski regulē gluži tās pašas lietas. Var izdarīt divu veidu secinājumus. Pirmkārt, tātad ir notikusi zināma unifikācija reģionālās attīstības sistēmā. Un, otrkārt, ir notikusi arī centralizācija. Ja runājam par unifikāciju, tad tā skar vairāk tieši plānošanas reģionus, un pirmām kārtām jau tā, ka šajā likumā parādās tāda lieta, ka ir apkopota pašreizējā pašvaldību pieredze plānošanas reģionu veidošanā. Ir fiksētas arī tās problēmas, kas rodas šo plānošanas reģionu veidošanā, teiksim, tāda ir zināma teritoriju pārklāšanās. Tātad šo problēmu likumā par reģionālo attīstību, šajā projektā, mēs mēģinām atrisināt, pasakot, ka Ministru kabinets pēc pašvaldību priekšlikuma galu galā noteiks šīs teritorijas. Otrs moments, kas ar to ir saistīts un kur ir atšķirība salīdzinājumā ar pašreizējo pastāvošo kārtību šajā unifikācijas virzienā, ir jautājums par reģionālajām attīstības aģentūrām. Šobrīd prakse ir tāda, ka plānošanas reģionos izveidotās attīstības aģentūras tiek veidotas pēc dažādiem principiem - gan kā sabiedriskas organizācijas, gan kā uzņēmējdarbības institūcijas, gan kā aģentūras un tā tālāk. Šobrīd likumprojekts piedāvā, izvērtējot gan šo pozitīvo, gan negatīvo praksi, apvienot un visiem plānošanas reģioniem veidot attīstības aģentūras, balstoties uz likumu par publiskajām aģentūrām, ko mēs paši esam apstiprinājuši. Tātad šīs varbūt ir divas tādas galvenās atšķirības salīdzinājumā ar iepriekš un pašlaik spēkā esošo likumu “Par teritoriju attīstības plānošanu”. Ja runājam par centralizāciju, tad šeit ir divas lietas. Pirmkārt, tas ir jautājums, kas saistīts ar valsts pārvaldes iestāžu zināmu centralizāciju. Faktiski pēc šā likuma stāšanās spēkā droši vien Finansu ministriju varēs saukt par Finansu un reģionālās attīstības ministriju, jo attiecīgās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas institūcijas un Ekonomikas ministrijas institūcijas līdz ar to rīcībā esošajiem līdzekļiem tiek nodotas Finansu ministrijas atbildībā. Jautājums, kas attiecas uz līdzekļu centralizāciju, manuprāt, šajā likumā ir diezgan vāji iezīmējies, ja neskaita to, ka ir minēts, ka reģionālās attīstības atbalsta pasākumu finansēšanai tiek izveidots speciāls fonds. Tās ir tās divas lietas, kas, manuprāt, neapšaubāmi, ir pozitīvas, un tas ir tas virziens, kurā mums, Latvijas valstij, vajadzētu iet. Taču, ja runājam par likuma tehnisko izpildi, tad, manuprāt, tiešām nebija pareizi pieņemt šo likumu steidzami - divos lasījumos, jo paliek vēl virkne lietu, kas šajā likumā pilnīgi nav atrunātas, teiksim, kaut vai tādi jautājumi, kas tad galu galā būs tās pašvaldības, kuras veidos šos plānošanas reģionus. Kāds ir šo plānošanas reģionu statuss - vai tās būs interešu grupas, kāda sabiedriska organizācija vai, teiksim, šīm plānošanas reģiona minētajām padomēm būs arī kaut kādas publisko tiesību subjekta funkcijas un tamlīdzīgi. Arī jautājums, kas ir saistīts ar pārejas noteikumos minēto šo Īpaši atbalstāmo reģionu likuma darbības pārtraukšanu no 1. janvāra, manuprāt, līdz galam nav atrisināts un arī risinājums nav piedāvāts, jo, no vienas puses, mēs it kā varētu saprast, ka manis jau iepriekš minētais fonds arī tur pārņems šā īpaši atbalstāmā reģiona fonda funkcijas, bet, no otras puses, likumā it kā parādās, ka tā arī ir vienīgā funkcija, ko veiks šī centralizētā Finansu ministrijas izveidotā struktūrvienība. Es ļoti labi zinu, cik sarežģītas ir šīs lietas, lai, teiksim, saskaņotu viedokļus gan reģionu, gan arī valdības institūciju starpā, un tāpēc man šķiet, ka tas, ka Saeima lēma neatbalstīt steidzamību, ir pareizi, jo tās pārmaiņas, kuras ir vajadzīgas centrālajās institūcijās, faktiski mums jau ir izdarītas, pieņemot likumu par nākamā gada budžetu, tā ka strukturālās pārmaiņas ir iespējams veikt, jo, kā es jau teicu, šis likums īpaši daudz neregulē finansu plūsmas. Īstenībā tās paliek apmēram tādas pašas, kādas tās ir arī šobrīd. Pie likuma, es domāju, nāksies strādāt pietiekami nopietni, bet, iespējams, ka mums arī daudz laika tam nebūs. Kopumā es vērtēju likumu pozitīvi un aicinu arī Saeimu nopietni pievērsties šim jautājumam, kas ir svarīgs ne tikai ārzemju institūcijām, lai mēs integrētos Eiropas Savienības sastāvā, bet galvenokārt tas ir vajadzīgs mūsu pašu cilvēkiem, tiem, kuri dzīvo, strādā un mācās ārpus Rīgas.".
• 2001_12_06-seq303 language "lv".
• 2001_12_06-seq303 speaker Janis_Bunkss-1953.
• 2001_12_06-seq303 mentions Q822919.
• 2001_12_06-seq303 mentions Q211.
• 2001_12_06-seq303 mentions Q2660080.
• 2001_12_06-seq303 mentions Q193089.
• 2001_12_06-seq303 mentions Q458.