Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_09_27-seq195> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 2001_09_27-seq195 type Speech.
- 2001_09_27-seq195 number "195".
- 2001_09_27-seq195 date "2001-09-27".
- 2001_09_27-seq195 isPartOf 2001_09_27.
- 2001_09_27-seq195 spokenAs 125.
- 2001_09_27-seq195 spokenText "Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Tātad Prezidijam tika iesniegts desmit deputātu priekšlikums grozījumam likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. Šis grozījums skar informācijas avota noslēpuma jomu. Mēs zinām, ka Preses likums ir ļoti sens likums. Tas Saeimā ir pieņemts 90. gadu pašā sākumā, un vēl līdz šim šā likuma 22. pantā ir spēkā šāda norma: “Masu informācijas līdzeklis var nenorādīt informācijas avotu tajā gadījumā, ja persona, kura sniegusi informāciju, prasa, lai tās vārds netiktu norādīts masu informācijas līdzeklī. ” Šī prasība redakcijai ir saistoša, taču pastāv arī izņēmuma gadījumi. Ja informācijas avotu uzrādīt prasa tiesa vai prokuratūra pēc sava pieprasījuma, tad redakcijai šis informācijas avots ir jāuzrāda. Taču mēs zinām, ka gan Latvijas Žurnālistu savienības, gan atsevišķu preses izdevumu arhīvos, gan Preses un izdevēju asociācijas rīcībā ir informācija par daudziem un dažādiem gadījumiem, kad informācijas avota uzrādīšana pēc prokuratūras pieprasījuma, neizskatot šo prasību tiesā, daudzos gadījumos ir ierobežojusi žurnālista iespējas nākotnē sniegt sabiedrībai nepieciešamu informāciju. Tātad - ko es vēlos uzsvērt? Desmit iesniedzēju priekšlikumā īstenībā tiek runāts ne tikai par žurnālista aizsardzību, bet arī par sabiedrības interesi un vajadzību saņemt atbilstošu informāciju tai nepieciešamajā apjomā. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija saņēma šo priekšlikumu un izstrādāja savu alternatīvu redakciju. Protams, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā jau no sākta gala tika uzskatīts, ka šis grozījums ir nepieciešams, pirmkārt, lai tiktu nodrošinātas Satversmes 100. pantā noteiktās cilvēktiesības uz vārda brīvību, un vārda brīvība šajā gadījumā ietver arī žurnālista tiesības neizpaust informācijas avotu. Īsi paskaidrošu, kādēļ tad tika izveidots likuma alternatīvais variants. Proti, komisija, uzklausījusi gan Tieslietu ministrijas, gan Valsts cilvēktiesību biroja, gan Ģenerālprokuratūras, gan Augstākās tiesas, gan Latvijas Žurnālistu savienības un Nacionālās radio un televīzijas padomes viedokli, nonāca pie secinājuma, ka tiesai ir nepieciešams motivēts pamats, lai izvērtētu, vai žurnālista tiesības neizpaust informāciju atsver sabiedrības tiesības uzzināt šo informāciju. Vēl es gribētu piebilst, ka šo principu atbalsta arī Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pants, kas ir ārkārtīgi būtiski. Es gribētu minēt arī kādu citu dokumentu, kas ir ļoti garš, un es varētu citēt to ilgi, bet es to nedarīšu, proti, Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācija par žurnālistu tiesībām neatklāt informācijas avotu. Šai rekomendācijai ir pat īpašs pielikums, kas atspoguļo principus attiecībā uz žurnālista tiesībām neizpaust informācijas avotu. Tātad komisija ir iepazinusies ar visiem šiem dokumentiem un pēc būtības ir atbalstījusi desmit deputātu iesniegto priekšlikumu, bet tikai ir izveidojusi savu redakciju. Priekšsēdētāja kungs, mums būtu jābalso likumprojektu iesniegšanas secībā, tātad vispirms būtu jāizsaka Saeimas attieksme pret alternatīvo likumprojektu.".
- 2001_09_27-seq195 language "lv".
- 2001_09_27-seq195 speaker Viola_Lazo-1954.
- 2001_09_27-seq195 mentions Q822919.
- 2001_09_27-seq195 mentions Q211.
- 2001_09_27-seq195 mentions Q193089.
- 2001_09_27-seq195 mentions Q1771611.
- 2001_09_27-seq195 mentions Q1092499.
- 2001_09_27-seq195 mentions Q8908.