Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_08_21_as-seq5> ?p ?o. }

• 2001_08_21_as-seq5 type Speech.
• 2001_08_21_as-seq5 number "5".
• 2001_08_21_as-seq5 date "2001-08-21".
• 2001_08_21_as-seq5 isPartOf 2001_08_21_as.
• 2001_08_21_as-seq5 spokenAs 136.
• 2001_08_21_as-seq5 spokenText "Ļoti cienījamā Valsts prezidentes kundze! Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Ekselences! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Vispirms es gribētu pateikties Saeimas Prezidijam par uzaicinājumu teikt uzrunu šajā svinīgajā sēdē. Kā jau tika atzīmēts, Konstitucionālā likuma būtība ir tā, ka tas no 4. maija deklarācijas svītroja pārejas periodu Latvijas valsts atjaunošanai de facto, un par tiesisko pamatu pasludināja 1922. gada Satversmi. Pieņemot 1990. gadā Neatkarības deklarāciju tieši šādā redakcijā, Augstākās padomes deputātu vairākums, manuprāt, rīkojās godprātīgi gan pret tautu, gan pret sevi, jo 1990. gada maijā atjaunot Latvijas Republikas neatkarību de facto vēl nebija iespējams, jo visi finansiālie, militārie un administratīvie varas resursi bija Maskavas rokās. Arī neatkarīgas valsts likumdošanas bāzes vēl nebija. Līdz ar to nebija citas alternatīvas kā vien lēni, soli pa solim atjaunot Latvijas neatkarību. Latvijas neatkarības pretinieki gan Maskavā, gan Latvijā cerēja, ka pamazām, arīdzan soli pa solim, viņi nostiprinās savas pozīcijas un viss atgriezīsies “vecajās sliedēs”. Jāsaka, ka viņi bija organizēti, centās apvienoties un galarezultātā izveidoja Vislatvijas glābšanas komiteju. Tā mītiņoja, pieņēma rezolūcijas ar prasību nekavējoties ieviest Latvijā PSRS prezidenta pārvaldi. Kādā tikšanās reizē PSRS prezidents Mihails Gorbačovs man un Ministru padomes priekšsēdētājam Ivaram Godmanim jautāja: “Kā jūs, biedri, vadāt republiku, ja tik īsā laikā Latvijā ir radies tik daudz neapmierināto? Ne no vienas citas republikas tik daudz sūdzību nav saņemts. ” Iepazīstoties ar PSRS Aizsardzības ministrijas amatpersonu liecībām, tagad ir skaidrs, ka padomju militārās struktūras bija gatavas ārkārtas stāvokli Baltijas valstīs ieviest jau tūlīt pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 1990. gadā. PSRS prezidents to vilcinājās darīt. Viņam bija jārēķinās, manuprāt, arī ar to, ka no Baltijas valstīm ievēlētie neatkarībai uzticīgie PSRS Tautas deputāti, kuru skaitā bija arī deputāti no Latvijas Tautas frontes, kopā ar Krievijas demokrātiem asi iestājās pret diktatūru un aizstāvēja demokrātiju. Skaidrs, ka Latvija attiecībā uz PSRS prezidenta pārvaldes ieviešanu bija kandidāts numur viens. Jebkurš neuzmanīgs Augstākās padomes solis varēja šo nelabvēlīgo notikumu attīstību paātrināt. Taču arī nogaidoša pozīcija varēja izrādīties liktenīgi samiernieciska un radīt apstākļus, kuros būtu jāstrādā PSRS prezidenta vadībā. es neņemos prognozēt, cik ilgā laikā būtu bijis iespējams likvidēt divvaldības situāciju Latvijā, ja viss būtu noticis citādi. Taču tad sekoja 18. un 19. augusta nakts - pučs, kas apturēja paša PSRS prezidenta darbību, kuram pučisti lūdza, ja tā var izteikties, turpināt par savu veselību rūpēties Melnās jūras kūrortā. Visā PSRS teritorijā tika ieviests ārkārtas stāvoklis, un Baltijas Kara apgabala virspavēlnieks Kuzmins jau no paša rīta man oficiāli paziņoja, ka esot iecelts pārstāvēt jauno Maskavas varu Latvijā. Situācija bija patiesi saspringta, nomācoša. Tomēr Augstākās padomes Prezidijs un valdības locekļi neatliekami apsprieda radušos situāciju, izstrādāja paziņojuma tekstu un lūdza mani nekavējoties vērsties ar to pie tautas. Es to izdarīju un nolasīju šo paziņojumu gan radio, gan televīzijā. Paziņojumā nepārprotami nosaucām PSRS Ārkārtas komiteju par pučistiem un viņu darbību par nelikumīgu. Aicinājām tautu to neatbalstīt un iesaistīties nevardarbīgas pilsoniskās nepakļaušanās kampaņā. Šādu nostāju apstiprināja arī Augstākā padome savā sēdē. Līdz ar to Latvijas parlaments un valdība faktiski bija pasaulē pirmie, kas valsts augstākās varas līmenī sniedza oficiālu vērtējumu apvērsumam Padomju Savienībā. Tajā pašā laikā pasaules lielvalstu vadītāji gan izteica tikai bažas un cerību, ka PSRS ārpolitika nemainīsies. Taču Baltijas Kara apgabala virspavēlnieks Kuzmins reaģēja ātri. Viņš telefoniski man paziņoja, ka nekavējoties mani arestēs, ja vēlreiz vērsīšos pie tautas