Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_12_06-seq130> ?p ?o. }

• 2001_12_06-seq130 type Speech.
• 2001_12_06-seq130 number "130".
• 2001_12_06-seq130 date "2001-12-06".
• 2001_12_06-seq130 isPartOf 2001_12_06.
• 2001_12_06-seq130 spokenAs 77.
• 2001_12_06-seq130 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Saeimas Prezidijs likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” kā otrajai komisijai nodeva arī Juridiskajai komisijai. Juridiskā komisija, uzskatot, ka tai ir nepieciešams iedziļināties šajā likumprojektā, vairākās savās komisijas sēdēs pieaicinot speciālistus un likumprojekta autorus, ļoti rūpīgi izskatīja un izdebatēja šo likumprojektu. Kopumā Juridiskā komisija nolēma atbalstīt šo likumprojektu, tomēr šeit būtu nepieciešams sīkāk debatēt par to, kādi tad ir šie priekšlikumi, pret kuriem Juridiskā komisija izturējās ar atbalstu, kurus Juridiskā komisija aicināja pilnveidot un mazāk vai vairāk, varbūt pat būtiski uzlabot, bet pret vienu no priekšlikumiem šajā Latvijas Kriminālprocesa kodeksa labojumā Juridiskajai komisijai bija negatīva attieksme. Pavisam Kriminālprocesa kodeksā tiek piedāvāts reformēt 13 mezgla jautājumus. Tā ir diezgan liela reforma, tāpēc es un arī Juridiskā komisija uzskata, ka šai problēmai nevar pieiet vienkāršoti. Šis jautājums būtu debatējams ne tikai ar speciālistiem slēgtās komisijas sēdēs, bet arī Saeimas sēdē, jo šeit izšķiras daudzi un būtiski jautājumi, tajā skaitā jautājumi, kas saistīti ar cilvēktiesībām. Latvijas Kriminālprocesa kodeksa grozījumu pirmā mezgla grupa ir jautājums par krimināllietas izbeigšanu ar nosacījumiem pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Un tik tiešām jūsu jau iepriekš apstiprinātajos Krimināllikuma grozījumos ir paredzēta šāda metode, un arī Juridiskā komisija to ir atzinusi par labu, ka atsevišķos gadījumos, nevirzot lietu uz tiesu, ar aizdomās turētā vai apsūdzētā piekrišanu krimināllieta tiek izbeigta ar attiecīgiem nosacījumiem. Šos nosacījumus izveido atbildīgais prokurors, un šādu krimināllietas izbeigšanu kontrolē augstākais virsprokurors, un tādā veidā tiek panākts, ka varbūt personas, kuras ir paklupušas pirmo reizi vai izdarījušas ne visai nozīmīgus nodarījumus un noziegumus, mēs nevirzām uz tiesu, bet krimināllietu tomēr izbeidzam un nenosūtām šo personu uz tiesu. Arī līdz šim mūsu vecajā Kriminālkodeksā bija dažādas metodes, kā to izbeigt. Tātad iepriekšējās izmeklēšanas laikā mēs krimināllietu pret šo personu izbeidzam un dodam viņai attiecīgus nosacījumus, kurus neizpildot ir iespējams atjaunot kriminālvajāšanu. Otrais mezgla jautājums ir piesēdētāju piedalīšanās samazināšana un tiesas sastāva precizēšana. Kopējā tendence mums valstī veidojas tāda, ka mēs samazinām to lietu skaitu ne tikai kriminālprocesā, bet arī civilprocesā, kuras tiek izskatītas ar piesēdētāju piedalīšanos. Šeit nevajadzētu priekšplānā pārāk izvirzīt tos ieguvumus, kurus mēs iegūsim tīri tehniski, tas ir, finanses, cilvēku resursus un termiņus, bet šeit tomēr būtu jāprecizē šī robeža, ko arī starptautiskās institūcijas prasa, tas ir, brīvības atņemšana - 4 gadi. Mums daudzos jautājumos robeža par noziegumu ir brīvības atņemšana uz 5 gadiem. Starptautiskajā praksē un starptautiskajos