Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_11_01-seq53> ?p ?o. }

• 2001_11_01-seq53 type Speech.
• 2001_11_01-seq53 number "53".
• 2001_11_01-seq53 date "2001-11-01".
• 2001_11_01-seq53 isPartOf 2001_11_01.
• 2001_11_01-seq53 spokenAs 77.
• 2001_11_01-seq53 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Atļaujiet man raksturot pirmajā lasījumā budžetu, apskatot pamatā makroekonomikas lietas. Es gribētu sākt ar to, ar ko mēs atšķiramies no Igaunijas. Iepriekšējos gados Igaunijā kopprodukta pieaugums bija ļoti straujš, ja nemaldos, pirms kādiem diviem gadiem tas bija divreiz augstāks nekā mums. Pašreiz situācija ir tāda, ka mēs esam apsteiguši Igauniju kopprodukta pieauguma ziņā, taču viņiem ir trīsreiz lielāka inflācija, vairāk nekā 7 procenti. Protams, ir jautājums: kā mēs varētu izvairīties no šīs lietas? Jo, redziet, tā problēma ir šāda. Pastāvot augstiem attīstības tempiem, ja fiskālā politika nav pietiekami stingra (savukārt kapacitāte mūsu tautsaimniecības sektorā ir piesātināta), tas nozīmē, ka viss tiek izmantots un ka papildu naudas pieplūšana sektorā nevis dod iespēju izmantot papildu kapacitāti, bet vienkārši pieaug attiecīgo produktu cenas, un, ja pieaug produktu cenas, mēs varam nonākt pie inflācijas spirāles. Un pirmais, uz ko es gribētu varbūt vērst valdības uzmanību, ir tas, ka ciešā sadarbībā ar Latvijas Banku ir ļoti rūpīgi jāskatās uz 3 rādītājiem: uz pozitīvu rādītāju kopprodukta pieaugumā... jā, bet tajā pašā laikā ir jautājums arī par inflācijas līmeni. Patlaban inflācijas līmenis ir drusku pakāpies - no divarpus uz trīsarpus procentiem. Ir svarīgi, lai šī inflācija tālāk vairs nepaaugstinātos. Otrs. Neapšaubāmi, man vēl ir jāpasaka par tādu lietu, kas praktiski ir ļoti svarīga valdības darbā ar budžetu. Kur mēs patlaban atrodamies? Patlaban šāgada rādītāji budžetā ir ļoti pozitīvi, finansu deficīts ir daudz, daudz mazāks, nekā pat bija plānots. Taču ir jāņem vērā, ka faktiskie ienākumi mums nav izpildījušies aptuveni 3% apjomā, bet izdevumi ir ietaupīti apmēram 5% apmērā. Tas nozīmē, ka faktiski finansējums 5% apmērā ir proporcionāli ietaupīts. Parasti finansu gadā neizpilda visu izdevumu daļu, un, ja šī prakse būs arī nākamgad, tad tik tiešām, kā saka finansu ministrs, veidojas rezerve arī finansu deficītam. Šis finansu deficīts var būt mazāks. Nākamā tēze. Mēs visi runājam par krīzi, taču es gribu pasvītrot, ko pasaules skatījumā pašreiz nozīmē krīze. Pirmām kārtām gribu uzsvērt, ka tur nav vārda “krīze”, bet ir vārds “recesija”. Parasti mēs uzticamies tikai, tā teikt, starptautiskiem informācijas avotiem. Man rokā ir pēdējais žurnāla “Economist” numurs. Lai mēs saprastu, ko nozīmē pasaules recesija, un zinātu, kāda ir pasaules recesijas definīcija... Tad, ja kopprodukta pieaugums ir mazāks par 2%... Tiek plānots, ka nākamgad pasaulē kopējais pieaugums, ja mēs te ierēķinām attīstītās valstis, būs pusotra procenta vidēji. Saprotiet, tur