Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_11_01-seq28> ?p ?o. }

• 2001_11_01-seq28 type Speech.
• 2001_11_01-seq28 number "28".
• 2001_11_01-seq28 date "2001-11-01".
• 2001_11_01-seq28 isPartOf 2001_11_01.
• 2001_11_01-seq28 spokenAs 125.
• 2001_11_01-seq28 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mūs vienmēr aicina steigties ar budžeta apstiprināšanu, ar budžeta izskatīšanu un visu pārējo, kas saistīts ar to likumu paketi, kuri tiek skatīti, bet kāpēc tad valdība nesteidzās šo Budžeta likumprojektu nodot ātrāk Saeimā, lai mums būtu vairāk laika? Diemžēl es saprotu valdības steigu, un tas ir tādēļ, lai deputāti mazāk varētu iedziļināties, kas tad ir ielikts tajā budžetā, kas tur notiek un kādas tiek veiktas izmaiņas vai papildinājumi, bet pats galvenais - kur tiek izlietoti naudas līdzekļi. Ja mēs paskatāmies dokumentu nr. 3657, tad redzam, ka tas attiecas uz transportlīdzekļu nodevu. Cienījamie kolēģi, ir jābūt bezkaunīgiem līdz pēdējam, lai mēs cilvēkiem uzliktu vēl papildu maksājumus. Jūs tagad redzat, kā notiek advokātu darba apmaksāšana, kas notiek ar Latvijas Privatizācijas aģentūru, kas notiek vispār. Teiksim, pagājušajā, aizpagājušajā gadā “Latvenergo” peļņa bija 50 miljoni, bet šogad… Patiesībā 1999. gadā šī peļņa bija 50 miljoni, bet tagad nezin kāpēc viņi ir nonākuši līdz 24-25 miljoniem, un tā tālāk. Tāpat ir ar kontrabandu un ēnu ekonomiku. Tur mēs neko nedarām, nodokļus neievācam, bet, lai aizlāpītu “caurumus” budžeta maisā, mēs sākam meklēt, kā no cilvēkiem, no Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuriem naudas līdzekļu jau tā ir maz, var izspiest, ko nu vien var, un tagad tiek grozīta transportlīdzekļu nodeva. Vēl ir jāpaskatās uz vienādību. Vai tad visus likums par nodokļiem skar vienādi? Diemžēl ne! Ja paskatāmies vieglās mašīnas, kas bija pusotras tonnas svarā, tām nodeva bija 7,5 lati, bet tagad būs 12 lati. Tām, kas sver pusotras tonnas un vairāk, bija 16 lati, būs 24 lati. Un attiecīgi tālāk tiks pacelts apmēram līdz 40 procentiem. Par smagajām mašīnām. Arī smagajām mašīnām, kuras vairāk lieto Latvijas iedzīvotāji, tas ir, visi lauksaimnieki, arī tām ir pielikts klāt, tiesa, ne pārāk daudz, bet tomēr. Taču, ja paskatāmies tās mašīnas, ko Latvijā izmanto firmas, kuras strādā patiesībā ar ārvalstu mašīnām un pārstāv ārvalstu kompānijas, tām mēs šo nodevas palielinājumu neredzam, un arī visur citur, tāpēc, izskatot vēl arī citus likumus, mums rodas tāds jautājums: vai tik tiešām mēs nesaprotam, ka nodokļiem ir jābūt sabalansētiem? Ir jāsaprot, cik tad mūsu valsts iedzīvotājs, kura iztikas minimums ir ļoti mazs - un patiesībā laukos aptuveni 80% cilvēku dzīvo nabadzībā -, spēj maksāt Kāpēc mēs no viņiem gribam saņemt papildu līdzekļus? Kāpēc? Nu nav viņi nekādi bagātnieki! Viņiem tie 5 vai 7, vai 10 lati ir ļoti liela nauda, jo to vajag nopelnīt. Diemžēl lauksaimniekiem mēs