normatīvajos aktos tā ir četri gadi. Tātad šeit būtu jāpārdomā šī robeža, lai, izskatot pietiekami smagus noziegumus, izskatīšana tomēr notiktu ar piesēdētāju piedalīšanos, un es viennozīmīgi aicinu nelikvidēt šo institūtu. Mēs jau varam teikt, ka daudzās valstīs ir zvērināto tiesa, bet tā pēc būtības ir tāds pats piesēdētāju institūts. Tā vispār bez juristu piedalīšanās lemj par ļoti smagiem noziegumiem un tiesājamo vainu, tā ka šis princips pasaulē darbojas. Viens no teorētiski smagākajiem bija trešais jautājums par nepārtrauktības principu, it kā par atteikšanos no tā, izslēdzot no Kriminālprocesa kodeksa 242. pantu, lai tiesā tiesneši, ja lieta ir apturēta, varētu tajā pašā laikā skatīt citas lietas. Tika atzīmēts arī tas, ka ir jāizdara grozījumi Tiesu varas likumā, kurā ir nostiprināts nepārtrauktības princips. Juridiskā komisija uzskata, ka nepārtrauktības princips nav jāatceļ, tas ir tikai jāprecizē un likumā precīzi jānorāda, kuros gadījumos tiesai vai tiesnesim ir tiesības skatīt citas lietas, nevis jāsēž bezdarbībā un jāgaida, kamēr tiesājamais izveseļosies vai kā citādi. Un šeit ir nepieciešams izmantot 258. pantā noteiktās prasības, tātad šis pants ir jāprecizē. Līdz ar to šeit parādās mūsu konceptuālā atšķirība, ka šis princips nav atceļams, bet tas ir precizējams - apmēram tā, kā to piedāvā likumprojekta autori, tomēr atstājot spēkā pašu principu, jo mēs uzskatām, ka paša principa atcelšanai nav nekāda pamata. Ceturtais mezgla jautājums ir atteikšanās no pieaicinātajiem, un to mēs lielā mērā atbalstām. Šeit ir dažas svarīgas iebildes, ja reiz mēs, veicot dažādas izmeklēšanas darbības, atceļam pieaicinātos, jo viennozīmīgi tika izteikts atzinums, ka pieaicināto atcelšana nenodrošina pierādījumu ticamību. Tam var piekrist, jo daudzos gadījumos pieaicināto pieaicināšana ir diezgan formāla, kad pieaicinātajam neizskaidro, kas notiek. Bieži vien izmanto izmeklēšanas iestāžu tehniskos darbiniekus, un tas, protams, dažos gadījumos ir saistīts ar finansēm. Tomēr tajā pašā laikā ir jāzina, ka šāds pieaicināto institūts ir darbojies vairākus simtus gadu un nekādu milzīgu problēmu nav radījis. Līdz ar to tiesām un arī izmeklēšanas, izziņas iestādēm ir jāsaprot, ka ir jāmaina pierādījumu nostiprināšanas struktūras, metodes un filozofija. Ir jāpieaicina speciālisti, lai nostiprinātu šīs izņemamās mantas vai kratīšanā atrastos priekšmetus, jo, ja mēs reiz atceļam pieaicinātos, tad pilnīgi ir pieļaujams, ka notiks strīdi par attiecīgo priekšmetu atrašanas vietu, kā mēs to it sevišķi labi redzam narkotiku lietās. Narkotikas ļoti mazās devās atrodas noslēptas dažādās slēptuvēs vai pie cilvēka (apģērbā), un, ja tas netiek attiecīgi fiksēts, tad aizdomās turētās personas ļoti bieži atsakās no šādu pierādījumu esamības un neapstiprina tos. Taču nekvalitatīva šādu pierādījumu izņemšana un nostiprināšana noved pie tā, ka lietas tiek izbeigtas un cilvēki tiek attaisnoti, un žurnālistiem un sabiedrībai atliek tikai brīnīties. Taču nav par ko brīnīties, jo jurisprudence ir precīza zinātne. Un, protams, tādēļ ir jālīdzsvaro šis jautājums un kodeksa sakarā jārunā par jaunu momentu - to, ka jāpastiprina kodeksā teiktais jautājumā par pierādījumu pieļaujamību. Tātad, pirms