Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_11_01-seq63> ?p ?o. }

• 2001_11_01-seq63 type Speech.
• 2001_11_01-seq63 number "63".
• 2001_11_01-seq63 date "2001-11-01".
• 2001_11_01-seq63 isPartOf 2001_11_01.
• 2001_11_01-seq63 spokenAs 77.
• 2001_11_01-seq63 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Cienījamie kolēģi! Šodien mēs pirmajā lasījumā izskatām vienu no svarīgākajiem likumprojektiem - likumprojektu par valsts budžetu nākamajam gadam, kā arī to pavadošos likumprojektus. Juridiskā komisija vairākas dienas savās sēdēs ļoti rūpīgi analizēja šo likumu paketi, un varu teikt, ka Budžeta likuma izskatīšanā un šīs paketes izskatīšanā Juridiskajai komisijai ir izveidojusies zināma sistēma. Tātad šajā likumprojektu paketes izskatīšanā mēs faktiski to sadalām divās daļās. Izskatot šo likumprojektu paketi, mēs vienmēr aicinām padomdevējus uz savām sēdēm, un šīs sēdes tiešām tiek apmeklētas, ja tā var teikt, no valsts augstāko konstitucionālo institūciju vadītāju puses. Tajās piedalās Satversmes tiesa tās priekšsēdētāja personā, Augstākā tiesa tās priekšsēdētāja personā, Valsts kontrole valsts kontroliera personā, piedalās arī Valsts prezidentes Kancelejas direktors un ģenerālprokurors. Bez tam (apmēram otrajā daļā) mēs izskatām jautājumus, kas saistīti ar Tieslietu ministrijas budžetu, ar apgabaltiesu un rajonu tiesu budžetu. Un ko tad mēs esam varējuši konstatēt katrā budžeta izskatīšanas reizē jau no 1998. gada? Mēs konstatējam to, ka šīs augstākās institūcijas nerod dialoga iespēju ar Finansu ministrijas attiecīgajiem ierēdņiem, ka šīm augstākajām institūcijām arī nevar būt nekāda politiska atbalsta Ministru kabineta sēdēs. Tātad mēs konstatējam, ka šīs augstākās institūcijas to vadītāju personā ne visas var piedalīties Ministru kabineta sēdēs un aizstāvēt savu budžetu, jo ne visām tām likums paredz šādas klātbūtnes iespēju. Man negribētos šeit vilkt kaut kādas paralēles un apgalvot, ka tas fakts, ka ģenerālprokurors un valsts kontrolieris saskaņā ar likumu ir tiesīgi piedalīties Ministru kabineta sēdēs vai, ka teiksim, šīs institūcijas veic zināmas kontroles izpildvarā, būtu par iemeslu, kāpēc šīs institūcijas ir apmierinātas ar savu budžeta pieprasījumu, ar to dialogu, kas vismaz veidojas, un ar tiem pamatprasījumiem, kas viņiem ir ietverti budžeta jautājumos. Savukārt to nevar teikt nedz par Satversmes tiesu, nedz par Augstāko tiesu, nedz par Valsts prezidenta institūciju, un tāpēc Juridiskā komisija jau vairākus gadus ir sniegusi grozījumus likumprojektā “Par budžetu un finansu vadību”, vēlreiz pasvītrojot - un arī tagad tāds ir Juridiskās komisijas viedoklis -, ka attiecībā uz šīm institūcijām budžeta formēšanas kārtība būtu jāgroza. Es neesmu pārliecināts, ka mums, teiksim, derētu tādas metodes, ka tiesas un valsts varas augstākie konstitucionālie orgāni iesniedz savus budžetus pa tiešo parlamentā, apejot Finansu ministriju vai apejot Ministru kabinetu. Es domāju, ka diez vai šis pats radikālākais piedāvājums, kas izskan no šo amatpersonu mutes un izskan arī presē, būtu pats labākais variants, taču es šeit citēšu viena šīs sanāksmes Juridiskās komisijas dalībnieka vārdus, kurš sacīja, ka, pastāvot esošajai kārtībai, šīm institūcijām nav iespējams aizstāvēt sava budžeta pozīcijas politiskā līmenī. Tātad, ja nav iespējams aizstāvēt šīs budžeta pozīcijas politiskā līmenī, tad mums ir jāveido likumdošanā tādi mehānismi, lai tās varas institūcijas, līdzīgi kā tas ir ar likumdevējas varas institūcijām... lai šo pozīciju nepolitiska aizstāvība tiktu nodrošināta likumā noteiktā kārtībā, tā, kā to dara citās civilizētās Eiropas valstīs, kuru pulkā mēs traucamies iekļūt. Tur tik tiešām šiem valsts varas augstākajiem konstitucionālajiem orgāniem ir sava, savādāka budžeta formēšanas