Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_10_25-seq1615> ?p ?o. }

• 2001_10_25-seq1615 type Speech.
• 2001_10_25-seq1615 number "1615".
• 2001_10_25-seq1615 date "2001-10-25".
• 2001_10_25-seq1615 isPartOf 2001_10_25.
• 2001_10_25-seq1615 spokenAs 77.
• 2001_10_25-seq1615 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Elektronisko dokumentu likumu, par kuru atbildīga ir Juridiskā komisija, tika iesniedzis Ministru kabinets kā likumdošanas iniciatīvu, un tas ir Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr. 3506 (reģistra numurs 1017). Likumprojekts tika nodots izskatīšanai arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kura deva pozitīvu atzinumu par šo Elektronisko dokumentu likumu. Arī Juridiskā komisija, uzklausījusi speciālistus un darba grupu, kura izstrādāja šo likumu, deva pozitīvu atsauksmi šim dokumentam un aicina to atbalstīt pirmajā lasījumā. Kāda tad ir šā likuma būtība un saturs? Ar šā likuma, tāpat kā ar citu līdzīgu likumu, pieņemšanu, kuri ir pieņemti tuvākās un tālākās ārvalstīs pēdējo 6-12 mēnešu laikā, mēs šajā ziņā neesam ne pirmie, ne arī pēdējie. Tātad šis likumprojekts nosaka juridisko kārtību, juridisko saturu un juridisko spēku jautājumos, kas saistīti ar elektroniskajiem dokumentiem. Faktiski mūsu likumprojekts juridiski sakārto tos jautājumus, kurus mēs jau savā praksē izmantojam, jo daudzās jomās, pat tiesu lietās, krimināllietās, elektroniskais dokuments faktiski jau tiek izmantots kā pierādījums, un, lai šo jautājumu sakārtotu un dotu tam pietiekami tiesisku pamatu, tiek piedāvāts šis likumprojekts. Tātad pirmām kārtām ir jāmin likuma 3. pants, kurā runāts par to, kas tad ir elektroniskais dokuments. Un šis pants nosaka, ka elektroniskais dokuments, ja tiek izpildītas šā likuma prasības, atbilst rakstiskas formas dokumentam. Tas ir pirmais šīs būtības stūrakmens, un elektroniskais dokuments iegūst šo rakstiskas formas dokumenta juridisko spēku, ja tas ir parakstīts atbilstoši likuma prasībām ar elektronisko parakstu un satur šajā likumdošanā un normatīvajos aktos noteiktos rekvizītus. Tātad elektroniskais dokuments ar šo likumu tiek pielīdzināts vienkāršam rakstiskam dokumentam, ko mēs, teiksim, varam izmantot kā dokumentu savstarpējās attiecībās starp privātām vai publiskām personām. Otrais moments, kam ir veltīta lielākā likuma teksta daļa, protams, ir saistīts ar elektronisko parakstu. Elektroniskais paraksts tātad ir vesels mehānisms, kādā veidā elektroniski tiek reģistrēta attiecīgā persona, kas ir parakstījusi šo elektronisko dokumentu. Tātad šeit tiek regulēta visa šī prasību summa, kas saistīta ar elektronisko parakstu. Elektroniskie paraksti ir divu veidu: tātad ir vienkārši elektroniskais paraksts un ir drošs elektroniskais paraksts. Bez tam ir noteikta vesela rinda prasību, kā tiek veidotas šīs institūcijas, kas šo elektronisko parakstu veido, kādā veidā tiek izdoti šie sertifikāti, kā šie sertifikāti tiek saskaņoti, pārbaudīti, uzglabāti un tā tālāk. Tātad faktiski ir paredzēts diezgan būtisks pagrieziens šajā sfērā, un tādējādi mēs likumdošanā reaģējam uz praktiskās dzīves prasībām. Šādi elektroniskie dokumenti jau šodien ir saimnieciskajā, tiesiskajā un vēl citā apritē. Mums jau ir elektroniskā komercija un tā tālāk. Lai šīs darbības sakārtotu un padarītu daudz drošākas, tātad tiek piedāvāts šis likumprojekts. Juridiskā komisija, protams, rūpīgi izjautāja darba grupu locekļus un veica zināmu skaidrošanu attiecībā uz šā elektroniskā dokumenta veidošanas metodēm, problēmām un vietām, kur varētu būt vājie punkti, parakstot un veidojot elektronisko dokumentu, jo elektroniskais dokuments tikai apliecina to, ka šī persona, kurai ir piešķirts šis elektroniskais paraksts, ir parakstījusi šo dokumentu, bet tajā pašā laikā, protams, var notikt arī kādi drošības jautājumu pārkāpumi, kad šo dokumentu var parakstīt kāds cits, tāpēc ir jābūt skaidrībā, kas būtu darāms, lai šādas iespējas samazinātu vai vispār nepieļautu. Tātad šie pasākumi varētu būt šādi: speciālas čipkartes lietošana darbībās ar datoriem, attiecīgās pieejas kodēšana un paroļu veidošana. Te, protams, būtu minama arī drošības pasākumu izstrādāšana, kas katrā institūcijā vai katrai privātai personai, kura lieto vai paraksta šo juridisko vai šo elektronisko dokumentu, būs jārisina atsevišķi. Protams, visvairāk diskusiju mums izraisījās saistībā ar šā likuma spēkā stāšanās laiku. Es domāju, ka gan pasaulē šādi likumi ir pieņemti, gan arī mūsu apritē šodien jau ir elektroniskie dokumenti, tāpēc Juridiskā komisija izteica savas šaubas, vai būtu nepieciešams atlikt spēkā stāšanos līdz 2002. gadam, jo, ja abas puses ir gatavas apmainīties ar elektroniskajiem dokumentiem un ja abas puses ir gatavas sertificēt savus elektroniskos parakstus, kā arī, ja tos var izmantot tiesvedībā, tad kāpēc mēs nevarētu jau pēc likuma pieņemšanas, teiksim, kaut vai ar 1. janvāri, ieviest šā likuma reālu darbību, attiecīgi dodot iespēju tām institūcijām, ja viena no pusēm nepiekrīt atlikt spēkā stāšanos līdz 2002. gada 1... . Ai, es atvainojos, 2004. gada 1. janvārī bija paredzēta šā likuma spēkā stāšanās. Tātad šo spēkā stāšanos varētu atlikt uz vēlāku laiku tajās institūcijās, kurās ir kaut kādas grūtības. Tāpēc Juridiskā komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam. Un arī pati komisija ir gatava izstrādāt priekšlikumus attiecībā uz teksta precizēšanu un spēkā stāšanās termiņiem.".
• 2001_10_25-seq1615 language "lv".
• 2001_10_25-seq1615 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2001_10_25-seq1615 mentions Q822919.