vispār kāds pierādījums tiek lietots kriminālprocesā, tiesā ir jāizlemj jautājums, vai tas ir izņemts un nostiprināts, un fiksēts saskaņā ar likumu. Ļoti bieži tiesas uzskata, ka jebkurš prokurora vai izmeklētāja izņemts pierādījums jau pats par sevi ir pierādījumu kronis un ka līdz ar to nav nepieciešams ievērot nekādas formalitātes. Sakarā ar to būtu nepieciešams procesā iedalīt šo jautājumu divās stadijās: papriekš tiesai izlemt, vai pierādījums ir nostiprināts saskaņā ar esošo likumu, un tikai pēc tam lemt par tā izmantošanu. Piektā grupa ir nepilngadīgo tiesību aizsardzības pilnveidošana. Šeit pastāv problēma attiecībā uz psihologa lomu no vardarbības cietušo lietās. Protams, mēs nevaram piekrist... kopumā piekrītot idejai par psihologa lomu šādās lietās, mēs nevaram piekrist tam, ka psihologs izlemj - pratināt vai nepratināt. Pratināt vai nepratināt nepilngadīgo - tas jautājums ir lemjams procesa virzītājam, nevienam citam. Sestā grupa - tehnisko līdzekļu plašāka pielietošana. Tiek likvidēts paralēlisms, proti, tiek noteikts, ka izmeklēšanas darbībās pielieto videoierakstu vai magnetofona ierakstu un protokolā nav detalizēti jāieraksta viss nopratināšanas vai izmeklēšanas darbības gaitā fiksētais jeb ierunātais teksts, jo mums tehniskais progress dod iespēju veikt dažādas ekspertīzes, ļauj konstatēt balss autentiskumu, noteikt, kura persona ir runājusi, kurai pieder konkrētā balss. Taču pats galvenais ir tas, ka tehniskais ieraksts tiek līdz ar citiem pierādījumiem atzīts par pierādījuma avotu. Ir arī presē plaši demonstrētā iespēja izmantot videokonferences - iespēja dažādām personām, lieciniekiem, cietušajam un pat tiesājamam, atrasties ārpus tiesas telpas un piedalīties vai liecināt ar videokonferences palīdzību. Septītā grupa. Jautājumu lemšana bez tiesas izmeklēšanas. Šī ideja tika izteikta jau pirms apmēram septiņiem gadiem, un man vienkārši ir kauns, ka viss, kas saistās ar lietas izskatīšanu tiesā bez tiesas izmeklēšanas, ir formulēts tikai vienā pantā un ka tikai vienu pantu ir pa šiem septiņiem gadiem spēts radīt. Šeit ir jāveido vesela nodaļa, kurā būtu detalizēti aplūkota visa šī balansa sistēma - piekrišana, advokāta loma, tiesību izskaidrošana tiesājamam -, ko rada piekrišana lietas izskatīšanai bez tiesas izmeklēšanas. Ir jāizklāsta, kādas sekas tai rodas, jo sekas ir ļoti smagas - cilvēks tiek notiesāts, tiesai nepārbaudot un neizmeklējot dažādus pierādījumus (ja viņš tam piekrīt!). Ņemot vērā to, ka personas, it sevišķi tās, kuras ir sauktas tiesas priekšā vai pat arestētas, atrodas zināmā atkarībā no valsts varas un var tikt iespaidotas, ir nepieciešams šeit to visu ļoti rūpīgi sabalansēt un veidot iepriekšējas saskaņošanas mehānismu, iesaistot arī aizstāvi. Tā loma ir jāpalielina un jāizskaidro šīs sekas. Jo prasība pēc taisnīgas tiesas ir iekļauta ne tikai likumos, bet arī starptautiskajos normatīvajos aktos un līgumos, kuriem mēs esam pievienojušies. Jārisina arī jautājums par nozieguma smagumu un sarežģītību, kurš ir galvenais, jo smagi noziegumi dažreiz nav sarežģīti, bet viegli noziegumi dažreiz ir no pierādīšanas viedokļa ļoti sarežģīti. Tā ka tas viss šeit ir jāsabalansē. Un jārada iespēja atgriezties pie tiesas izmeklēšanas un to pieprasīt