Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_10_25-seq1639> ?p ?o. }

• 2001_10_25-seq1639 type Speech.
• 2001_10_25-seq1639 number "1639".
• 2001_10_25-seq1639 date "2001-10-25".
• 2001_10_25-seq1639 isPartOf 2001_10_25.
• 2001_10_25-seq1639 spokenAs 125.
• 2001_10_25-seq1639 spokenText "Cienījamais prezidij! Godātie kolēģi! Ir nepieciešams pēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ziņojuma nākt šeit tribīnē un stāstīt par pašreizējo faktisko situāciju. Man šodien ir visai nepatīkami sacīt, ka Bērnu tiesību aizsardzības likums pašlaik tiek pildīts, ja teikšu maigi, slikti. Ko tad pašreiz paredz piedāvātie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem mēs šodien tiekam iepazīstināti un par kuriem būs jādiskutē? Tātad faktiski līdz ar to pieņemšanu bērnu situācija ne par mata tiesu netiek uzlabota, kāda tā jau ir pašreizējā likumdošanā. Lūk, likumprojektā pārejas noteikumu 8. punkts tiek izteikts interesantā redakcijā. Tātad runa ir par pabalstu - par atbalstu ģimenēm ar bērniem, bet beigās to visu nosaka cita likumdošana. Jau šodien spēkā ir likums par sociālo palīdzību, kas pašvaldības aicina arī tagad piešķirt pabalstus bērniem, kuri dzīvo trūcīgās ģimenēs, un tas ir trūcīgās ģimenes pabalsts, kuru diemžēl vairāk nekā 250 pašvaldības šodien nepiemēro. Man izbrīnu rada tas, ka Ministru kabinets aicina izslēgt šajā likumā 10. panta ceturto daļu. Un kas tad ir sacīts šā 10. panta ceturtajā daļā? To, taisnību sakot, kolēģi, varam redzēt tikai tad, ja noliekam blakus šim jaunajam likumprojektam jau spēkā esošo likumu par bērnu tiesību aizsardzību. Un šī ceturtā daļa skan tā: “Minimālo bērna labklājības līmeni valstī nosaka Ministru kabinets. ” Un, lūk, mēs dzīvojam Latvijas valstī, taču Ministru kabinets līdz pat šai dienai nav noteicis minimālo bērna labklājības līmeni valstī un tagad mūs aicina šo daļu izslēgt. Vēl interesantāki ir nākamie panti, kurus mums šodien iesaka balsot un mainīt. Tāda ir 48. panta piektā daļa, un 48. panta piektajā daļā šodien ir rakstīts: “Bērnam, kurš ir saslimis alkoholisko dzērienu pārmērīgas lietošanas rezultātā, nodrošināma obligāta ārstēšana un reintegrācija sabiedrībā. ” Lūk, jaunajā piedāvātajā likumprojektā ir pazudis šis vārds “reintegrācija”. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka bērnu mēs ārstēsim Narkoloģiskajā nodaļā desmit dienas, intensīvi atindēsim šo bērniņu no alkohola vai narkotiskajām vielām un pēc tam palaidīsim atpakaļ tajā pašā vidē, tajā pašā sabiedrībā, viņu nereintegrējot normālā sabiedrībā, un, manuprāt, te parādās viena ļoti nopietna lieta. Manuprāt, šī reintegrācija, tātad bērnu sūtīšana uz speciālajām iestādēm, lai turpinātu viņa ārstēšanu, maksā līdzekļus, lai gan šajā pašā piektajā daļā paliek nākamais teikums, kas skan tā: “Valsts budžetā tam atvēlami līdzekļi. ” Taču palūkojieties anotācijā! Tur šo minēto līdzekļu nav! Un mani tas, kolēģi, nopietni satrauc. Vēl interesantāka ir situācija ar pārejas noteikumiem, kur tiek ieteikts grozīt pārejas noteikumu 1. punktu. Un kas tad ir teikts pārejas noteikumu 1. punktā? Tie ir uzdevumi Ministru kabinetam, kur skaidri un gaiši ir rakstīts, ka līdz 2000. gada 31. decembrim Ministru kabinetam ir jāiesniedz Saeimai likumprojekts par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem un likumprojekts par ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem. Redziet, mēs savulaik Saeimā par to balsojām 2000. gada 9. martā un tagad esam nokļuvuši līdz tam