Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_11_01-seq57> ?p ?o. }

• 2001_11_01-seq57 type Speech.
• 2001_11_01-seq57 number "57".
• 2001_11_01-seq57 date "2001-11-01".
• 2001_11_01-seq57 isPartOf 2001_11_01.
• 2001_11_01-seq57 spokenAs 77.
• 2001_11_01-seq57 spokenText "Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godājamais Ministru prezidenta kungs! Godājamie kolēģi! Atļaujiet piedalīties debatēs un izteikt savas domas par situāciju veselības aprūpē, jomā, kas šā gada laikā pārvērtās līdz nepazīšanai, ļaužu izpratnē kļūstot no samērā mazsvarīgas tēmas par aktualitāti numur viens. Tas rāda, ka pašreizējā situācija, kas ir veselības aprūpē, uztrauc visu sabiedrību un gada laikā ir kļuvusi par visas sabiedrības problēmu. Kāds tad ir stāvoklis budžetā? 160 miljoni latu atvēlēti veselības aprūpei, no tiem 88 miljoni nāk no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Kā piesaistītā daļa ir šie 28,4%... Un 70 miljoni ir kā valsts dotācija, 3 miljoni - kā maksas pakalpojumi. Nepilnus 20 miljonus valdība ir pielikusi klāt, un uzreiz pateikšu, ka Sabiedrības veselības apakškomisijas, kura ir strādājusi pie šiem jautājumiem, un arī manā izpratnē tas bija vienīgais pareizais solis. Bet vai tā ir uzvara? Vai tas ir panākums? Es domāju, ka lepoties nav par ko. Vienīgais, ko valdība ir izdarījusi, ir tas, ka tā ir vienīgo pareizo soli spērusi - dzēsusi ugunsgrēku. Tātad izbraukusi uz notikuma vietu - veselības aprūpi Latvijā - , dzēsusi ugunsgrēku un novērsusi tās neatgriezeniskās sekas, kuras varēja iestāties, ja šis solis netiktu sperts. Un nav nekādu garantiju, ka tieši pēc gada nebūs tieši šajā zālē jāatgriežas pie šīs pašas diskusijas, jo arī tajā mājā, kur šis ugunsgrēks bija iesācies, daudz kas ir jāpārkārto. Es esmu tālu no tā, lai šūpotu mūsu koalīciju vai uzveltu visu vainu Labklājības ministrijai vai ministram. Nē! Kā es jau teicu, gada laikā šī problēma no nozares problēmas ir kļuvusi par visas sabiedrības problēmu. Veselības aprūpes jomā ir nobriedusi revolucionāra situācija, kuru raksturo klasiskas, vēl no skolas laikiem labi zināmas iezīmes: augšas vairs nevar valdīt ar vecām metodēm, bet apakšas nav ar mieru... Šī situācija neapmierina nedz medicīnas darbiniekus, nedz arī mūs visus, pacientus, jo veselības aprūpe ar katru gadu kļūst mazāk droša un arvien mazāk apmierina sabiedrības intereses. Šeit ir pie kā strādāt. Kaut vai tā pati naudas plūsma… Kaut gan mēs esam pasludinājuši apdrošināšanu, šeit ir iestrādātas ārkārtīgi daudzas un lielas pretrunas. Jāpiemin kaut vai tā pati finansu plūsma. Katra gada sākumā Labklājības ministrija sagatavo vēl 1998. gadā pieņemtu Ministru kabineta noteikumu - tie ir par veselības aprūpes finansēšanu - labojumus, tur tiek izstrādātas daudzas labas un vajadzīgas lietas, kaut vai tādu un tādu zāļu lietošana un izrakstīšana. Labklājības ministrijas ierēdņi tādējādi cenšas panākt labāku finansēšanu, izmantot šos noteikumus kā sviru. Tad gada beigās tiek pieņemts budžets, kas ietver arī veselības aprūpei veltītu sadaļu, kura nosaka to reālo, iespējamo finansējumu, to reālo bāzi. Noteikumi un reālā situācija, kas tiek apzināta budžetā, atšķiras, turklāt atšķiras diezgan lielā