Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_10_25-seq6> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 2001_10_25-seq6 type Speech.
- 2001_10_25-seq6 number "6".
- 2001_10_25-seq6 date "2001-10-25".
- 2001_10_25-seq6 isPartOf 2001_10_25.
- 2001_10_25-seq6 spokenAs 40.
- 2001_10_25-seq6 spokenText "Cienītie kolēģi! Ar vienu balsošanu nu esam tikuši galā. Un rindas kārtībā mūsu priekšā nonācis vēl viens “diždarbs”. Ja jau nevar tikt tajā tik bieži sapņos redzētajā pilī - Saeimā bez latviešu valodas prasmes, tad tik spersies uz tām pašām pašvaldībām, ja ir, kā daži gudreļi saka - tur jau vispār nekas neesot jārunā. Paceļ tik kanalizācijas lūku un viss tāpat kļūst skaidrs. Un ziniet, dažam labam jau tas ir izdevies. Tepat netālu ir Latvijas galvaspilsētas Rīgas Dome. Un tur tā pamatīgi ir iegruntējušies īsti interfrontistu darboņi ar vairāk nekā nožēlojamām latviešu valodas zināšanām. Aizejiet uz Rīgas Domi un pamēģiniet ar viņiem parunāt latviešu valodā! Katrā ziņā tas būs ļoti interesanti. Te viens žurnālists bija aizsapņojies pat tiktāl, ka Rīgas Dome nu beidzot esot īstā vieta, kas būšot īstā integrācijas paraugiestāde. Jā, Rīgas Domē krietns skaits darboņu ir tiešām integrējušies. Taču ne jau ar latviešu valodas palīdzību: pilnvarnieki, padomnieki, pasūtījumi, izpildījumi, un galvenais - netraucēt citiem strādāt. Tur tiešām valda starptautiskā internacionāle, bet šos sasniegumus neviens starptautiskajām misijām nezin kāpēc negrib uzrādīt. Kādam jau gribas teikt: “Pašvaldībā taču viss ir tik vienkārši. Vai tad tur nevar iztikt ar pavisam trūcīgām valsts valodas zināšanām?” Lielie cilvēktiesību mīlētāji un pielūdzēji! Kā ir ar cilvēka, bieži vien veca un slima cilvēka tiesībām. Kā viņš var vietējā pašvaldībā latviešu valodā saprasties ar kādu konkrētu deputātu? Vai nopietnai sarunai tiks uzaicināts tulks? Esmu tiešām vairākkārt dzirdējis šos dīvainos izteikumus, ka pašvaldība jau esot pavisam kas cits nekā Saeima un tur varot citādi. Gan Saeimā, gan pašvaldībās strādā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēti deputāti. Tāpēc pienākumu pildīšanas ziņā viņus nevajadzētu šķirot. Arī valodas prasmes ziņā. Ja kādi pilsoņi ir nolēmuši savu darbu veltīt Latvijas valstij kopumā vai arī kādai mūsu valsts pašvaldībai, tad vispirms jāpauž sava cieņa pret Latvijas valsts pamatvērtībām, no kurām viena ir valsts valoda. Tieši darbojoties pašvaldībās, ikdienā ir jāsazinās ar daudz un dažādiem cilvēkiem. Un latviešu valodas nezināšana var kļūt par nopietnu traucēkli viena vai otra jautājuma apspriešanā. Gribu vēlreiz atgādināt vēl vienu secinājumu: skan runas par minoritātēm, to tiesībām, aizsardzību, to cilvēktiesībām uz visu ko. Taču praksē jau nu sanāk tā, ka tie cietēji jau ir tie paši krieviski runājošie un neviens cits. Un, tā ka vēlētāju vidū tieši viņi ir krietns skaits, tad jau ir arī vērts pacensties, lai viņus noturētu savās pozīcijās. Tā jocīgi ir sanācis, ka tieši krieviem klājas grūti, gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā. Viņi bēg no Aizkaukāza, no Vidusāzijas, bet visjocīgākais ir tas, ka daudziem krieviem visgrūtāk klājas viņu pašu tēvzemē - Krievijā. Aicinu vēlreiz balsot “pret”.".
- 2001_10_25-seq6 language "lv".
- 2001_10_25-seq6 speaker Juris_Dobelis-1940.
- 2001_10_25-seq6 mentions Q822919.
- 2001_10_25-seq6 mentions Q211.
- 2001_10_25-seq6 mentions Q2660080.
- 2001_10_25-seq6 mentions Q37.
- 2001_10_25-seq6 mentions Q191.
- 2001_10_25-seq6 mentions Q159.