Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_11_01-seq38> ?p ?o. }

• 2001_11_01-seq38 type Speech.
• 2001_11_01-seq38 number "38".
• 2001_11_01-seq38 date "2001-11-01".
• 2001_11_01-seq38 isPartOf 2001_11_01.
• 2001_11_01-seq38 spokenAs 125.
• 2001_11_01-seq38 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamais Ministru prezident! Finansu ministr! Es gribētu sākumā pateikt dažus vārdus par mūsu bāzi, kur mēs esam. Visiem labi zināms, ka mūsu iekšzemes kopprodukts ir 29% no Eiropas Savienības valstu vidējā iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju. Nu budžeta deficīts, šis skaitlis “2,46”, ir ļoti pietuvojies tai kritiskajai robežai - 3% -, kas noteikta Māstrihtas līgumā. Tālāk. Diemžēl imports arvien vairāk pārsniedz eksportu. Šā gada pirmajā pusgadā pārsniegums bija 65,2%, bet pagājušajā gadā tajā pašā laika periodā - 62,1%. Galarezultāts ir tas, ka mūsu iedzīvotāju dzīves standarts ir visai pieticīgs un liela ir sabiedrības noslāņošanās. Mēs esam, protams, priecīgi par to, ka pirmajā pusgadā iekšzemes kopprodukts ir pieaudzis par 8,8%. Nu, te jāņem tomēr vērā, kāda mums ir bāze, no kuras mēs rēķinām šo pieaugumu. Un varbūt vēl lielāks pluss būtu tas, ja mēs vēl prasmīgāk izmantotu to vietu, kur mēs esam, tātad gan Rietumu tirgu, gan Austrumu tirgu. Jūs taču saprotat, - pirmajā pusgadā eksports uz NVS valstīm pieauga par 30%, un tas ievērojami nodrošināja šo iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 8,8%. Taču būsim arī drusku reālisti! Kā veidojas iekšzemes kopprodukts mūsu valstī? Diemžēl tas pārsvarā veidojas no pakalpojumiem - vairāk nekā 70%. Ja mēs analizējam pirmo pusgadu, tad redzam, ka pats lielākais pieaugums iekšzemes kopproduktam ir bijis tieši transporta, noliktavu pakalpojumu un sakaru jomā - 14%. Šī sfēra, protams, jāizmanto, vadoties no Latvijas apstākļiem. Taču vienlaikus jāņem vērā, ka tas ir ļoti mainīgs lielums, kas nav atkarīgs no mūsu pašu apņēmības, gribas un tā tālāk. Tas ir atkarīgs no pasaules tirgus cenām naftas produktiem, kā arī no dažādiem, tā teikt, politiskiem plusiem vai mīnusiem. Otra joma, kurā mums ir pats lielākais iekšzemes kopprodukta pieaugums, ir komercpakalpojumi - 13,1% . Kā jūs zināt, tur apakšā ir, nu, arī tādas paslidenas lietas - darījumi ar nekustamo īpašumu, juridiskie pakalpojumi un tā tālāk. Tā nav reāla prece, reāla mašīna, jauna tehnoloģija, jauns materiāls un tā tālāk. Trešais lielākais pieaugums šajā gadā ir bijis pirmajā pusgadā, un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tirdzniecībā tas ir 11,2 procenti. Nu un tikai ceturtajā vietā ir apstrādes rūpniecība ar 10,6% lielu pieaugumu, kur, protams, pamatā ir trīs lietas: tā ir kokapstrāde, tekstilrūpniecība un metālapstrāde. Tā ka iedziļināsimies arī šā iekšzemes kopprodukta iekšējā struktūrā, kas mums atsedz to, kādā virzienā mums turpmāk būtu jādomā, pārkārtojot uzņēmējdarbības un tautsaimniecības struktūru. Es gribētu vēl tikai pāris piezīmju pateikt par izdevumu un ieņēmumu daļu, jo diemžēl, kā te jau norādīja, tiek apspriesta visa šo likumprojektu pakete kopumā. Un attiecībā uz izdevumu daļu es gribētu mazu akcentu likt uz to vietu izdevumu daļā, kas attiecas uz valsts parāda apkalpošanu. Valsts parāds mums pagājušā gada beigās veidoja 570 miljonus latu. Šogad tas sasniegs aptuveni 720 miljonus latu, bet 2006. gadā tas būs 940 miljoni latu. Šis valsts parāds, protams, salīdzinājumā ar iekšzemes kopproduktu nav liels - 13-15 procenti, bet mums tomēr būtu jāievēro tas, ka pirms 10 gadiem mēs sākām no nulles. Valsts parāda nebija, jo valsts parādu, kas bija iekrājies