Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_11_01-seq59> ?p ?o. }

• 2001_11_01-seq59 type Speech.
• 2001_11_01-seq59 number "59".
• 2001_11_01-seq59 date "2001-11-01".
• 2001_11_01-seq59 isPartOf 2001_11_01.
• 2001_11_01-seq59 spokenAs 77.
• 2001_11_01-seq59 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es runāšu par izglītības budžetu, par izglītības budžetu 2002. gadā. Savā runā finansu ministrs jau atzīmēja to, ka īstenībā šī ir pirmā valdība, kura ir ne tikai formāli noteikusi prioritātes, bet šīs prioritātes ir nodrošinājusi ar reāliem un nopietniem finansu papildu līdzekļiem. Ja izlasām paskaidrojumus, tad skaidri redzam, ka prioritāte nr. 2 ir uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošana, un tas nozīmē, ka budžeta prioritāte ir izglītība un tās atbilstība darba tirgum. Līdz ar to, papētot tālāk konkrētos palielinājumus, mēs redzam, ka šis budžets tiešām ir vērtējams pozitīvi, pie tam pozitīvi ar lielo plus zīmi, jo daudzās pozīcijās ir ļoti nopietns finansu papildinājums, un, protams, pirmām kārtām var minēt skolotāju algas, kuras tiek paredzēts paaugstināt atbilstoši Ministru kabinetā noteiktajai shēmai. Vienmēr var vēlēties vairāk, bet tas katrā ziņā vieš uzticību, ka valdība ir spējīga konsekventi realizēt kādas reformas, šinī gadījumā tā ir skolotāju darba samaksas reforma. Tāpat papildus 1 miljons ir paredzēts skolu informatizācijai, kas ir par 30% vairāk, nekā bija līdzšinējos gados, un kopumā nākamgad šim mērķim skolām tiks atvēlēti trīsarpus miljoni latu. Tas ir ļoti būtiski, lai mācību iestādes varētu mācīt bērnus atbilstoši tām metodēm, kādas pašlaik ir nepieciešamas. Studiju kreditēšana - plus 1,3 miljoni. Tā ir miljonu vērta pozīcija vēl papildus. Ir arī citas pozīcijas, kur varbūt nav tik lielu skaitļu, bet tās ir ļoti nozīmīgas, piemēram, mācību grāmatas latviešu valodā mazākumtautību skolām un tā tālāk. Vēl viena miljonu vērta pozīcija ir piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana skolai, un jāteic, ka tas ir absolūti apsveicami. Vienīgi ir nedaudz žēl, jo tieši šo pašu ideju varēja realizēt, jau sākot ar 2000. gadu. Tagad tā tiks realizēta tikai ar 2002. gadu. Un beidzot var teikt, ka tas ir pietiekams izpratnes līmenis par šo problēmu, jo tie paši politiķi, kuri pirms pāris gadiem mainīja likumdošanu un izslēdza no Izglītības likuma šo punktu par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto sagatavošanu skolai, tagad ir gatavi, nedaudz palielinot budžeta deficītu, atrisināt šo problēmu. Budžeta situācija ir tieši tāda pati, taču beidzot 27 000 bērnu sagatavošana skolai (tieši tik daudz bērnu parasti sāk mācību gaitas 1. klasē) ir svarīgāka nekā viena simtā daļa no budžeta deficīta jeb 0,02% no budžeta kopumā. Tātad tās ir lietas, kur īstenībā ir vajadzīga tikai griba, un tagad šo gribu valdība ir parādījusi. Protams, būtu godīgi minēt arī to, kā diemžēl budžetā nav, piemēram, investīciju apjoms infrastruktūrai ir palicis iepriekšējā gada līmenī, - plus vai mīnus nulle. Ir problēmas, kuras būs jācenšas risināt un atrisināt uz otro lasījumu, piemēram, kā tādu es varētu minēt permanento problēmu, kā realizēt principu, lai nauda sekotu līdzi bērnam. Izpratne par šo nepieciešamību ir radusies jau sen, taču mehānisma, kā to realizēt, nav vēl līdz šim brīdim, un visasāk, es domāju, nākamgad to jutīs tās skolas, kuras nav dibinājusi ne valsts, ne pašvaldība, tātad - privātās skolas un arī baznīcu mācību iestādes, jo pavasarī mainītais likums paredz pilnīgi vienādus nosacījumus visiem bērniem, neskatoties uz to, kurā mācību iestādē viņi mācīsies, nodrošinot Ministru kabineta noteikto minimālo finansējumu. Šīs izmaiņas tika izdarītas pavasarī. Ministru kabineta noteikumi par līdzekļu minimumu uz vienu izglītojamo attiecīgajā programmā ir izstrādāti, bet mehānisma, kā šo principu ieviest, joprojām nav. Protams, nevar teikt, ka nebūtu uzlabojumu arī attiecībā uz privātskolu finansējumu, jo tur finansējums ir pusotras reizes lielāks, taču tas būs absolūti nepietiekams, lai finansētu atbilstoši likuma prasībām... Ir stipri diskutējams šis vecais princips, ka privātskolām ir atsevišķa budžeta pozīcija, jo, kaut