mērā. Ģimenes ārsti izraksta zāles, vadoties pēc šiem noteikumiem, bet izskatās, ka tāda apjoma palīdzībai naudas budžetā nav, un tad ar slimokasu ierēdņu mehānismu cenšas šo situāciju kaut kādā veidā sabalansēt, iekļaut paredzētajos rāmjos. Sāk iekasēt naudu, atskaitīt no ģimenes ārstu atalgojuma, un sākas visādas tiesu lietas. Ģimenes ārsti pārliecinoši uzvar, vēršoties tiesā un attiesājot no slimokasēm šo nepareizi ieturēto naudu. Tagad jautājums numur viens ir tas, ka veselības aprūpes finansēšanas noteikumiem ir jāatbilst budžeta iespējām. Tikko kā tiek pieņemts budžets, ir jāsaved adekvātā kārtībā arī veselības aprūpes finansēšanas noteikumi, lai tie būtu pilnīgi atbilstoši un nebūtu šādu pretrunu. Šīs “šķēres” ir nekavējoties jālikvidē. Divreiz Sabiedrības veselības apakškomisija bija ķērusies pie Veselības aprūpes organizēšanas pamatprincipu likuma vai likuma par veselības aprūpes finansēšanas principiem izskatīšanas. Abas reizes šis process netika novests līdz galam. Gan viens, gan otrs Labklājības ministrijas sagatavotais variants izrādījās nespējīgs dzīvot. Pēdējais tika atsaukts, Labklājības ministrija to atsauca, tika solīts jauns, taču šis likums līdz šim vēl nav sagatavots un pieņemts. Es domāju, ka vēl šajā Saeimā, atlikušos 11 mēnešos, mēs varētu pieņemt šādu likumu, kurš beigu beigās visas šīs problēmas paceltu likuma līmenī, nevis Ministru kabineta noteikumu līmenī, likvidētu ierēdņu patvaļu un noteiktu skaidrus “spēles noteikumus” attiecībā uz veselības aprūpes finansēšanu. Vēl viens aplams un, manuprāt, noteikti labojams faktors pašreiz ir zemais medicīnas darbinieku atalgojums. Cenšoties atrisināt šo problēmu, mēs esam aizgājuši tik tālu, ka dažādos līmeņos, pat līdz ministra līmenim, atzīstam, ka ārstam ir tiesības saņemt no pacienta pateicību naudas izteiksmē. Jā, es esmu par maksas pakalpojumiem, tiem ir jābūt, tiem ir jāpaplašinās. Ir jāmāk no maksātspējīgajiem paņemt naudu, bet šajā sakarā ir viens “bet” - par šiem pakalpojumiem jau vienreiz ir samaksājusi valsts. Samaksājusi diezgan zemā, varbūt nepietiekamā līmenī, bet jau ir samaksājusi. Šī pretruna ir jānovērš. Maksas pakalpojumiem ir jābūt, šādai naudas iekasēšanai ir jānotiek, bet tā ir jāveic normālā, civilizētā veidā, lai tiešām varētu bagātināt veselības aprūpes budžetu. Ļoti sāpīga lieta ir veselības aprūpē esošās situācijas apzināšana, jauno tehnisko iespēju un tehnoloģiju pareiza izmantošana. Godājamie kolēģi! Mums Latvijā nav Bermudu trijstūra, tas ir citā pasaules vietā. Taču mums ir Biķernieku trijstūris vai četrstūris, kur dažu minūšu brauciena attālumā ir četri kompjūtertomogrāfijas aparāti un viens kodolmagnētiskās rezonanses aparāts. Neapšaubāms ir visu šo cienījamo ārstniecības iestāžu vadītāju zvērests nodrošināt šo iestāžu veiksmīgu darbu. Taču mēs esam pliki un nabagi. Un droši vien kādam ir jākoordinē šis darbs - jāizvēlas, ko pirkt un ko nepirkt, kur ko izvietot. Jūs nupat dzirdējāt pēdējo skandālu - vakardien saplīsa Latvijā vienīgais datorangiogrāfs, kas atradās Stradiņa slimnīcā. Igaunijā tādu ir 11, Lietuvā - 4. Tā ir absolūti nepieciešama lieta 21. gadsimtā, jo sirds un asinsvadu slimības pašreiz ir nāves iemesls nr. 1. Attiecīgos akūtos un