Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_11_08-seq4> ?p ?o. }

• 2001_11_08-seq4 type Speech.
• 2001_11_08-seq4 number "4".
• 2001_11_08-seq4 date "2001-11-08".
• 2001_11_08-seq4 isPartOf 2001_11_08.
• 2001_11_08-seq4 spokenAs 75.
• 2001_11_08-seq4 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Augsti godātie Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu deputāti, Ziemeļvalstu pārstāvji, dāmas un kungi! Kad Igauniju apmeklē ārzemnieki, viņi dažkārt uzdod jautājumus, par ko igauņi sevi uzskata - vai par Ziemeļeiropas vai par Centrāleiropas, vai par Austrumeiropas pārstāvjiem… Kurai grupai Igaunija pieder: vai kopā ar Somiju un Zviedriju pie Ziemeļvalstīm vai kopā ar Latviju, Lietuvu un Poliju pie Centrāleiropas valstīm? Protams, var dažādi atbildēt uz šiem jautājumiem, tomēr, pēc manām domām, pats galvenais ir tas, ka viena atbilde neizslēdz otru. Baltijas valstis vienlaicīgi var piederēt gan pie Ziemeļaustrumu Eiropas, gan pie Centrāleiropas. Daudz svarīgāks ir tas, kādi mēs esam, kādas ir mūsu pamatvērtības un kurp mēs tiecamies. Dažkārt mēs sev uzdodam jautājumu: kāda ir Baltijas sadarbības dziļākā būtība? Katrā ziņā, vai tā vispār ir vajadzīga - vai tā ir vajadzīga pasaulei, kas tik strauji mainās, vai to var aizstāt sadarbība kādā plašākā starptautiskā kontekstā. Mums pašiem sev ir jāatzīst, ka Baltijas sadarbībai nav īpaši sena vēsture. Tiesa, šī sadarbība radās līdz ar Baltijas valstu izveidošanos, tomēr mūsu pašu vēsturnieki diezgan negatīvi vērtē šo pieredzi - mūsu centienus aizsargāt tikai nesen radušos mūsu neatkarību. Patiesību sakot, pirms 80 gadiem šāda nepieciešamība bija vēl vairāk izteikta, jo bija izveidojušās piecas Baltijas valstis un vajadzēja aizsargāt piecu valstu neatkarību, to skaitā arī Somijas un Polijas neatkarību. Kā mēs zinām, jēdziens “piecas Baltijas valstis” tomēr neizveidojās. Intereses, iedomātās intereses un droši vien arī domāšanas veids Somijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā bija pārāk atšķirīgs. Protams, šīm valstīm bija viens draudu avots, bet šīs briesmas tika uztvertas atšķirīgi, un arī valstis rīkojās atšķirīgi, un, atskatoties pagātnē, mēs varam apgalvot, ka ne vienmēr izdevās atšķirt būtisko no nebūtiskā. Eiropas kartē nostiprinājušās trīs Baltijas valstis pārdzīvoja Otrajā pasaules karā sevišķi smagu likteni. Mēs, protams, varam jautāt: vai tas bija neizbēgams vai mēs tomēr varējām kaut ko mainīt? Tomēr mūsu vēsturiskā pieredze mums ir kaut ko iemācījusi. Mēs esam sapratuši, ka Baltijas valstu sadarbība ir ļoti būtiska un pirmām kārtām tieši drošības jautājumos. Ekonomiskā un kultūras sadarbība Latvijas, Lietuvas un Igaunijas starpā arī ir ļoti svarīgas. Tās ir ļoti svarīgas, jo ir auglīgas un interesantas, bet īpaši svarīgi šie jautājumi ir tāpēc, ka tie veicina sadarbību drošības politikas jomā. Ja mūsu ekonomika ir savstarpēji saistīta, tad ir arī kopīgas intereses un vēlme aizstāvēt mūsu īpašumus. Ja mēs pazīsim mūsu kultūras, mums būs daudz vieglāk citam citu saprast un sadarboties, un, ja būs kādas ārējas briesmas, tad tas ir ļoti svarīgi. Mums ir jāsaprot kāds ļoti svarīgs fakts. Parlamentārās sadarbības izveidošanās starp trim Baltijas valstīm tajos gados, kad mēs atbrīvojāmies no padomju jūga, ir jāuzskata par ļoti svarīgu sasniegumu. Tam ir lielāka nozīme, nekā mēs esam pieraduši domāt, jo šī sadarbība izveidojās tad, kad nākotne vēl nebija tik skaidra, kā mums tas tagad var šķist. Šī sadarbība ir kopīgas ticības un kopīgu ciešanu rezultāts. Baltijas Asamblejas pirmie statūti tika parakstīti 1991. gada 8. novembrī Tallinā. Pirmā Baltijas Asamblejas sesija notika 1992. gada janvārī. Mūsu parlamentu sadarbība ir veiksmīgi izturējusi laika pārbaudi. Mēs esam iemācījušies kopīgi strādāt un pieņemt dažkārt grūtus lēmumus. Un mēs redzam arī briedumu mūsu sadarbībā. Tāpat mums ir izveidojusies sadarbība ar Ziemeļu Padomi un ar Beniluksa parlamentu. Arī mūsu sadarbība ar Baltijas Ministru Padomi ir veicinājusi mūsu virzību uz tādu mērķu sasniegšanu kā dalība Eiropas Savienībā un NATO. Noslēgumā Baltijas ceļa Asamblejas Igaunijas delegācijas vārdā es vēlētos pateikties mūsu Latvijas un Lietuvas kolēģiem par šo desmit gadus ilgo sadarbību, kuras augļus mēs baudīsim tikai nākotnē. Sirsnīgs paldies mūs uzņemošajai valstij Latvijai! Paldies par uzmanību! Sveicu Baltijas Asamblejas dalībniekus! Paldies! (Aplausi.)".
• 2001_11_08-seq4 language "lv".
• 2001_11_08-seq4 speaker Trivimi_Velliste.
• 2001_11_08-seq4 mentions Q822919.
• 2001_11_08-seq4 mentions Q211.
• 2001_11_08-seq4 mentions Q37.
• 2001_11_08-seq4 mentions Q191.
• 2001_11_08-seq4 mentions Q193089.
• 2001_11_08-seq4 mentions Q458.
• 2001_11_08-seq4 mentions Q33.
• 2001_11_08-seq4 mentions Q39731.
• 2001_11_08-seq4 mentions Q7184.
• 2001_11_08-seq4 mentions Q36.
• 2001_11_08-seq4 mentions Q34.
• 2001_11_08-seq4 mentions Q670356.
• 2001_11_08-seq4 mentions Q1770.
• 2001_11_08-seq4 mentions Q13116.