brīdim, kad, lūk, svītrojam šo tekstu no likuma, un līdz ar to Ministru kabinetam vairs nebūs jādomā par speciālu likumu izstrādāšanu. Man gribētos teikt, ka šodien, balsojot par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” mēs izdarām vairākas interesantas lietas, tas ir, mēs atļaujam Ministru kabinetam un līdz ar to arī atbildīgajām ministrijām - šoreiz tā ir Labklājības ministrija un, protams, arīdzan Izglītības un zinātnes ministrija, jo bērnu tiesību aizsardzības jautājumi tiek risināti šo abu ministriju sadarbības rezultātā… tātad mēs vienkārši atļaujam šīm ministrijām un Ministru kabinetam gadu un vairāk nedarīt neko un pēc tam ar vieglu sirdi šos mūsu pašu Saeimas dotos uzdevumus no likuma svītrot. Es aicinu jūs, kolēģi, visu ļoti labi pārdomāt, nebūt vieglprātīgiem un bezatbildīgiem un, zem labiem vārdiem anotācijā slēpjoties, ka šis likumprojekts uzlabos mūsu bērnu stāvokli Latvijā, nenobalsot par pirmo lasījumu un neakceptēt Ministru kabineta neizdarības. Es to saku ne jau tāpēc, ka esmu opozīcijas deputāte, bet tādēļ, ka man patiesi rūp tā situācija, kāda ir Latvijā ģimenēm, kuras audzina bērnus. Un man gribētos atgādināt mūsu varas partijām, it sevišķi Tautas partijai, “Latvijas ceļam” un apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, ka jūsu partiju programmās vai nostādnēs ir bijusi runa par ģimeni un bērniem. Taču atvainojiet, godātie kolēģi un cienītās kolēģes! Nav šajā likumprojektā nekā tāda un nevienas normas, kas nodrošinātu un palīdzētu šīm ģimenēm Latvijā izdzīvot. Esiet tik laipni, sauciet pie kārtības savu Ministra kabinetu un godātos ministrus, lai beidzot tie likumi, kuri ir pieņemti un nobalsoti Saeimā, kaut kad arī tiktu pildīti, nemaz jau nerunājot par solījumiem. Un šajā sakarā es gribu pieminēt Ministru prezidenta solījumu pagājušā gada pavasarī par valsts noteiktajiem bērnu pabalstiem. Tika teikts: “Būs! Palielināsim, izdomāsim, izrēķināsim!” Tagad, es atvainojos, 2001. gads tuvojas jau noslēgumam, tātad praktiski jau esam šā gada pēdējā ceturksnī, bet nekā nav! Kādēļ es to saku? Tādēļ, ka ļoti ilgu un garu ceļu līdz Saeimai nāca likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”“ par garantēto minimālo ienākumu līmeni. Un, lūk, tagad, kad garantētais minimālais ienākumu līmenis pēc Saeimas akcepta tika diskutēts atbildīgajā - Sociālo un darba lietu komisijā, mēs šeit lasām likumprojektu “Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, kur varonīgi ir ierakstīts: redziet, būs tāds speciāls pabalsts! Būs, kā tas ir rakstīts pārejas noteikumu jaunizveidotajā 8. punktā. Un šeit ir runa arī par laika sprīdi, kurā šo pabalstu vajadzētu piešķirt pašvaldībām. Tie nav nekādi jaunumi, un tie nav nekādi jaunatklājumi, ko mēs šeit runājam par laika periodu līdz 2004. gada 1. janvārim, ka, lūk, pašvaldības ir tiesīgas. Pašvaldībām jau šodien ir tāds pienākums - maksāt pabalstus šīm trūcīgajām ģimenēm. Pateicos, kolēģi, par izturību, bet es aicinu jūs būt vīrišķīgiem un likt Ministru kabinetam un ministrijām strādāt, lai tās pildītu spēkā esošo likumu, nevis ar vieglu sirdi nobalsot par to, ka Ministru kabinets var mierīgi uzelpot pēc saviem neizdarītajiem darbiem.".
• 2001_10_25-seq1639 language "lv".
• 2001_10_25-seq1639 speaker Aija_Barca-1949.
• 2001_10_25-seq1639 mentions Q822919.
• 2001_10_25-seq1639 mentions Q211.
• 2001_10_25-seq1639 mentions Q8436.
• 2001_10_25-seq1639 mentions Q4459436.
• 2001_10_25-seq1639 mentions Q1250133.
• 2001_10_25-seq1639 mentions Q3899540.