Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_12_06-seq132> ?p ?o. }

• 2001_12_06-seq132 type Speech.
• 2001_12_06-seq132 number "132".
• 2001_12_06-seq132 date "2001-12-06".
• 2001_12_06-seq132 isPartOf 2001_12_06.
• 2001_12_06-seq132 spokenAs 125.
• 2001_12_06-seq132 spokenText "Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirms turpinu runāt par izskatāmo jautājumu, es gribētu atgriezties pie iepriekšējiem diviem šodien izskatītajiem likumprojektiem “Grozījumi Krimināllikumā”. Šodien mums priekšā ir vēl viens šāds likumprojekts - “Grozījumi Krimināllikumā”. No šīs tribīnes es gribu aicināt Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadību beidzot visus Krimināllikuma grozījumus apvienot vismaz divos blokos, nevis tā, kā tas ir pašreiz, - mēs šodien atsevišķi izskatām trīs grozījumus Krimināllikumā, un tas vispār ir formāli. Turklāt Aizsardzības un iekšlietu komisijā ir atvērti vēl trīs grozījumi Krimināllikumā. Par konkrētajiem piedāvātajiem grozījumiem Kriminālprocesa kodeksā. Es gribu izteikt gandarījumu, ka beidzot tie ir nonākuši līdz parlamentam. Nav pagājuši ne desmit gadi, kopš mēs sākām diskutēt par vienas vai otras modernākas normas ietveršanu šajā likumā. Nākamais. Gribu uzsvērt, ka Muciņa kungs ļoti pamatoti analizēja piedāvātos grozījumus Kriminālprocesa kodeksā, un kopumā varētu viņam piekrist. Varētu šo diskusiju arī attīstīt ar vienu iebildi: arī man ir jautājumi par jauno sadaļu - 18. A nodaļu “Sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības”. Es nepiekrītu Muciņa kunga teiktajam, ka operatīvās darbības rezultātā rodoties tikai pieņēmumi, bet neesot faktu. Muciņa kungs, ja notiek operatīvā darbība, ja ir ierosināta operatīvās izstrādes lieta, tās galarezultāts ir tas, ka tiek pieņemts lēmums, vai uz operatīvās izstrādes lietas pamata tiek vai netiek ierosināta krimināllieta, tātad - vai ir savākti nepieciešamie fakti. Operatīvā darbība satur ne tikai pieņēmumus, bet arī faktu apkopošanu un analīzi. Nākamais, kas mani neapmierina šajā nodaļā. Kolēģi, es būtu ļoti pateicīgs, ja jūs uzmanīgi ieklausītos! Piedāvātajā 197. 2. pantā “Atļauja izmeklēšanas darbību veikšanai sevišķajā veidā” ir divas jaunas rindkopas, kuras, manuprāt, ved mūs uz vienu lielu totalitārismu. Pantā, - kurš, kā jau teicu, saucas “Atļauja izmeklēšanas darbību veikšanai sevišķajā veidā”, ir teikts: “Krimināllietās par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem neatliekamos gadījumos procesa virzītājs var uzsākt izmeklēšanas darbību veikšanu sevišķajā veidā, 24 stundu laikā saņemot prokurora piekrišanu un 72 stundu laikā saņemot tiesneša lēmumu, ja tāds ir nepieciešams. ” Manuprāt, tas ir absurds. Jebkurā krimināllietā, ja tā tiek nopietni izmeklēta, tiek sastādīts plāns. Procesa virzītājam, pēc idejas, ir jābūt skaidrai visai tai virzībai - proti, ir jābūt skaidrībā par to, kādā veidā attīstīsies attiecīgās krimināllietas izmeklēšana. Nevar pēkšņi rasties tādi apstākļi, kuros ir jāpieņem lēmums par kādu operatīvo darbību veikšanu sevišķajā veidā, pie tam 24 stundu laikā saņemot