nav vārda “krīze”, bet ir vārds “recesija”! Ir runa par to, ka ir mazāk par 2%... Vai tas ir daudz vai maz? Tas ir pats zemākais rādītājs pēdējos 30 gados. Nākamā tēze. Visas iepriekšējās recesijas un krīzes atnāk līdz mums. Protams, rodas jautājums, cik ātrā laikā tās atnāk. Iepriekšējā krīze sākās Tālajos Austrumos, tad tā atnāca uz Krieviju, bet no Krievijas atnāca līdz mums. Es ļoti gribu aicināt valdību, lai viņa pievērstu uzmanību arī tā saucamajam negatīvajam scenārijam jeb krīzes scenārijam. Ja skatāmies uz budžeta datiem, tad ir skaidri redzams, ka, ja pieaugums apstājas pie trīsarpus procentiem un tātad ir trīsreiz lielāks nekā vidējais pieaugums Rietumos, tad, protams, budžeta deficīts pāriet stipri pāri Māstrihtas kritērijiem. Ir jābūt rezerves variantam, kā iedarbināt papildu sviras, ja krīzes elementi tomēr atnāktu līdz mūsu valstij. Samērā naivi ir cerēt, ka to naudu, ko tagad pietaupa Rietumos, speciāli atnesīs uz šejieni. Ja naudu pietaupa recesijas apstākļos, tad to pietaupa visā pasaulē. Un, protams, ir jābūt, lūk, šādam taupības scenārijam. Nākamā tēze, kam es gribētu pievērst uzmanību, ir jautājums par to lietu, ko pieminēja Kalniņa kungs. Es Kalniņa kungam ļoti daudzos jautājumos nepiekrītu. Mēs kopā strādājām 90. gadu sākumā. Arī es, no emocionālā viedokļa raugoties, ļoti gribētu, lai smagā rūpniecība un vieglā vai vidējā rūpniecība varētu attīstīties. Problēma mūsu valstī ir tā, ka atšķirībā no Latvijas PSR mums nepietiek savas enerģētikas, mums izejvielu bāze ir 1000 kilometru attālumā. Lai kā mēs emocionālā ziņā gribētu, mums ir ļoti grūti izmainīt šo kopprodukta struktūru. Es neticu, ka mēs to varētu izdarīt. Taču es varētu piekrist, ka ir problēma attiecībā uz kredīta procentu likmēm. Paskatieties, kas notiek! Mums ir zema inflācija, tiesa gan, nedaudz pieaugoša, un mums ir labs kopprodukts. Kāpēc starpbanku likmes, dienas nauda, kad viena banka aizdod otrai naudu, mēneša beigās sasniedz gandrīz 8-9%? Kāpēc tomēr kredīta procenti uzņēmējiem vēl arvien ir ļoti augsti? Kāpēc šie rādītāji nepas kopā ar to pozitīvo ainu, kāda ir kopumā tautsaimniecībā? Tas, protams, ir ļoti sarežģīts jautājums. Man nav laika savu viedokli pateikt līdz galam, taču es gribu uzsvērt divas lietas. Ļoti svarīgi būtu, lai arī valdība - kaut gan tas ir pārsvarā Latvijas Bankas uzdevums - pievērstu uzmanību tam, kā mainās iekšējie uzkrājumi mūsu valstī. Problēma ir tāda, ka mūsu valstī iekšējie uzkrājumi ir vieni no mazākajiem. Tas nozīmē, ka cilvēki vai nu neuzticas bankām, vai viņiem vienkārši nav šādu uzkrājumu. Ja mēs paskatīsimies, kādas ir banku rezerves, tad ieraudzīsim, ka noguldījumi lielākoties ir diemžēl nerezidentu noguldījumi, kas bieži vien ir karstā nauda, kas ienāk un var arī ātri aiziet prom. Tas acīmredzot ir viens no iemesliem, kāpēc bankas neriskē un tomēr tur augstu kredīta procentu likmi, bet augstā kredīta procentu likme, protams, ir pati lielākā