gan katram bērnam it kā ir paredzēts finansējums no kopējā izglītībai paredzētā finansējuma un katram bērnam pienākas viena maza daļiņa, šī atsevišķā budžeta pozīcija nedod iespēju elastīgi plānot un realizēt šo budžetu. Un tad var arī jautāt: ko darīt tādā situācijā, piemēram, nākamā gada 1. septembrī, kad viens bērns no Aglonas internātģimnāzijas iedomāsies pāriet uz Aglonas katoļu ģimnāziju? Vai tāpēc nāksies mainīt budžetu? Bet tur ir paredzēta ļoti precīza prognozētā summa, un tas atsevišķām budžeta pozīcijām nedod iespēju elastīgi lietot šo finansējumu. Es domāju, ka šis jautājums ir jārisina daudz plašāk, jo finansējums katram bērnam vai arī princips “nauda seko bērnam” ir jārisina kopā ar pašvaldību savstarpējo norēķinu sistēmu, kura, kā tas ir paredzēts valdības deklarācijā, jau sen bija jāvienkāršo. Bez tam tas ir jārisina kopā ar reģionālo reformu, jo atstāt katram pagastam atbildību par savu skolu - tas nozīmētu rajona līmenī bremzēt skolu tīkla optimizāciju un citus tamlīdzīgus jautājumus. Tā ka šī ir kompleksa problēma. Taču, ja mēs runājam par problēmām jau nākamajā līmenī, tad, es domāju, ir jāatzīst, ka izglītība Latvijā attīstās ekstensīvi. Ko nozīmē -ekstensīvi? Šinī gadījumā tas nozīmē, ka ir daudzas atsevišķas un pārsvarā gadījumu pozitīvi vērtējamas aktivitātes, kuras tomēr nav savstarpēji koordinētas, nav savstarpēji pēctecīgas, tās nepapildina cita citu. Daudzkārt mēs sākam kaut ko pētīt un sākam daudzus procesus no nulles. Piemēram, tagad ir aktivizējušās arī nevalstiskās organizācijas, un nupat Sorosa fonds prezentēja savu, kā viņi lielījās, pirmo, visaptverošo pētījumu izglītībā. Tas nekas, ka ir aizmirsts pirms diviem gadiem veiktais OECD pētījums par izglītības politiku Latvijā un ka tas bija pilnīgi strukturēti par visiem izglītības veidiem un pakāpēm veikts pētījums. Iespējams, ka Sorosa fonda aktivitātes ir pamatotas, jo šis iepriekš veiktais pētījums ir nedaudz piemirsies, bet nākamais solis - izglītības attīstības programma, kas bija jāizstrādā uz šā pētījuma pamata, pagaidām netiek sperts... Visas lietas ir savstarpēji saistītas, un skolotāju algu reforma vien nedos gaidāmo rezultātu. Ja mēs sakām, ka ir plus 10% budžetā, tad mums ir tiesības pajautāt, vai mums būs arī plus 10% kvalitāte pēc šīs nākamās algu reformas realizācijas. Es varētu teikt, ka droši vien ne. Diemžēl! Jo izglītības kvalitāte ir atkarīga nevis no algas, bet tieši no mācību pasniedzēja un pasniegšanas kvalitātes, bet tas savukārt ir saistīts ar tālākās izglītības sistēmu, ar darba novērtēšanas principiem, tātad no šīs trīsvienības. Var teikt, darba samaksai ir jābūt saistītai ar divām iepriekš minētajām sistēmām, tikai tad tā darbosies un dos pozitīvu rezultātu. Tālākajai izglītībai ir paredzēti tikai plus 100 tūkstoši, tātad kopumā būs 400 tūkstoši nākamajā gadā. Vai tas ir pietiekami vai ne? Tie ir 8 lati katram skolotājam. Tiesnešiem mēs šajā pašā budžetā paredzēsim 20 reižu lielāku summu, tātad viena tiesneša kvalifikācijas celšanai un tās nodrošināšanai. Es nesaku, ka tiesnešiem nevajag celt kvalifikāciju. Es runāju par to, ka šie jautājumi ir jārisina un jāskata kompleksi. Un es ļoti, ļoti gribētu cerēt, ka attiecībā uz izglītību šī Saeima tomēr izpildīs savu pienākumu un to, kas paredzēts Izglītības likumā, - apstiprinās izglītības attīstības programmu ilgākam laikam, kas dotu iespēju intensīvi attīstīt izglītības sistēmu. Tas nozīmē, ka aktivitātes būtu koordinētas, pasākumi būtu koordinēti un pēctecīgi, un tad mums daudzkārt nebūtu jāsāk no nulles, tad šāda sistēma, šāda attīstības programma dotu iespēju papildu finansējumu, lielo papildu finansējumu, plus 11 miljonus izmantot daudz, daudz efektīvāk. Tā ka kopumā vēlreiz gribu uzsvērt absolūti pozitīvo viedokli un attieksmi par šāgada budžetu, kurš dos iespēju atrisināt ļoti daudzas problēmas izglītībā un arī citur, kā arī ļaus domāt par ilgtermiņa attīstības principiem, kas dos iespējas šo finansējumu izmantot daudz efektīvāk.".
• 2001_11_01-seq59 language "lv".
• 2001_11_01-seq59 speaker Janis_Gaigals-1956.
• 2001_11_01-seq59 mentions Q822919.
• 2001_11_01-seq59 mentions Q211.
• 2001_11_01-seq59 mentions Q41550.