Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_11_01-seq40> ?p ?o. }

• 2001_11_01-seq40 type Speech.
• 2001_11_01-seq40 number "40".
• 2001_11_01-seq40 date "2001-11-01".
• 2001_11_01-seq40 isPartOf 2001_11_01.
• 2001_11_01-seq40 spokenAs 125.
• 2001_11_01-seq40 spokenText "Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Valdībai patiešām, manuprāt, bija grūti sastādīt attiecīgo budžetu, jo pasaules kopējais karš pret terorismu kā tāds savās izpausmēs nav prognozējams, un arī tā ārējā ietekme uz Latvijas ekonomiku šodien vēl nav prognozējama. Līdz ar to, protams, budžetā ir jāatstāj vieta manevrēšanai, un tas ir izdarīts, un es tomēr ceru, ka Latvijas attīstībai būs vislabvēlīgākie apstākļi. Taču ir arī iekšējie apstākļi, par kuriem ir jārunā un kuri ir jānovērš. Pirmām kārtām es gribētu pateikt, ka budžetu daudz uzlabotu tas, ja mēs atrastu veidu, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku. Šodien tika izskatīts jautājums par attiecīgas komisijas izveidi saistībā ar kontrabandu, un tas apliecina, ka daudzu gadu garumā, varbūt pat apzināti, tam netika pievērsta uzmanība. Jau pirms mēneša, kad klajā nāca skandāls saistībā ar kontrabandas gaļu, un arī šā mēneša laikā krasi ir samazinājies šīs gaļas piedāvājums tirgos, tātad tika ļoti konkrēti noreaģēts. Un pēdējā mēneša laikā arī parādījās, ka ir simtiem neeksistējošu firmu, kuras transportē un importē gaļu, ir simtiem “zicpriekšsēdētāju”, kas ar to nodarbojas. Diemžēl arī policija operatīvo izmeklēšanu veic tik noslēpumainā gaisotnē, ka pat iekšlietu ministrs par atsevišķām lietām uzzina tikai no preses. Diemžēl šis jautājums eksistē. Un, ja mēs samazinātu šīs ēnu ekonomikas apjomu vismaz līdz 30%, tad tā jau būtu ļoti kolosāla daļa un mēs varētu runāt arī par izdevumu daļu budžetā, bet, protams, šis jautājums pagaidām netika pieminēts. Toties no finansu ministra puses tika pieminēts, ka ļoti nopietna prioritāte tiek piešķirta uzņēmējiem, un, piešķirot šo prioritāti uzņēmējiem, es tomēr gribētu teikt, ka, lai gan tas ir pirmais un pareizākais solītis, pamatformula ir uzņēmēji plus valsts attīstība, jo, ja mēs samazinām ienākuma nodokli uzņēmējiem, tad tas risina uzņēmēju jautājumus, bet tas nerisina visas valsts vienmērīgas attīstības iespējas. Un sociāldemokrāti vienmēr ir bijuši un arī tagad iestājas par to. Ja mēs runājam par atbalstu uzņēmējiem, tad mēs pasakām nevis vienkārši, ka jāņem vērā, tā būtu vienkāršota pieeja, bet ir jāvērtē piedāvātās investīcijas attiecīgajā uzņēmumā un ieguldījumi. Bez tam ir jāsaprot arī tādi jautājumi: jo tālāk uzņēmējs atrodas no Rīgas centra, jo šie ieņēmumi un nodokļi ir mazāki. Tā mēs saprotam šā uzņēmumu ienākuma nodokļa diferenciāciju, taču tas nav piedāvāts. Protams, arī uzņēmēji un iedzīvotāji par to nebūtu apbēdināti, jo tas attiecas ne tikai uz uzņēmumu ienākuma nodokli, bet arī uz pievienotās vērtības nodokli. Jā, finansu ministrs pateica, ka attiecīgajā laika posmā ir pieaudzis eksporta apjoms. Diemžēl viņš nepateica, ka vēl vairāk ir