kārtība, savādāki budžeta formēšanas noteikumi. Mēs nevaram runāt par Valsts prezidentes neatkarību, nevaram runāt par Satversmes tiesas neatkarību, nevaram runāt par Augstākās tiesas un citu valsts varas augstāko konstitucionālo orgānu, to skaitā arī Ministru kabineta, neatkarību no parlamenta, ja budžeta formēšanas gaitā netiek likumdošanā iestrādāta specifiska kārtība, kādā tiek nodrošināta šo institūciju finansiālā un tātad arī praktiskā neatkarība. Mēs to iestrādājām likumā “Par budžetu un finansu vadību”... Pēc tam, kad bija mēģinājumi šos pantus izslēgt, vēlreiz nostiprinājām principus, ka parlamentam šī budžeta formēšana ir nedaudz savādāka un ka arī šo pieprasījumu ceļš caur Finansu ministriju ir nedaudz savādāks. Mēs pasvītrojām arī zināmu Ministru kabineta autonomiju no parlamenta, kas panākama ar dažādiem rezerves fondiem un citiem mehānismiem. Mums šobrīd ir jāsper nākamie soļi, jāveic tālāka sakārtošana - jānodrošina arī pārējo augstāko valsts varas konstitucionālo orgānu finansiālā neatkarība un tiesu varas budžeta neatkarība. Kāds ir šo institūciju budžeta stāvoklis, ko mēs Juridiskajā komisijā konstatējām? Augstākajai tiesai ne par vienu latu budžets nav mainījies. Nu, varbūt jāpriecājas, ka nav samazinājies. Taču Augstākās tiesas pārstāvji uzsver, ka nav paredzēti kādi 55 000 latu tiesnešu sociālajām garantijām, 26 000 latu -tiesvedības nodrošināšanai, 23 tūkstoši latu - materiāli tehniskajai bāzei. Savukārt Valsts kontrolei ir noticis līdzekļu palielinājums, un diezgan labi ir, kā jau es teicu, apmierinātas Valsts kontroles prasības: 50 tūkstoši ir piešķirti sakarā ar funkciju paplašināšanos, 132 tūkstoši - saskaņā ar grozījumiem likumā “Par budžetu un finansu vadību”. Protams, valdībai ir vēl jādomā par Valsts kontroles ēkas stāvokli. Par Satversmes tiesu jāteic, ka tai nav noticis līdzekļu palielinājums, bet ir noticis to samazinājums. Ņemot vērā to, ka Juridiskā komisija un parlaments nupat izdarīja grozījumus likumā “Par Satversmes tiesu”, dodot mūsu valsts iedzīvotājiem iespēju ar 1. jūliju vērsties tiešā veidā Satversmes tiesā, lietu skaits tur pieauga... Kaut arī samazinājums ir neliels - par 30 tūkstošiem - , tas Juridiskajai komisijai absolūti nav saprotams. Arī pati Satversmes tiesa pasvītro, ka nav šāda dialoga... Arī Valsts prezidentes Kancelejai ir nelieli neapmierināti pieprasījumi. Tas neļauj visā pilnībā nodrošināt Valsts prezidentes ārpolitiskās un aizsardzības funkcijas. Šeit, protams, ir politiski apsvērumi: cik daudz mēs Valsts prezidentes Kanceleju finansējam caur ministriju budžetu - Ārlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas budžetu - , un cik daudz mēs to finansējam, tieši un skaidri budžetā nodalot Valsts prezidentes institūcijas. Jo tādā veidā var izveidoties ne tikai finansiāla atkarība, bet arī rasties zināmas politiskas konsekvences. Par Tieslietu ministrijas un prokuratūras budžetiem. Prokuratūrai ir diezgan liels līdzekļu palielinājums noticis. Tas acīmredzot ir labi, un tas ir saistīts ar darba algu palielināšanu. Bez tam, protams, tas ir saistīts ar tulku ieviešanu daudzās jomās, kur tas nepieciešams, jo likums to prasa, un ar papildu štata vietām. Tas, protams, liecina, ka valdība pastiprina cīņu pret noziedzību, un tas vērtējams pozitīvi. Arī Tieslietu ministrijai ir notikuši vairāki lielāki budžeta palielinājumi, kuri ir atbalstāmi un pozitīvi vērtējami, taču Juridiskā komisija definēja vēl vairākas nelielas problēmas un vairākas nelielas summas, kuras nav grandiozas, bet par kurām vajadzētu domāt, tālāk attīstot mūsu tieslietu sistēmu. Viens virziens, protams, ir likumdošana, jo, protams, likumdošana mūs uztrauc visvairāk. Diemžēl nevar uzskatīt, ka likumdošanai būtu piešķirts pietiekams līdzekļu daudzums, ja mēs prasām, lai