padomijas laikā, uzņēmās Krievija. Taču tik un tā tas mūs nevar apmierināt, neskatoties uz to, ka Rietumvalstīs valsts parāds ir no 40 līdz 60 vai pat vairāk procentu no iekšzemes kopprodukta. Mēs tik un tā valsts parāda apkalpošanai procentu veidā izlietojam 45-50 miljonus latu gadā. Tā ir ļoti nopietna summa. Un vēl kāda piezīme par to, kā šo posteni samazināt. Es it kā apšaubu to variantu, ka aizņemties vajadzētu ar aizņemšanās īpatsvara palielināšanu iekšējā kapitāla tirgū. Aizņemties valsts iekšējā kapitāla tirgū ir dārgāk nekā ārējā kapitāla tirgū! Tas sadārdzina apkalpošanas izmaksas un, otrkārt, sašaurina kredītresursu bāzi kredītiestādēm. Tā ka šī pieeja diezin vai ir pareiza. Tas neveicinās arī kredītprocentu sarukumu Latvijā esošajās kredītiestādēs. Var runāt arī par dažiem citiem izdevumu posteņiem, kuri varbūt ir nopietni diskutējami. Par ieņēmumu daļu. Tiešām būtu vērts pārdomāt to lietu, ja runājam par akcīzes nodokli, kas mums klibo, - par iekasēšanu. Vai mēs pareizā vietā to iekasējam Latvijā? Vai mēs esam pareizi izveidojuši visas šīs muitas noliktavas un tā tālāk šajā mazajā valstī? Un vai viss te ir kārtībā? Varbūt ir arī racionālākas sistēmas, jo acīmredzot mūsu sadrumstalotības dēļ daudz kas, šie 30-40%, kas tiek nosaukti, šis akcīzes nodoklis par naftas produktiem, neminot citas lietas, netiek iekasēts valsts budžetā. Iespējams, ka šajā sfērā ir nepieciešama kardināla izpēte un arī dažas kardinālas izmaiņas. Otra lieta. Sociāldemokrāti vairākkārt ir izvirzījuši jautājumu par iedzīvotāju diferencēto jeb progresīvo ienākuma nodokli, taču tas nav "izgājis cauri”, un te viens no pēdējiem argumentiem, kas izskanēja no pozīcijas puses, kur sparīgi uzstājās arī Tautas partija, bija tāds, ka to būs ļoti grūti administrēt. Bet var taču vienkārši paskatīties finansu instrukcijas, kādas bija pirmajā Latvijā, kā toreiz tika aprēķināts šis diferencētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, pie tam bez datoriem un bez aritmometriem. Tur nav problēmu! Pasaulē var būt dažādi varianti, kā šo procesu administrē, un tas nav arguments. Trešais. Sociāldemokrāti, lai papildinātu budžeta ieņēmumu daļu, kādreiz izvirzīja arī tā saucamo Iedzīvotāju ienākuma nodokļa amnestijas likumu, kura projekti tika iesniegti arī Saeimā. Tā būtība bija šāda: tas būtu pamats, lai sagatavotos fizisko personu ienākumu un izdevumu vispārējās ikgadējās deklarācijas ieviešanai. Tas aizvietotu arī nulles deklarāciju. Būtība ir tāda, ka zināmā laika periodā - vai nu pusgadā, vai ilgāk, kad mēs būsim pasludinājuši šo datumu, varētu nomaksāt šo ienākuma nodokli esošās likmes - 25% apmērā un legalizēt savus iepriekš nedeklarētos apliekamos ienākumus. Kā zināms, šobrīd valdībā tiek izskatīts pirmais projekts par nulles deklarācijām, bet tur tiks noteikts atskaites punkts, un tas, kas ir bijis pirms šā pieņemtā datuma, teiksim, ja tur ir bijuši nedeklarēti ienākumi, tas viss tiks arī it kā norakstīts. Turpretī minētajā Amnestijas likumā šis jautājums tiktu uzsvērts. Un šeit es gribu vēl piebilst, ka acīmredzot problēma nav administrēšanā, jo te ir paredzēts, valdībā apspriežot šo projektu, ka šādas nulles deklarācijas būs jāsastāda apmēram 1,18 miljoniem Latvijas iedzīvotāju. Arī pēdējais moments, kas vedina domāt par šo amnestijas momentu, ir grozījumi, kas paredzēti likumā par nodokļiem un nodevām un pamatā skar parādu piedziņu. Tāpēc, ja kāds nomaksās pamatparādu, tad no šīm soda sankcijām viņu varētu atbrīvot. Protams, mūsu terminoloģijā nav šāda nodokļu amnestijas termina, taču tas ir būtiski un to būtu vēlams izmantot. Un visbeidzot es gribētu