hroniskos slimniekus izmeklēt bez datorangiogrāfa nav iespējams. Mums ir nepieciešami vismaz divi šādi aparāti, lai, vienam nedarbojoties, varētu lietot otru. Tas ir absolūti nepieciešams! Taču mums ir tikai viens nolietojies, savus resursus izsmēlis, pusdzīvs datorangiogrāfs. Visas šīs lietas ir jākoordinē. Tas nav nekas neiespējams. Protams, nākamā lieta, par ko mēs ļoti bieži runājam, ir obligātā veselības apdrošināšana. Vai tā ir panaceja, izeja no situācijas? Sabiedrība ir nonākusi savā izpratnē tik tālu, ka ir gatava runāt un diskutēt par šīm lietām. Jo pat tādās ārkārtīgi bagātās valstīs, kuras lieto tādu pašu veselības aprūpes finansēšanas modeli kā Latvijā - es varu nosaukt Lielbritāniju un Zviedriju -, ik pa desmit gadiem uzvirmo milzīgas kaislības sakarā ar šiem sabiedrības procesiem - māsu streikiem, slimnīcu gultu skaita krasu samazināšanu. Tajās iesaistās pasaules mēroga politiķi - tādi kā Karls Bilts un Margarita Tečere -, kas ar visu savu ietekmi un milzīgo spēku un finansēm ik pa desmit gadiem šo sociālistisko veselības aprūpes finansēšanas modeli kaut kādā veidā krasi sakārto, samazinot izdevumus, slimnīcu skaitu, gultu skaitu, “nogriežot” visu to, ar ko, ekstensīvi attīstoties, šī sistēma desmit gadu laikā apaug. Es domāju, ka mums ir jāiet drusku cits ceļš - jāizvēlas Nīderlandes tipa modelis, kur valsts finansējumam līdzās ir obligātā apdrošināšana, kur ir arī maksas pakalpojumi, un no šiem trim avotiem veidojas stabili prognozējama finansētā veselības aprūpe. Taču tad mums ir nepieciešams šis likums par veselības aprūpes organizēšanu, tas mums ir jāizdiskutē arī sabiedrībā, un gandrīz vai referenduma ceļā jāizšķiras par to, ka strādājošie (protams, pastāvot arī pārējo nodokļu pakāpeniskas samazināšanas tendencei) tiek apdrošināti, un tur piedalās gan darba devējs, gan darba ņēmējs. Citas izejas mums vienkārši nav, jo šos 160 miljonus mēs nekad nedubultosim. Nekad! Un tas viss ir nepieciešams, lai mums būtu droša, attīstīta veselības aprūpes sistēma, ar kuru būtu apmierināti visi - gan tie, kuri tur strādā, gan mēs visi, kuri sēž šajā zālē vai kuri klausās pie radioaparātiem, kuri mums uzticas un no kuriem mēs visi esam atkarīgi. Godājamie kolēģi! Es atbalstu esošo priekšlikumu. Ir ļoti labi, ka šie nedaudz mazāk kā 20 miljoni tika piešķirti, taču, neizvērtējot esošo situāciju un nesākot pašas sistēmas pārkārtošanu, es nedomāju, ka mums izdosies izkļūt no šīm grūtībām un problēmām un līdz galam pārvarēt krīzi veselības aprūpē. Šī situācija ir pietiekami aktuāla, un es domāju, ka mums nav jābaidās no tās apzināšanas un risināšanas arī pirmsvēlēšanu gadā. Tas nebūt nav šķērslis, jo sabiedrība gaida pārmaiņas šajā jomā. Mēs esam novērsuši ugunsgrēku, taču tagad mums ir jāsāk risināt pamatproblēmas.".
• 2001_11_01-seq57 language "lv".
• 2001_11_01-seq57 speaker Romualds_Razuks-1955.
• 2001_11_01-seq57 mentions Q822919.
• 2001_11_01-seq57 mentions Q211.
• 2001_11_01-seq57 mentions Q37.
• 2001_11_01-seq57 mentions Q191.
• 2001_11_01-seq57 mentions Q202162.
• 2001_11_01-seq57 mentions Q8436.
• 2001_11_01-seq57 mentions Q55.
• 2001_11_01-seq57 mentions Q23666.
• 2001_11_01-seq57 mentions Q34.
• 2001_11_01-seq57 mentions Q23635.