problēma mūsu uzņēmumiem, jo pašu kapitāla līmenis ir samērā mazs. Tāpēc man šķiet, ka Latvijas valdībai attiecībās ar Latvijas Banku, izskatot visus jautājumus par līdzekļu izlietošanu mēneša beigās, par lombardu kredītiem un tā tālāk, šim kontraktam ir jābūt pietiekami augstā līmenī. Jo iznāk tā, ka faktiski tomēr valdība un Latvijas Banka it kā realizē ne pārāk koordinētu politiku. Kaut gan es nevaru teikt, ka būtu ļoti slikta šī sadarbība, tomēr tā varētu būt labāka. Tālāk. Viena ļoti būtiska lieta. Ir tāda ļoti slikta prakse mūsu valstī - mēs pieņemam budžetu un pēc tam to obligāti grozām. Es aicinu deputātus un arī valdību šoreiz tā nerīkoties. Ņemot vērā, ka ieņēmumu prognoze bija pietiekami konservatīva, pat konservatīvāka nekā Starptautiskā valūtas fonda prognoze, aicinu vienreiz izturēt situāciju un negrozīt budžetu gada vidū. Jo - ko nozīmē budžeta grozījumi, kas veikti gada vidū? It kā tie ir nepieciešami, jo parādās papildu izdevumi. Taču budžetu grozot, pazūd iespēja gūt atskaiti, cik patiesi es esmu plānojis ieņēmumus, cik patiesi es esmu izstrādājis finansēšanas plānu un plānojis izdevumus. Kad gada beigās vai gada vidū budžetu ātri izgroza, tad, pienākot nākamajam gadam un strādājot pie nākamā gada budžeta, pazūd visa sajēga, jo bija viens budžets, bet pēc tam to grozīja, un tad vairs nav skaidrs, ko tad mēs galu galā plānojām. Mums vēl arvien ir lielas problēmas ar ieņēmumu prognozēšanu. Mums praktiski nekad nav izdevies prognozēt, nu, piemēram, ar 1%, 2%, 3% atšķirību... Nav tas izdevies mūsu valstī! Mums prognozēšanas institūcijas nav tik spēcīgas. Tieši tāpēc es aicinu nevis kārtējo reizi nākt ar priekšlikumiem par grozījumiem budžetā, bet izturēt šo budžetu līdz galam, sevišķi šogad, ja jau budžets pildās ļoti labi. Un tad varēs zināt, vai tā prognoze ir pareiza vai nav un kur tā ir nepareiza. Es zinu, ka nāks ar tādiem priekšlikumiem, iespējams, šogad un, protams, arī nākamgad, bet es aicinu valdību un arī deputātus neiet šo saldo ceļu, jo, patiesību sakot, tas nedod iespējas normāli prognozēt vairākiem gadiem valsts fiskālo attīstību. Es gribētu pievērsties vēl diviem lietas aspektiem. Ja jūs pētāt budžeta izpildi, tad ir ļoti svarīgi, ka mēs tūlīt strādāsim ar vienu likumdošanas paketi, kuras izskatīšana sekos tūlīt pēc budžeta apspriešanas. Tie ir Pensiju likuma grozījumi. Paskatieties, kāds ir deficīts tagad sociālās apdrošināšanas budžetā! Pensijas sadaļā tas ir stipri samazinājies. Es pat teiktu, ka tas ir gandrīz divreiz mazāks, nekā bija plānots. Jau ir runa par skaitli, kas ir zem 10 miljoniem. Es zinu, ka ir priekšvēlēšanu gads un ir iespējams, ka pensiju likumdošanas sakarā būs ļoti smagas sarunas, bet es tomēr aicinātu tos deputātus, kas ir ar lielāku pieredzi, nesekot 1998. gada pieredzei, jo toreiz faktiski ar vienu lēmumu pilnīgi sabeidza šo sistēmu fiskālā ziņā. Ar milzīgām grūtībām tā ir izlabota. Es aicinu deputātus ļoti rūpīgi pievērsties