Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_11_01-seq32> ?p ?o. }

• 2001_11_01-seq32 type Speech.
• 2001_11_01-seq32 number "32".
• 2001_11_01-seq32 date "2001-11-01".
• 2001_11_01-seq32 isPartOf 2001_11_01.
• 2001_11_01-seq32 spokenAs 49.
• 2001_11_01-seq32 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie pozīcijas deputāti! Godājamā opozīcija! Iepriekšējām valdībām bieži tika pārmests, ka tās, sastādot budžetu, vienmēr ir deklarējušas dažādas prioritātes, bet reāli dabā nekādas prioritātes nav bijušas sajūtamas. Tā lielā mērā ir taisnība, taču tam ir divi iemesli. Pirmais. Līdz šim lielākoties mūsu rīcībā ir bijis tik maz naudas, ka gandrīz visi iepriekšējie budžeti vistīrākajā veidā ir bijuši izdzīvošanas budžeti, bet reālās attīstības stratēģijas tajos bija maz. Nebija naudas, un prioritātes lielā mērā bija tikai lozungi. Prioritātes bija tiesības uz izdzīvošanu, jo nekam citam vienkārši nebija naudas. Otrais iemesls bija biežās valdības maiņas, kas finansu politikai neļāva attīstīties. Gads ir pārāk mazs nogrieznis, lai kāda finansu politika sāktu nest tos augļus, kurus sabiedrība gaida. Var panākt pirmos uzlabojumus, bet iedzīvotāju kabatās tie, protams, neparādās. Šis budžets atšķiras no citiem, un par to mums ir jāpateicas tam ekonomiskajam brīnumam, es nebaidos lietot šo vārdu, kas šogad vērojams Latvijā. Nesen Latviju apmeklēja viens no ietekmīgākajiem Eiropas finansistiem - Vācijas finansu ministrs Hans Eihels. Mūsu sarunā viņš prasīja: “Kas notiek Latvijā? Kas notiek Latvijā?”, jo Vācijā attīstība otrajā ceturksnī bija nulle, Amerikā prognozēts 1%, un arī nākamajam gadam prognoze nav iepriecinošāka. Eiropas Savienības kopprodukta pieauguma prognoze šobrīd ir tāda: 1,4% - šogad, 1,5% - nākamgad. Ir valstis, kurās ir vērojams ekonomiskais kritums. Globālajā ekonomikā 2001. gads būs viens no sliktākajiem vai pats sliktākais pēdējo 19 gadu laikā - kopš 1982. gada. Latvijai šis būs labākais attīstības gads mūsu īsajā 10 gadu vēsturē. Kā mēs to panācām, un ko mēs šā budžeta sakarā esam izdarījuši, lai to turpinātu? Mēs to panācām ar finansu politiku, kas balstās uz trim principiem: nodokļu samazināšana, uzņēmējdarbības vides uzlabošana un kontrabandas un nelegālā biznesa apkarošana. Šo darbību rezultātā iegūtā nauda tiek mērķtiecīgi novirzīta valsts stratēģisko mērķu sasniegšanai un galveno sociālo problēmu risināšanai - izglītībai, veselībai, drošībai. Pēdējā gadā pašas lielākās izmaiņas ir skārušas tieši kontrabandas un nelegālā biznesa apkarošanu. Es gribu šajā sakarā uzsvērt vienu lietu - kontrabandas nav kļuvis vairāk! Tieši otrādi, tās ir kļuvis mazāk. Un tam ir redzams fiskālais efekts. Kardināla, aktīvāka ir kļuvusi cīņa pret kontrabandu. Esam sākuši ķert kontrabandistus, sākuši meklēt piesedzējus, sākuši runāt par to. Mums ir izdevies izkustināt šo skudru pūzni. Protams, aina, kas ir pavērusies mūsu acīm, ir skumja. Tas nozīmē milzīgu darba lauku. Tas nozīmē arī problēmas. Mēs redzam, ka milzīgā nauda, kas tiek iegūta noziedzīgā ceļā, dara savu - parādās visādi aizstāvji, izgaismojas piesedzēji, un cīņa nav viegla. Taču kopumā tās ir ļoti pozitīvas izmaiņas. Kopumā tās ir grūtības, kurām mums būs jāiziet cauri. Lai runā daži skaitļi! Šogad saistībā, piemēram, tikai ar vienu kontrabandas veidu - gaļas kontrabandu - ir veiktas 1275 fiziskās pārbaudes. Ir ierosinātas 5 krimināllietas, ir papildus iekasēti 377 120 lati un 40 santīmi, un ir iekasētas soda naudas - 20 751 lats un 71 santīms. Iekasēti papildu nodokļi - 304 852 lati un 24 santīmi, sastādīti 318 administratīvie protokoli. Salīdzināsim ar pagājušo gadu! Pagājušajā gadā tika šinī periodā sastādīti 32 administratīvie protokoli. Es paredzu ne vienu vien pārsteigumu