Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_09_20-seq16> ?p ?o. }

• 2001_09_20-seq16 type Speech.
• 2001_09_20-seq16 number "16".
• 2001_09_20-seq16 date "2001-09-20".
• 2001_09_20-seq16 isPartOf 2001_09_20.
• 2001_09_20-seq16 spokenAs 125.
• 2001_09_20-seq16 spokenText "Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pieprasījumu komisija tiešām ņēma vērā Tautas partijas priekšlikumu un izskatīja šo jautājumu divas reizes. Attiecībā uz paša pieprasījuma būtību jāteic, ka pieprasījums ir saistīts ar to, ka iepriekšējā Saeima ir pieņēmusi Administratīvi teritoriālās reformas likumu, kurā ir paredzēta pašvaldību brīvprātīga apvienošanās līdz 2004. gadam, un 2004. gadā šim procesam jānotiek administratīvā kārtā. Tā ir noteicis likumdevējs - tā ir nolēmusi iepriekšējā Saeima. Ir noteikta procedūra, kā šī brīvprātīgā pašvaldību apvienošanās tiek organizēta, kāda ir kārtība. Ir valsts atbalsta politika šim procesam, dotācijas, kuras mēs katru gadu apstiprinām budžetā. Pagājušajā gadā šī dotācija netika iztērēta šīm vajadzībām. Valsts stimuli vai, pareizāk sakot, valsts administratīvā kapacitāte “nenostrādāja”, lai šos stimulus saņemtu tās pašvaldības, kas to vēlas. Budžeta gada beigās mums nācās grozīt budžetu un šos neiztērētos naudas līdzekļus novirzīt Administrācijas skolai. Nākamā gada budžetā valdība plāno šīm vajadzībām vēl mazāk naudas, lai gan valdība it kā atbalsta šo procesu un runā par to, ka administratīvi teritoriālā reforma ir jāveicina visiem spēkiem. Kā tad šī veicināšana notiek? Ko mums raksta Preiļu rajona Rožkalnu pagasta padome? Rožkalnu pagasta padome mums raksta, ka, pamatojoties uz Administratīvi teritoriālās reformas padomes 2000. gada septembra lēmumu, dokumenti tika sagatavoti iesniegšanai Ministru kabinetā un Valsts zemes dienests veica par valsts budžeta līdzekļiem šo robežu aprakstu, bet nezināmu apstākļu dēļ reforma kavējas, jo Ministru kabinetā jautājums par Vārkavas novada izveidošanu nav skatīts. Ko raksta Ludzas rajona Isnaudas pagasta padome un Ņukšu pagasta padome? Tās raksta, ka līdz pat šai dienai neviena no minētajām pašvaldībām nav saņēmusi oficiālu apstiprinājumu ne no Ministru kabineta, ne no Pašvaldību lietu pārvaldes par Isnaudas novada izveidošanas projekta tālāko virzību. Neviena no šīm pašvaldībām nav saņēmusi ne pozitīvu, ne arī negatīvu atbildi, vienkārši jautājums Ministru kabinetā netika skatīts. Cilvēki no laukiem atbrauca, gaidīja, bet Ministru kabinets nolēma šo jautājumu neizskatīt un atlikt uz nākamo reizi, un tā nākamā reize jau velkas gada garumā. Kad tiks izveidots Isnaudas novads? Tā kā nav skaidrības par reformas turpmāko gaitu, Isnaudas pagasta padome un Ņukšu pagasta padome ir pieņēmušas lēmumu, ka apvienošanās procedūra ir jāatliek līdz 2003. gada 31. decembrim. Pieprasījums tapa šo iemeslu dēļ un arī tādēļ, ka šādas iniciatīvas ir nākušas arī no citām pašvaldībām - no Krāslavas pilsētas un Krāslavas pagasta, kā arī no Aizkraukles pilsētas un Aizkraukles pagasta, kas vēlas apvienoties brīvprātīgi. Redzot, ka šie procesi tiek kavēti, radās arī šis pieprasījums. Mēs uzskatām, ka Ministru kabinets un arī attiecīgā ministrija nepilda pieņemto likumu. Šā likuma izpilde no valdības puses tiek bremzēta, it kā aizbildinoties ar to, ka Ministru kabinetā ir pieņemts, akceptēts administratīvi teritoriālās reformas projekts par 102 pašvaldību izveidošanu. Taču jāteic, ka Ministru kabinetā šim lēmumam ir vienkārši konceptuāls atbalsts, tādējādi juridiski tas nevar ietekmēt likuma tālāku virzību. Tām pašvaldībām, kas ir izteikušas vēlēšanos apvienoties, ir likumdevējs devis šādas tiesības, un neviens nevar šīs tiesības tām liegt. Šim procesam ir arī politisks raksturs. Ja likumdevējs ir teicis, ka brīvprātīgi var apvienoties līdz 2003. gadam, un ja pašvaldībām tiek liegta šāda iespēja, tad viņas gaidīs nepopulāros lēmumus, kuri valdībai būs jāpieņem 2004. gadā un kuri būs par šā procesa tālāku administratīvu virzību. Tas būs politiski ļoti nepopulārs “gājiens”, kas būs 2004. gadā jādara tālaika valdībai. Iznāk diezgan neloģiski, ka, no vienas puses, visas valdības runā par to, ka ir jābūt administratīvi teritoriālai reformai un ka ir jāveicina šis process, bet tajā pašā laikā tiek atņemti lauku ceļu fondam naudas līdzekļi - tie tiek no 400 tūkstošiem samazināti līdz 160 tūkstošiem nākamajā gadā. Komisijā, divreiz skatot šo jautājumu, nonācām pie secinājuma, ka valdībai ir jādara viss iespējamais, lai šo procesu veicinātu un lai šā procesa birokratizācija, birokrātiskie šķēršļi procesa tālākai virzībai būtu pēc iespējas mazāki. Jautājumi, kas saistīti ar administratīvo teritoriju robežu aprakstu, būtu risināmi tikai tad un valsts budžeta līdzekļi tērējami tikai tad, kad process būs beidzies, nevis tā starpposmos, kamēr pievienojas viena, otra, trešā pašvaldība. Jo pretējā gadījumā tas ir nelietderīgs darbs un nelietderīga naudas līdzekļu tērēšana. Katrā ziņā mēs uzskatām, ka tas ir pieprasījums. Tas ir tapis sakarā ar to, ka netiek pildīts Administratīvi teritoriālās reformas likums un Valsts budžeta likums. Paldies par uzmanību.".
• 2001_09_20-seq16 language "lv".
• 2001_09_20-seq16 speaker Peteris_Salkazanovs-1956.
• 2001_09_20-seq16 mentions Q822919.
• 2001_09_20-seq16 mentions Q1250133.
• 2001_09_20-seq16 mentions Q1669018.