pieaudzis importa apjoms, un tā tas turpinās gadu no gada, un vienmēr tiek runāts, sak, ziniet, tur tomēr ir darbagaldi un iekārtas, tiek ievestas tehnoloģijas, un tad viss ir kārtībā. Diemžēl tā nav! Diemžēl labākajā gadījumā tikai 20-30% no importa ir šie darbagaldi un tehnoloģijas, viss pārējais - 70-80% ir patēriņa preces, to skaitā pārtika un subsidētā lauksaimniecības produkcija, un, raugoties no tāda viedokļa, es, protams, neredzu šeit ļoti konkrētu uzlabojumu importa un eksporta proporcijās. Aizvadītajā gadā deficīts pieauga jau līdz 800 miljoniem latu, kas ir ļoti nopietns rādītājs. Es gribētu vēl pateikt tā: jā, šī ir nevienmērīga attīstība, jā, parādās šis Džinī koeficients, jā, parādās noslāņošanās sabiedrībā gadu no gada. Protams, mēs varam teikt, ka Latīņamerikas valstīs šī noslāņošanās ir vēl lielāka, tā ir arī Eiropas valstīs, bet es domāju, ka mēs varētu paņemt par paraugu arī Skandināvijas valstis un paskatīties, ko mēs varētu darīt, lai nākamgad šī noslāņošanās nepalielinātos vēl vairāk. Konkrētu mehānismu, kā to izdarīt, es nesaredzu. Labi, mēs ejam uz Eiropas Savienību un NATO, un ar savu ienākšanu tur mēs aktivizēsim investīciju jautājumu, mēs palielināsim cilvēku labklājības līmeni, bet ko mēs darīsim līdz tam laikam, kamēr neesam Eiropas Savienībā un NATO? Parādās arī jautājums par šo kontrabandu. Protams, mēs šodien aktualizēti runājam par gaļu, bet ir taču vēl arī naftas produkti, ir spirta produkti, ir cigaretes. Viens no atsevišķajiem likumprojektiem ir saistīts ar mūsu problēmām transporta jomā, un mēs gribam palielināt divas reizes ikgadējo transporta nodevu. Es domāju, ka tā ir ļoti vienkāršota pieeja, kā palielināt ieņēmumu daļu. Varat man ticēt, bet tas absolūti nerisina pašu jautājumu pēc būtības. Tad, kad tika novērsta kļūda un cilvēkiem patiešām tika dota iespēja iegādāties daudz vairāk arī lietotās automašīnas, automašīnu skaits patiešām gadu no gada pieaug. Arī patērētā benzīna daudzums patiešām pieaug, tad kāpēc akcīze nepildās tā, kā mēs to gribam? Tā nav, ka tas notiek tāpēc, ka mēs kļūdījāmies prognozē. Tas tikai liecina, ka arī šie jautājumi par kontrabandas ierobežošanas līdzekļiem ir ļoti nopietni jautājumi. Ja mēs attiecīgi pievērsīsimies šiem jautājumiem, tad es ceru, ka nākamgad mēs ieraudzīsim daudz labāku šo piedāvāto likumprojektu un budžets izskatīsies daudz labāk, līdz ar to mums būs arī daudz optimistiskāks noskaņojums. Tāpēc es gribētu, lai, izvērtējot šāgada budžetu, mēs neorientētos tikai uz to pozitīvo, ko finansu ministrs piedāvā, bet vienlaicīgi arī pateiktu: jā, mums ir arī ļoti daudz kā neizdarīta, un tikai tādēļ mūsu budžets šodien nav tāds, kādu mēs to gribētu redzēt.".
• 2001_11_01-seq40 language "lv".
• 2001_11_01-seq40 speaker Valdis_Lauskis-1957.
• 2001_11_01-seq40 mentions Q211.
• 2001_11_01-seq40 mentions Q2660080.
• 2001_11_01-seq40 mentions Q193089.
• 2001_11_01-seq40 mentions Q458.
• 2001_11_01-seq40 mentions Q1020384.
• 2001_11_01-seq40 mentions Q7184.
• 2001_11_01-seq40 mentions Q15379125.