Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_09_27-seq219> ?p ?o. }
Showing items 1 to 8 of
8
with 100 items per page.
- 2001_09_27-seq219 type Speech.
- 2001_09_27-seq219 number "219".
- 2001_09_27-seq219 date "2001-09-27".
- 2001_09_27-seq219 isPartOf 2001_09_27.
- 2001_09_27-seq219 spokenAs 125.
- 2001_09_27-seq219 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tagad bieži izskan jautājums, vai privatizācijas sertifikātu ieviešanas ideja vispār nebija nepamatota. Mūsu komisijai ir pat viens kungs atrakstījis vēstuli, ka Godmani vajagot sēdināt cietumā. Es saku, kas vēstulē ir rakstīts, es neesmu ne “par”, ne “pret". (Starpsauciens no zāles: “Godmanis jau bija “pret”!”) Jāteic, ka šāds jautājums rodas tādēļ, ka privatizācijas sertifikātu pielietošanas gaitā šī ideja ir mainīta - faktiski izkropļota. Savulaik privatizācijas sertifikātu ieviešana bija pilnīgi pamatota, jo tajā laikā mēs visi bijām vienoti, bijām varbūt ideālisti, domājām, ka būsim taisnīgi - ka spēcīgākie palīdzēs vājākajiem. Tajā laikā mums pat ļaunākajos murgos nevarēja ienākt prātā, ka pēc 10 gadiem 70% iedzīvotāju dzīvos zem iztikas minimuma, bet 4% nezinās, kur naudu likt un kādas orģijas sarīkot. Sertifikāti tika ieviesti kā valsts piedāvājums attiecībā uz to valsts īpašuma daļu, kas bija mantojums no iepriekšējās sistēmas. Tā ideja tika izkropļota tajā brīdī, kad sertifikāti tika padarīti par preci. Tas notika tad, kad šaurs iedzīvotāju loks bija vairāk vai mazāk likumīgi pievācis finansu resursus un redzēja, ka par grašiem var pievākt arī lielāku kopīpašuma daļu. Tagad sāk propagandēt ideju, ka valstij ir jāgarantē šī iespēja, un šodien visskaļāk runā sertifikātu uzpircēji un viņu “rupori”. Tiek laisti darbā argumenti, ka, lūk, valsts mēģinot kādu apkrāpt, kādu “apskaitīt” un negarantējot visas solītās tiesības. Taču jāteic, ka sertifikātu pirkšana un pārdošana ir normāls bizness, tāpat kā visi biznesi, un tas, tāpat kā jebkurš normāls bizness, ir ar zināmu riska pakāpi, turklāt šī riska pakāpe ir proporcionāla kārotajai peļņai. Valsts negarantē nevienā biznesā, nevienā pasākumā peļņu. Arī šajā gadījumā nav nekāda pamata prasīt, lai valsts garantētu 2000 procentu peļņu vai pat vēl lielāku. Turklāt sertifikātu uzpircējiem nebija nekāda pamata uzskatīt, ka sertifikātu pielietošana būs mūžīga, jo šā paša likuma 18. panta 11. punktā jau bija noteikts lietošanas termiņš un 18. panta 10. punktā ir noteikts, ka sertifikāti ir obligāti pieņemami kā maksāšanas līdzeklis par valstij un pašvaldībām piederošiem dzīvokļiem un zemi, ka privatizācijas sertifikātus var izmantot kā maksāšanas līdzekli par valstij un pašvaldībām piederošiem uzņēmumiem, ja konkrētā uzņēmuma privatizācijas noteikumos nav paredzēts citādi. Tātad jau tajā laikā likumdevējs bija paredzējis, ka ne visi valsts uzņēmumi tiks pārdoti par sertifikātiem. Arī šodien iedzīvotāju lielākā daļa ir ieinteresēta, lai peļņu nesošie valsts uzņēmumi, ja tie vispār tiek pārdoti, tiktu pārdoti par naudu un tiktu pārdoti par to īsteno vērtību. Mēs tagad bieži runājam par to, ka valstī valda tiesiskais nihilisms, bet nepadomājam, ka šo tiesisko nihilismu mēs radām paši, mainot “spēles noteikumus” likuma realizācijas gaitā. Tā tas bija ar kompensāciju par zemēm, un tagad mēs to darām jautājumā par sertifikātiem, un ir paredzēts, ka darīsim to arī attiecībā uz ostu zemēm. Tādā veidā mēs mēģinām likumpaklausīgos pilsoņus padarīt par muļķiem un nostādīt neizdevīgākā situācijā nekā tos, kuri uzskata, ka likumu nav jāsteidzas pildīt, jo var sagaidīt kaut ko labāku. Pirmais sertifikātu pielietošanas termiņš beidzās, tuvojas beigām arī pagarinātais sertifikātu lietošanas termiņš. Runāt par to, ka nebūtu bijis kur izmantot sertifikātus….".
- 2001_09_27-seq219 language "lv".
- 2001_09_27-seq219 speaker Gunars_Freimanis-1943.