neko nepalīdzam. Mēs nevaram noorganizēt iekšējā tirgus aizsardzību, no cilvēkiem piens tiek pieņemts par ļoti zemu cenu. Arī ar graudu nodošanu un pārdošanu valstij ir lielas problēmas, un tas pats ir ar cukurbietēm. Un, ja paskatāmies, tad redzam, ka viss tiek darīts, lai iztaptu ārzemniekiem. Mēs mierīgi aizklapējām ciet Jēkabpils cukurfabriku, un tur līdz ar to zuda 400 darba vietas. Bezdarbnieku līmenis Jēkabpilī un Jēkabpils rajonā ir palielinājies. Es nemaz nerunāju par to, ka neviens nepainteresējas, kāda tad dzīve būs tiem zemniekiem, kuri ir nonākuši bankrota priekšā, jo viņi bija cerējuši nodot šīs cukurbietes un nopelnīt naudu. Un ir arī citi jautājumi, kuri netiek izskatīti tā, kā būtu vajadzīgs. Ja mēs paskatāmies arī budžeta izdevumu daļu, tad redzam, ka tā ir ļoti liela - 1,6 miljardi. To mēs ielikām ar vieglu roku, bet kā tad mēs savāksim to naudiņu, kura būs vajadzīga, lai šos izdevumus segtu? Diemžēl tas notiks uz parādu pamata. Tātad mēs palielināsim valsts kopējo parādu pāri par 800 miljoniem, bet ministriju ierēdņi dzīvos uz nebēdu. Ja iedziļināmies arī citos budžeta ciparos, tad gribas zināt, kam tad ir pielikti šie naudas līdzekļi. Tie ir dažādi fondi un aģentūras, kas dzīvos ļoti labi, un arī dažas ministrijas, to skaitā divas īpašu uzdevumu ministrijas. Tam visam 1999. gadā pietika ar 600 000 latu, bet tagad tie savus izdevumus jau ir palielinājuši pāri par 2,7 miljoniem. Tad kāda gan var būt runa par medicīnas aprūpi, par pensionāru aprūpi un par citiem jautājumiem, kam naudas nepietiek! Teiksim, īpaši atbalstāmos reģionos tiek veidotas jaunas darba vietas, kam no valsts budžeta lūdza izdalīt 1,5 miljonus latu, lai varētu atbalstīt mazos jeb sīkos uzņēmējus, viņu darbību ceļa sākumā. Un kas tad notiek? Mēs 1,5 miljona latu valsts budžetā nevaram atrast. Mēs knapi, knapi varējām savākt tikai aptuveni 800 tūkstošus. Un vai tad tas apmierina šos cilvēkus, kuri gaida, lai būtu kāda valsts palīdzība, lai veidotu jaunas darbavietas? Vai kas kādu apmierina? Nē, diemžēl neapmierina! Taču valdība to negrib darīt. Ja mēs paskatāmies valsts budžetu, tad redzam, ka tas diemžēl vairāk ir politizēts un politisks, nevis ekonomisks, tāpēc tā atbalstīšana nevar būt, jo budžets ir jāpārskata, bet, ja mēs to neizdarīsim, tad 2002. gadā būs diezgan lielas problēmas, lai gan tās risinās ļoti vienkārši - būs budžeta pārskatīšana, un tad noņems to naudiņu. Tā ka šos likumprojektus, kas ir iestrādāti paketē, pieņemt steidzamības kārtā nevar. Tie ir jāizskata normālā ritmā, turklāt jāizskata ļoti rūpīgi, jo tie diemžēl nenāks par labu ne Latvijas mazajiem uzņēmumiem, ne arī Latvijas iedzīvotājiem. Paldies.".
• 2001_11_01-seq28 language "lv".
• 2001_11_01-seq28 speaker Leons_Bojars-1939.
• 2001_11_01-seq28 mentions Q822919.
• 2001_11_01-seq28 mentions Q211.
• 2001_11_01-seq28 mentions Q3736450.
• 2001_11_01-seq28 mentions Q16359205.