Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_11_22-seq858> ?p ?o. }

• 2001_11_22-seq858 type Speech.
• 2001_11_22-seq858 number "858".
• 2001_11_22-seq858 date "2001-11-22".
• 2001_11_22-seq858 isPartOf 2001_11_22.
• 2001_11_22-seq858 spokenAs 125.
• 2001_11_22-seq858 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Mūsu piezīme ir šāda. Izskatāmais jautājums tomēr nedod īstu kopainu par abām pusēm. Kas ir ieguvēji: Latvijas puse? Eiropas Savienības puse? Paanalizēsim šo konkrēto piemēru. Piemēram, margarīnam kvota šobrīd ir 2000 tonnu ievešanai Latvijā ar 0,5% tarifa likmi. Paredzētā kvota ir 4000 tonnu ar 0% likmi. Mēs zinām, ka margarīna pamatā ir augu eļļas, rapša eļļa un tā tālāk. Taču ir vēl arī otrs instruments, kuru Rietumeiropas valstīs lieto savu ražotāju atbalstīšanai. Tās ir eksporta subsīdijas. Diemžēl līdz ar mūsu valsts iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā 1999. gada februārī mums kā jaunai dalībvalstij tika norādīts, ka mēs eksporta subsīdijas nedrīkstam izmantot. Rietumeiropas valstīs sarunās ar Pasaules tirdzniecības organizāciju atteikšanās no eksporta subsīdijām notiek ļoti pakāpeniski. Tas ir viens no papildstimuliem paralēli jau esošajiem muitas tarifiem - ievedmuitas vai izvedmuitas tarifiem - , kas nodrošina labāku konkurētspēju salīdzinājumā ar mūsu ražotājiem. Līdzīgi ir bijis ar jogurtu - bija 5% tarifa likme, tagad būs 0% tarifa likme. Tāpēc šis kopainas trūkums, kad ņem tikai kopā visus ekonomiskos instrumentus lauksaimniecības produkcijas importa un eksporta operācijās starp Latviju un Eiropas Savienības valstīm, mums neļauj spriest, kā mums īsti klājas šajā tautsaimniecības nozarē. Un tagad es varu minēt rezultatīvo rādītāju, kā mums ir gājis, un te zināma nozīme ir bijusi arī šiem muitas tarifiem. Piena un piena produktu eksports no 1996. gada līdz 2000. gadam mums vērtības izteiksmē ir samazinājies no 14,5 miljoniem uz 12,3 miljoniem jeb par 15 procentiem, bet imports tajā pašā laikā ir audzis no 1,4 miljoniem latu līdz 7,2 miljoniem latu, tātad piecas reizes. Līdzīgi es varu sacīt arī par gaļas eksportu un importu, nemaz nerunājot par Lietuvu un Igauniju, salīdzinājumā ar kurām mums vispār ir katastrofiski pieaugoša negatīva eksporta un importa bilance attiecībā uz lauksaimniecības produktiem. Tāpēc mēs te pieņemam labus lēmumus un iestājamies vienā un otrā organizācijā. Šajās organizācijās ir jāstājas, jāunificē tirdzniecības nosacījumi, jāvienkāršo tirdzniecība, taču ir jābūt arī noteiktiem pārejas periodiem, kas padarītu vienlīdzīgākus konkurences apstākļus gan mūsu valsts eksportētājiem, gan arī eksportētājiem no citām valstīm. To mēs šobrīd gribam izdarīt. Tāpēc mums likās dīvaini, ka tad, kad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija apsprieda šo jautājumu, neviens pat neturēja par vajadzīgu pamatot, paskaidrot šo jautājumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Es pat nezinu, kāpēc Ārlietu komisija šeit ir galvenā lēmēja šajā ziņā, jo izšķiroša ietekme tam visam ir tieši uz tautsaimniecību. Tātad arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai būs savs nopietns vārds sakāms šajā lietā. Tā kā kopainas nav, man ir ļoti, ļoti grūti balsot pozitīvi. Es lūgtu vairāk iedziļināties šajā jautājumu blokā un ņemt vērā visu to ekonomisko instrumentu kopu, kas skar mūsu attiecības ar Eiropas Savienību. Tad, kad būsim Eiropas Savienībā, mums tas būs ļoti izdevīgi. Jo tur, piemēram, ievieš tarifus attiecībā uz kviešiem... Mums tagad ir 40%, bet Eiropas Savienības valstīm ir 155%. Iedomājieties, kāda starpība! Kādi viņiem ir saimniekošanas un eksportēšanas apstākļi salīdzinājumā ar mūsu kviešu ražotājiem! Tā ka man ir tāda piezīme: turpmāk, kad šādus jautājumus pasniedz, tos vajag apspriest komisijā. Paldies par uzmanību.".
• 2001_11_22-seq858 language "lv".
• 2001_11_22-seq858 speaker Arnis_Kalnins-1935.
• 2001_11_22-seq858 mentions Q211.
• 2001_11_22-seq858 mentions Q37.
• 2001_11_22-seq858 mentions Q191.
• 2001_11_22-seq858 mentions Q193089.
• 2001_11_22-seq858 mentions Q458.