šajā cīņā un ne vienu vien mēģinājumu kompromitēt un iebaidīt tos, kas šo darbu dara. Taču jūtu šobrīd pietiekami daudz spēka sevī un arī mūsu ministrijā, lai droši turpinātu iesākto cīņu un panāktu rezultātu. Budžets, kas ir mūsu priekšā šodien, iezīmē, manuprāt, divas tendences, kas ir ārkārtīgi pozitīvas. Pirmā. Šis budžets iezīmē kontinuitāti mūsu valsts finansu politikā. Ar šo budžetu tiek konsekventi turpināta tā finansu politika, kas ir vērsta uz nodokļu samazināšanu un uzņēmējdarbības vides veicināšanu un kas tika iesākta iepriekšējos gados. Šai politikai jau tagad, kā mēs redzam, ir rezultāti. Esmu pārliecināts, ka tādi būs arī turpmāk. Otrā. Šis budžets ir kļuvis par vienu no svarīgiem politikas instrumentiem, jo ar budžeta palīdzību mēs varam sākt jau reāli lemt par to, ko un cik attīstīt. Mēs varēsim noteikt reālas prioritātes, atdot šim vārdam jēgu. Šajā budžetā mēs esam atraduši reālu papildu finansējumu, lai rastu risinājumu pašām sasāpējušākajām mūsu valsts problēmām - veselības aprūpes sistēmai, izglītībai un policijai. Tā jau ir reāla nauda, kas ļauj kaut nedaudz attīstīties, ne tikai izdzīvot. Tas ir būtiski. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāju dzīve kaut nedaudz uzlabosies, jo šo mērķi var sasniegt, nenonākot pretrunā ar valsts ilgtermiņa attīstības plāniem. Tas nozīmē, ka mēs esam strādājuši labi. Es nevaru neatzīmēt, ka tas ir sasniegts, pastāvot tai sadarbībai, kāda šajā valdībā ir izveidojusies starp “Latvijas ceļu”, Tautas partiju un apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Šā budžeta filozofija ir rūpēties par uzņēmēju un šo iegūto naudu novirzīt izglītībai, veselībai un drošībai. Taču es nevaru noklusēt pašu galveno - proti, šis ir budžets, kurš balso par NATO, un šis ir arī budžets, kas balso par Eiropas Savienību. Mums tas bija ārkārtīgi svarīgi - lai cik liels būtu kārdinājums apmierināt kādas steidzīgākas vajadzības, šie stratēģiskie un ilgtermiņa mērķi mums bija nepārprotami jāatspoguļo mūsu budžetā. Tas nav viegli, jo šie stratēģiskie mērķi, kas iezīmē vēsturiskas un neatgriezeniskas pārmaiņas un būs uzskatāmi par pašiem lielākajiem mūsu valsts attīstības panākumiem, kopš mūsu valsts pastāv, - šie mērķi sava lieluma, nozīmīguma un vēsturiskā mēroga dēļ ir arī ļoti ietilpīgi finansiālā ziņā. Tie prasa laiku, darbu un daudz naudas, kā jau visas lielas lietas. Tas nav lēti, un mēs tērējam tam milzīgus līdzekļus. Šos tēriņus sabiedrība šodien nejūt, bet mēs tos uzņemamies, jo to rezultātus jutīs daudzas paaudzes pēc tam, kad mums būs izdevies sasniegt šos Latvijai stratēģiskos mērķus - iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā. Šim budžetam ir vēl viena būtiska iezīme. Šim budžetam ir sastādīti trīs attīstības scenāriji - pesimistiskais, bāzes un optimistiskais. Piedāvātais variants ir bāzes scenārijs, un tas, ka budžeta deficīts ir 2,4% ir varbūt pats lielākais šā budžeta trūkums. Protams, man nepatīk, ka iesniegtajā budžeta projektā mēs plānojam tik augstu budžeta deficītu. Tomēr galvenais, manuprāt, ir panākt, lai budžets būtu reāli izpildāms. Un tāds tas ir. Budžeta deficītu var samazināt labvēlīga tautsaimniecības attīstība un mūsu pašu taupīgums un apdomība. Šis budžets nodrošinās arī nākamgad Latvijai attīstības ziņā līdera lomu Eiropas Savienības kandidātvalstu vidū. Ceru uz jūsu atbalstu šim budžetam. Paldies.".
• 2001_11_01-seq32 language "lv".
• 2001_11_01-seq32 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 2001_11_01-seq32 mentions Q822919.
• 2001_11_01-seq32 mentions Q211.
• 2001_11_01-seq32 mentions Q193089.
• 2001_11_01-seq32 mentions Q458.
• 2001_11_01-seq32 mentions Q7184.
• 2001_11_01-seq32 mentions Q183.
• 2001_11_01-seq32 mentions Q1250133.