šai likumprojektu paketei. Jo, redziet, tās izskatīšana sekos pēc budžeta apspriešanas, un, ja tur veic lielas izmaiņas, tad budžets pēc tam ir sabeigts un tas ir jākoriģē. Un pēdējais jautājums. Ja valdībai ir jābūt arī savam negatīvajam scenārijam un savam rezerves variantam, tad es vienkārši kā tādu sīku piemēru pateikšu vienu lietu, kas ir varbūt drusku provocējoša. Attiecībā uz likumu par akcīzi naftas produktiem, es jums pateikšu vienu lietu: visi dārgie benzīni, sākot no 92. markas līdz 98. markai, ir ar desmitreiz lielāku akcīzi nekā lētie benzīni, kas ir no 66. markas līdz 76. markai. Vienmēr man ir teikuši, jau tad, kad es biju finansu ministrs, ka šie lētie benzīni ir ļoti vajadzīgi, jo ar tiem brauc laukos un ar tiem strādā mežā. Ja paskatīsieties precīzi struktūru, jūs ieraudzīsiet, ka tas tā nav. Ja jūs tagad ievedat lēto benzīnu, piejaucat tam klāt piedevu un pārdodat to kā dārgo benzīnu, jūs vinnējat - iegūstat gandrīz desmitreiz lielāku akcīzi. Es saprotu, ka, protams, ja nu tik tiešām ir tā, ka ir veselas ražotāju grupas, kas intensīvi izmanto šo lēto benzīnu... Bet viņiem tas ir jāpierāda. Tad, ja īstenojas “melnais” variants un ja depresijas pazīmes parādās mūsu ekonomikā, tad, es domāju, Valsts ieņēmumu dienests varētu būt pats pirmais, kas varētu nākt ar tādu pavisam vienkārši administrējamu priekšlikumu, ka ir viena tipa benzīns un visam benzīnam ir viena akcīze, nevis dažādas. Man saka, ka, lētam benzīnam jaucot klāt piedevu, var panākt labāku akcīzi šai piedevai, uzlikt desmitkārt lielāku akcīzi, bet tās ir absolūtas muļķības, jo piedeva, kuru jūs liekat klāt lētajam benzīnam, ir 1:10 000. Viens piliens uz spaini! Es šos jautājumus uzdevu tad, kad es biju finansu ministrs. Man nav skaidrs, kāpēc visus šos gadus, arī krīzes gadus, Valsts ieņēmumu dienests nav nācis ar šādu priekšlikumu valdībā. Ir it kā tā: ja jūs gribat strādāt, jums ir dīzeļdegviela, kam ir zemāka akcīze, bet, kad jūs braucat ar benzīnu, tad braucat ar benzīnu, kas ir ar vienādu akcīzes nodokli. Taču jautājums, protams, ir valdības ziņā. Noslēgumā es gribu pateikt, ka budžets ir sabalansēts, pastāvot pie nosacījuma, ka būs attīstība tik strauja, kāda ir paredzēta. Es tomēr ceru, ka deficīts būs mazāks. Taču es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka es ceru, ka valdībai, kā es dzirdēju finansu ministra runā, ir arī tā saucamie krīzes varianti, un aicinu deputātus izturēties pret šo budžetu kā pret galējiem izdevumiem, kas ir iespējami šajā valstī nākamajā gadā. Un jebkurš priekšlikums par izdevumu palielināšanu ir jāsaista ar līdzekļu atrašanu nevis uz budžeta deficīta rēķina, bet citā ieņēmumu sfērā. Paldies par uzmanību!".
• 2001_11_01-seq53 language "lv".
• 2001_11_01-seq53 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 2001_11_01-seq53 mentions Q211.
• 2001_11_01-seq53 mentions Q191.
• 2001_11_01-seq53 mentions Q687709.
• 2001_11_01-seq53 mentions Q159.