teikt, ka, lai budžets būtu pilnasinīgāks un bagātāks, neapšaubāmi ir jāveicina uzņēmējdarbība, jārada jaunas darba vietas un tā tālāk. Un šeit, mūsu skatījumā, pamatā ir četri mezgla punkti. Tātad tā ir atlaide uzņēmumu ienākuma nodoklī par ieguldītajām investīcijām, nevis vienkārši samazinot šo lielumu no 25 uz 22 procentiem, par ko mēs jau runājām vairākkārt iepriekšējās sēdēs, tāpēc es neatkārtošos. Otra lieta - kredītu pieejamība uzņēmējiem. Es gribētu vēlreiz atgādināt, ka kredītu apjoms, lai gan bankas un Latvijas Banku asociācija ļoti prezentē savus sasniegumus, Latvijā šobrīd uzņēmējiem, iedzīvotājiem, fiziskām un juridiskām personām ir tikai 25% no iekšzemes kopprodukta, turpretī Rietumvalstīs tas ir 130% no iekšzemes kopprodukta. Tā ka te daudzi soļi būtu sperami pretī uzņēmējiem, nemaz nerunājot par kredīta procentiem, kas kontrastē ar zemo inflācijas procentu, kas ir līdz 3%, un neviens ekonomists to nesaprot, kāpēc kredīta procents ir tāds, kāpēc inflācijas procents ir tāds, kāpēc tiek uzturēti tik augsti kredīta procenti Latvijā. Trešais moments uzņēmējdarbībā ir valsts atbalsts, kas būtībā ir vienīgais reālais instruments, kas darbojas. Šobrīd valsts atbalsts uzņēmējdarbībai tiek realizēts ar reģionālo attīstības fondu īpaši atbalstāmajiem reģioniem, no kura daļēji vai pilnīgi kompensē kredīta procentus par labiem projektiem, kas īstenojas bez problēmām. Šeit es gribētu minēt vēl ceturto momentu - normālu infrastruktūru. Tātad uzņēmējiem un arī iedzīvotājiem ir svarīgi, par kādu cenu viņi saņem elektrību, gāzi un tā tālāk. Taču kā var šos jautājumus nostabilizēt, iekonservēt, ja atsevišķas valdības pilnīgi spontāni izdod veselu buķeti licenču, teiksim, vēja elektrostaciju iekārtošanai, no kurām iepirktā elektroenerģija ir sešas vai četras reizes dārgāka nekā tā, ko ražo Daugavas kaskāde vai ko mēs varam importēt. Tā ka tie ir diezgan bezatbildīgi risinājumi, lai šos infrastruktūras elementus, šos tarifus uzņēmējiem un visiem iedzīvotājiem saglabātu pieņemamā līmenī. Un, paldies Dievam, ka likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” mēs atgriezīsimies pie vecās kārtības. Mēs toreiz, 1999. gadā, protestējām, kad atcēla šā akcīzes nodokļa sadalījumu starp valsts autoceļu fondu un valsts budžetu. 60% līdzekļu nonāca Autoceļu fondā, bet ar 1999. gada 1. septembri to atcēla un mainīja šo proporciju. Tagad mēs pie tā atgriežamies. Arī pagājušā gada ārkārtas sēdē par lauku attīstību mēs lēmuma projektā iniciējām šo jautājumu, lai atgrieztos pie šīs sistēmas, jo mēs visi zinām, cik liela nozīme ir labiem ceļiem, it sevišķi laukos, un ko tas nozīmē uzņēmējam vai uzņēmēja partneriem, kuri piegādā izejmateriālus un saņem gatavo preci. Tāpēc es beigās gribētu pateikt, ka šie četri minētie mezgla punkti, kas veicina uzņēmējdarbību un jaunu darba vietu rašanos, loģiski, dzīs dziļas saknes nākotnē, lai budžeta ieņēmumu daļa kļūtu kuplāka. Un tad mēs varētu reāli runāt, lai tiešām iekšzemes kopprodukta pieaugums gadā būtu 8, varbūt 9 vai 10 procenti, un tikai tajā gadījumā mēs 15-20 gadu laikā varēsim pietuvoties iekšzemes kopprodukta rādītājam uz vienu iedzīvotāju Eiropas Savienības valstīs. Paldies par uzmanību!".
• 2001_11_01-seq38 language "lv".
• 2001_11_01-seq38 speaker Arnis_Kalnins-1935.
• 2001_11_01-seq38 mentions Q822919.
• 2001_11_01-seq38 mentions Q211.
• 2001_11_01-seq38 mentions Q193089.
• 2001_11_01-seq38 mentions Q458.
• 2001_11_01-seq38 mentions Q47182.
• 2001_11_01-seq38 mentions Q687709.
• 2001_11_01-seq38 mentions Q159.
• 2001_11_01-seq38 mentions Q12360039.
• 2001_11_01-seq38 mentions Q1250133.