Tieslietu ministrija izstrādātu likumprojektus vai vismaz koordinētu un pasūtītu tos. Šajā sakarā ir runa par nelielu summu - par 30 tūkstošiem latu. Ieslodzījuma vietas tika no Iekšlietu ministrijas pakļautības nodotas Tieslietu ministrijas pakļautībā. Protams, tas fakts ir radījis daudzas problēmas - faktiski ne tik daudz radījis, cik ir pārcēlis tās no Iekšlietu ministrijas uz Tieslietu ministrijas jau tā, var teikt, vājāko budžetu. Nākotnē būtu jārunā par probācijas dienestu un par pabalstiem personām, kuras atbrīvojas no soda izciešanas, jo likums šādus pabalstus paredz. Ja mēs nevaram izmaksāt tik lielus pabalstus, tad varbūt jāgroza noteikumi un jāizmaksā mazāki pabalsti, bet kaut kas šeit ir jādara šo cilvēku labā. Taču tas, par ko komisija satraucās galvenokārt un pārrunāja galvenokārt, bija tiesnešu sociālā un - šobrīd diemžēl jārunā arī par to! - arī fiziskā aizsargātība. Tiesnešu sociālā un fiziskā drošība. Dažādi maksājumi saistās ar darbu brīvdienās. Ja reiz mēs kratīšanas sankcijas un aresta sankcijas ar vieglu roku pārcēlām no prokuratūras uz tiesām, no tādas slēgtas, ierēdnieciskas lietu izskatīšanas metodes pārgājām uz lietu atklātu izskatīšanu, uz publisku un caurspīdīgu procesu, tad mums jādomā arī par to, ka arī sestdienās un svētdienās cilvēki ir jāarestē, ir jādod aresta sankcijas un to tātad veic dežūrejošie tiesneši un tiesu darbinieki. To, kā maksā par darbu sestdienās un svētdienās, mēs zinām. Darba likumdošana nosaka attiecīgas piemaksas par darbu sestdienās un svētdienās, taču šādas piemaksas, šādas nelielas summas netiek budžetā paredzētas. Nevaram līdz galam atrisināt arī to jautājumu, kas katram ierēdnim ir saprotams pats par sevi, - dodoties atvaļinājumā, pienākas piemaksa vienas mēnešalgas apmērā. Arī šis jautājums gaida atrisinājumu. Juristi jau sen ir vienojušies par to, ka varbūt ne visai precīzais likumā ietvertais regulējums tomēr skaidri un gaiši nosaka, ka tiesnešiem, tāpat kā ierēdņiem, šāda piemaksa ir jāsaņem. Taču šīs summas varbūt nebūtu tas galvenais jautājums. Es domāju, ka viens no pašiem svarīgākajiem jautājumiem ir tiesnešu veselības un dzīvības aizsardzība. Juridiskā komisija šodien savā sēdē vienojās - es ceru, ka mēs pēc budžeta apspriešanas tūlīt varēsim izskatīt to jautājumu, - iesniegt steidzīgu grozījumu likumā “Par tiesu varu”, lai noteiktu tiesnešu veselības un dzīvības obligātu apdrošināšanu. Es domāju, ka ne tikai tiesnešiem ir jābūt drošiem par savu dzīvību un sociālo stāvokli, bet ka likumi un starptautiskās konvencijas prasa, lai arī mums tiktu nodrošinātas tiesības uz taisnīgu tiesu. Tiesības uz taisnīgu tiesu mums var nodrošināt tikai tiesas pieejamība un arī izglītoti tiesneši. Attiecībā uz tiesnešu izglītību es uzskatu, ka mums ir nepieciešams veikt likumā norādes par kompensācijām tiesnešu izglītībai, kvalifikācijas celšanai, grāmatu iegādei, piekļūšanai internetam, savas personas uzturēšanai. Tiesnešiem, es domāju, nav jāsaņem mazākas kompensācijas nekā tās, ko saņem Saeimas deputāti. Ar ko tiesnešu korpuss ir sliktāks šajā jautājumā? Šīs ir visas tās piezīmes, ko Juridiskā komisija gribēja darīt zināmas cienījamajiem deputātiem, cienījamajam Ministru prezidentam, finansu ministram un visai sabiedrībai. Juridiskā komisija atbalstīja likumu par valsts budžetu nākamajam gadam. Paldies.".
• 2001_11_01-seq63 language "lv".
• 2001_11_01-seq63 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2001_11_01-seq63 mentions Q822919.
• 2001_11_01-seq63 mentions Q4294315.
• 2001_11_01-seq63 mentions Q193089.
• 2001_11_01-seq63 mentions Q1771611.
• 2001_11_01-seq63 mentions Q15628977.
• 2001_11_01-seq63 mentions Q4294480.
• 2001_11_01-seq63 mentions Q52371.
• 2001_11_01-seq63 mentions Q1092499.
• 2001_11_01-seq63 mentions Q2498135.