prokurora piekrišanu vai 72 stundu laikā - tiesneša lēmumu. Kolēģi! Es arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē uzdevu jautājumu: bet kas notiek tādā gadījumā, ja tiesnesis nepieņem lēmumu vai prokurors nedod savu piekrišanu? Kādas tad ir nākamās darbības? Nākamā rindkopa šajā pantā arī ir diezgan interesanta: “Krimināllietās par mazāk smagiem noziegumiem var uzsākt sevišķajā veidā veicamās izmeklēšanas darbības izdarīšanu pirms atļaujas saņemšanas vienīgi tajā gadījumā, ja situācija prasa nekavējoties izšķirties par noziedzīgās darbības atklātu pārtraukšanu vai slepenu kontroli. ” Lai pret likumpārkāpumiem un noziegumiem cīnītos, mums eksistē vesela virkne citu likumu, to skaitā arī likumi par policiju, kas uzliek par pienākumu katram policijas darbiniekam cīnīties pret jebkāda veida likumpārkāpumiem, jebkāda veida noziegumiem. Lai pret to visu cīnītos, nav jāveic darbības sevišķajā veidā. Nākamais pants, kurš arī izraisa dziļas pārdomas, ir “Atļaujas saņemšanas kārtības pārkāpšanas sekas”, kurā ir teikts: “Ja izmeklēšanas darbība uzsākta 197. 2. panta ceturtajā un piektajā daļā paredzētajā kārtībā, bet prokurors vai tiesnesis neatļauj tās turpināšanu, viņš lemj par iegūto pierādījumu pieļaujamību. Ja prokurors vai tiesnesis atzīst, ka nav pastāvējis neatliekams gadījums, iegūtās ziņas nav izmantojamas pierādīšanas procesā. ” Bet kas notiek ar tiem, kuri ir pārkāpuši likumu? Kāda ir viņu atbildība jebkura pilsoņa priekšā? Vēl lielāks paradokss ir tas, ka izrādās - es ar dziļu pārsteigumu to pirms dažām dienām uzzināju -, ka Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurori nav saņēmuši atļaujas piekļūšanai valsts noslēpumam. Attiecībā uz Ģenerālprokuratūru tas jau ir absurds! Tad jau var izdarīt secinājumu, ka arī ne rajonu tiesās, ne apgabaltiesās prokuroriem nav atļaujas piekļūšanai valsts noslēpumiem! Respektīvi, arī tiesneši netiek pielaisti pie valsts noslēpumiem. Kādā veidā tad viņi vispār var to visu kontrolēt un veikt visas šīs darbības? Absurds jau ir tas, ka viņiem nav šādas atļaujas tādēļ, ka par tādu nav parūpējušies attiecīgie priekšnieki, bet vēl lielāks absurds ir tad, ja to visu ieliek Kriminālprocesā. Tomēr, neskatoties uz to, ka mums ar Muciņa kungu ir zināmas domstarpības arī par to, vai šajā piedāvātajā jaunajā Kriminālprocesa sadaļā ir vai nav nepieciešama 18. A nodaļa, es tomēr uzskatu, ka likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” ir jāpieņem pirmajā lasījumā. Diskusijas tomēr būtu jāatliek līdz otrajam lasījumam. Visa šī sadaļa, tā, kas skar operatīvās darbības nostiprināšanu Kriminālprocesā, noteikti būtu jāatbalsta, tāpēc ka tādā veidā mēs, Muciņa kungs, varam arī lemt, kā operatīvajā ceļā iegūtos pierādījumus un faktus var izmantot tiesā kā pierādījumus. Bet tikai, dabiski, ar noteikumu, ka tiesnešiem un prokuroriem būs atļaujas piekļūšanai valsts noslēpumiem. Paldies par uzmanību.".
• 2001_12_06-seq132 language "lv".
• 2001_12_06-seq132 speaker Janis_Adamsons-1956.
• 2001_12_06-seq132 mentions Q211.
• 2001_12_06-seq132 mentions Q1092499.