Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_11_15-seq38> ?p ?o. }

• 2001_11_15-seq38 type Speech.
• 2001_11_15-seq38 number "38".
• 2001_11_15-seq38 date "2001-11-15".
• 2001_11_15-seq38 isPartOf 2001_11_15.
• 2001_11_15-seq38 spokenAs 40.
• 2001_11_15-seq38 spokenText "Cienītie kolēģi! Es aptuveni pirms desmit gadiem izvirzīju savu domu, kādai jābūt Latvijas armijai, un neesmu mainījis savas domas arī šodien. Un es redzu, ka tās īstenojas, lai gan tikai ar ļoti smagu virzības gaitu. Pirmkārt, mana pārliecība ir tāda, ka Latvijā ir jābūt tikai profesionālai armijai, nevis kam citam. Es vienmēr esmu bijis par to, tikai žēl, ka viens otrs pie mums vēl joprojām to galīgi nesaprot. Tas ir viens. Otrs. Tikai profesionāli sagatavotus cilvēkus, kam armija ir ikdiena, var vispār kaut kur sūtīt, lai viņi pārstāvētu Latviju. Nevis tos, kurus iesauc uz nepilnu gadu un iedod viņiem to “pagali” rokās. Viņš varbūt vienreiz gadā izšauj, pat nesaprazdams, uz kuru pusi ir jāšauj. Lūk, jautājums ir tāds: ko darīt ar citiem cilvēkiem, lai viņi būtu gatavi piedalīties valsts aizstāvēšanā tad, ja tai draud briesmas? Tāpēc ir jābūt noteiktam sagatavošanās procesam, sākot no skolām, augstskolām un apmācības punktiem, par kuriem šodien diemžēl ir ļoti grūti runāt. Latvijas Republikas pilsonim tiešām ir jābūt sagatavotam un jāzina, kā viņam rīkoties ārkārtas stāvoklī, ja no viņa tiks prasīta šāda rīcība, un atbilstoši vecumam jāzina savas spējas, ko viņš var izdarīt, - vai viņam būs šaujamais rokās vai tantiņai iedos skrūvgriezi, lai viņa noskrūvē ielai nosaukuma plāksni un lai maldinātu tos, kuri ir ienākuši, lai viņi nezina, uz kuru pusi jāiet. Tā ir pavisam cita lieta, ka Latvijā katrs pilsonis zina, ja kaut kas notiek, kas viņam tanī brīdī ir jādara. Lūk, par to vajadzētu vairāk domāt un nevis strīdēties par divām vai trim klasēm! Diemžēl. Šo visu darbību jau sen varēja salikt pa posmiem, mums jau sen bija laiks pāriet uz kulturālu, labi apmācītu, profesionālu armiju un lēnā garā arī gatavot Latvijas Republikas pilsoni tam, kā jārīkojas tad, ja viņam ir jāizrāda savas patriotiskās iespējas aizstāvēt savu valsti un ne vienmēr tikai ar šaujamo rokās. Lūk, to es gribētu redzēt turpmākajā darbībā visās mūsu virzībās, lai Latvijas Republikas pilsonis zina, kas, kā un kur viņam jādara. Diemžēl, godātie kolēģi, izlasiet 21. panta preambulu, un jūs sapratīsiet, ka jau tur ir ieliktas pirmās nepatikšanas. Es jums dažus vārdus nolasīšu: “Ir iespējami gadījumi…” tātad tie var būt arī neiespējami… “kad iesaukumu var atlikt vai var vispār neiesaukt…” Nu tad mīļais ierēdnis darīs tā, kā viņam ienāks prātā. Viss te tiek novirzīts uz vienu konkrētu cilvēku, uz vienu ierēdni, kurš var mierīgi rīkoties pēc savas sirds patikas. Ar to jau viss sākas! Arī viss pārējais, izlasot līdz šim priekšlikumam, kas skar tās neiesaukšanas iespējas, ir pateikts tāpat: var iesaukt un var arī neiesaukt. Līdz ar to, zinot, ka šodien Latvijā iesaucamo ir vairāk, nekā iespēju viņiem sevi kaut kur parādīt, šķiet, ka pašu šo likumu vajadzētu dažās vietās būtiski palabot, lai patlaban, kamēr mums ir šis obligātais militārais dienests, būtu pilnīgi skaidrs, ko tam jaunietim šajā dienestā varētu piedāvāt. Diemžēl pašreizējā redakcijā un pašreizējā preambulā man to ir grūti saskatīt.".
• 2001_11_15-seq38 language "lv".
• 2001_11_15-seq38 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 2001_11_15-seq38 mentions Q211.