jebkurā stadijā. Rakstiskā forma, kādā būtu jāveic šāda vienošanās, nav norādīta likumā, tomēr šī rakstiskā forma ir jāveido. Astotā grupa. Saīsinātais process. Šeit ir jāuzlabo šīs jau diezgan labi viena otra darbinieka praksē ieviesušās lietas. Šeit vēl ir iespējams visu precizēt. Devītā grupa. Apsūdzības rakstu saīsināšana. Nu ierosina atcelt pierādījumu analīzi. Diez vai varētu piekrist viedoklim, ka var tikt atcelta pierādījumu analīze apsūdzības rakstā. Līdz ar to mēs atsacītos no iespējas kvalitatīvi veikt personas aizstāvību un taisnīga tiesa nevarētu tikt nodrošināta. Var piekrist, ka apsūdzības raksts ir jāsaīsina, taču atteikšanās no pierādījumu analīzes diez vai būtu pieņemama. Ņemot vērā, ka pieaug tehnisko līdzekļu izmantošana, ir jāveido attiecīga metodika un prakse, šo avotu analīze varbūt jāaizvieto ar uzskaitījumu, bet pārsvarā tie tomēr ir jāanalizē. Varbūt ir jāanalizē īsāk, nekā tas šobrīd tiek darīts. Desmitā grupa. Tiesas procesa organizācijas uzlabošana. Izbeidzot krimināllietas izmeklēšanu, ir jāpaziņo šeit dažādi momenti, kas ļauj tiesai labāk sagatavoties, ja vēlas izskatīt lietu bez izmeklēšanas un tā tālāk... lai vienotos ar apsūdzēto. Taču jāatceras, ka jebkurš apsūdzētais vai tiesājamais var atteikties no šā jautājuma. Vienpadsmitā grupa - Spēkā stājušos tiesas spriedumu pārsūdzības uzlabošana. Juridiskā komisija atbalsta šo momentu. Ļoti liela ir divpadsmitā grupa - Starptautiskā sadarbība. Tā ir izstrādāta detalizēti. Par to mums ir prieks, un mēs to atbalstām. Varbūt ir kopā ar speciālistiem jāveic vēl nedaudzi precizējumi. Savukārt trīspadsmitā grupa ir tā grupa, pret kuru Juridiskā komisija kategoriski iebilst un aicina gan atbildīgo komisiju izņemt to otrajā lasījumā, gan arī pati noteikti iesniegs priekšlikumus par sevišķā veidā veicamo izmeklēšanas darbību izslēgšanu no šā likuma grozījumiem. Tā ir 18. A nodaļa, kurā faktiski ir pilnībā inkorporēts Operatīvās darbības likums. Katram likumam mūsu likumdošanā ir sava vieta, un nedrīkst jaukt operatīvo darbību ar kriminālprocesu. Principam jābūt tādam, ka operatīvā ceļā iegūtie pierādījumi ir pirmām kārtām jāizvērtē no lietderības viedokļa. Operatīvās darbības subjektu vadītājam jāizlemj, vai viņš tos var vai nevar legalizēt, tādā veidā atšifrējot savu operatīvo un slepeno darbību. Turklāt nedrīkst jaukt faktus ar pierādījumiem un pieņēmumiem, jo operatīvajā darbībā ļoti bieži ir dažādas darbības, ar kurām mēs varam veidot tikai versijas un pieņēmumus (izsekošana, modelēšana un tā tālāk). Šādas operatīvās darbības nerada faktus un nerada pierādījumus, bet rada tikai pieņēmumus. Līdz ar to par absolūti neatbilstošu kriminālprocesa galvenajiem jeb ģenerālajiem principiem ir jāatzīst trīspadsmitās mezgla grupas jautājumu - operatīvās darbības, sevišķajā veidā veicamo darbību - iekļaušana Kriminālprocesa kodeksā. Juridiskā komisija noteikti iestājas par šīs nodaļas izslēgšanu. Tomēr kopumā Juridiskā komisija atbalsta likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.".
• 2001_12_06-seq130 language "lv".
• 2001_12_06-seq130 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2001_12_06-seq130 mentions Q822919.
• 2001_12_06-seq130 mentions Q211.
• 2001_12_06-seq130 mentions Q4459436.