ar līdzīga satura aicinājumiem. Savukārt, ja Latvijas Tautas fronte vai Augstākā padome organizēs barikādes, tad armijas tanki un bruņumašīnas saņemšot pavēli sašķaidīt visu savā ceļā. Un lai necerot, ka atkārtosies janvāra barikāžu murgs Rīgā, viņaprāt. Ģenerālis Kuzmins ne tikai draudēja, bet arī rīkojās. Pievedceļus Rīgai, tiltus un galvenās tranzīta ielas bloķēja bruņumašīnas. OMON ieņēma daudzus stratēģiski svarīgus objektus, tostarp radio un televīziju. Mani personīgi dziļi aizkustināja un morāli stiprināja žurnālistu rīcība. Piemēram, Latvijas radio ēkā iebrūkot omoniešiem, tika atskaņota Latvijas valsts himna. Darbu uzsāka nelegālā raidstacija. Televīzijas žurnālisti OMON iebrukumu rādīja līdz pašai pēdējai iespējai. Toties nevaldāms prieks šajā laikā pārņēma Latvijas neatkarības pretiniekus. Viņi nekaunējās atklāti paust lepnumu par notiekošo, jo pēc tā esot tiekušies visu šo laiku pēc 4. maija deklarācijas pieņemšanas. Tomēr Augstākajā padomē ievēlētie Latvijas Tautas frontes deputāti, uzkrājuši vairāk nekā gadu ilgu pieredzi, strādājot konfrontācijas apstākļos, neapjuka, un šajā ekstremālajā situācijā parlaments, OMON bruņumašīnām patrulējot Vecrīgā, pieņēma Konstitucionālo likumu, pilnībā atjaunojot Latvijas neatkarību. Šim likumam bija milzīga politiska un praktiska nozīme. Juridiski noslēdzās divvaldības posms Latvijā. Tālākas attiecības Maskava varēja ar Latviju kārtot tikai kā ar neatkarīgu valsti. Konstitucionālais likums pavēra ārvalstīm iespēju atzīt Latvijas valsts neatkarību, protams, kontekstā ar tālākajiem notikumiem Maskavā. Savukārt Latvijai pavērās iespēja pievienoties nozīmīgām starptautiskām organizācijām - Apvienoto Nāciju Organizācijai, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Parīzes Hartai. Kā izgāzās pučs Maskavā, tas ir reizē īss un garš stāsts. Nenoliedzami, šeit nopelns ir Krievijas tā laika demokrātiem, īpaši Krievijas Augstākās padomes priekšsēdētājam. Viņi rīkojās ļoti izlēmīgi un mērķtiecīgi, kā rezultātā Ārkārtas komitejas locekļi tika arestēti. Nesen mūsu presē izlasīju ļoti interesantu Mihaila Gorbačova atzinumu, ka viņa lielākā kļūda esot bijusi tā, ka Borisu Jeļcinu nav savlaicīgi aizsūtījis par vēstnieku uz kādu “banānu republiku” (viņa izteiciens). Viņaprāt, ja tas būtu izdarīts, tad PSRS būtu saglabāta. Grūti spriest, vai ar PSRS Gorbačovs domāja arī Baltijas valstis. Tomēr nenoliedzami, ka Borisam Jeļcinam gan PSRS demontāžā, gan Baltijas valstu neatkarības atjaunošanā ir īpaša loma. Vēl Maskavas Baltais nams bija barikādēs un tā iemītnieki bruņuvestēs, kad ieradāmies tur, lai praktiski kārtotu Latvijas neatkarības atjaunošanas jautājumus. Vispirms pēc mūsu lūguma tika nomainīts Baltijas Kara apgabala virspavēlnieks Kuzmins, pret kuru Latvijas Republikas Prokuratūra izvirzīja apsūdzību par draudiem likumīgi ievēlētām amatpersonām. Pieprasījām izvest no Latvijas OMON. Protams, galvenais jautājums, kurš izrietēja no pieņemtā Konstitucionālā likuma, bija Latvijas neatkarības atzīšana no Krievijas un PSRS puses. Redzot Augstākās padomes un valdības stabilitāti, ārvalstis sāka sniegt paziņojumus par Latvijas valsts diplomātisko atzīšanu. Pirmā, kā zināms, to izdarīja Islande. Ļoti svarīgs bija Krievijas Augstākās padomes priekšsēdētāja dekrēts par Latvijas neatkarības atzīšanu un aicinājums arī PSRS un citām valstīm to darīt. Pirmais ārvalstu vēstnieks pie mums ieradās no Dānijas. Tas viss notika īsā laikā. Esmu pārliecināts, ka Latvijas tauta nekad neaizmirsīs to morālo un praktisko atbalstu, kuru tā toreiz saņēma no visiem saviem draugiem. Godātie klātesošie! No mana īsā atskata uz to, kas notika pirms desmit gadiem, varētu likties, ka Augstākajā padomē ir bijušas, kā kādreiz teica, tikai “darba un cīņas uzvaras”. Tomēr nē. Tāpat kā šodien, arī toreiz mūsos bija šaubas un bija viedokļu konfrontācijas. Bija arī vājuma brīži un kļūdas. Un tomēr man šķiet nenoliedzami tas, ka pārveidojumi, kuri toreiz tika veikti pat divvaldības apstākļos, ir tiesiski korekti un sabalansēti ar tā laika politiskajām iespējām. Dabiska ir mūsu vēlme, laika ziņā attālinoties no tādiem vēsturiskiem periodiem kā 1991. gada augusts, meklēt tā laika varoņus. Tomēr, atzinīgi novērtējot deputātu balsojuma vēsturisko lomu, mēs nedrīkstam aizmirst arī to, ko tajās dienās izturēja Latvijas radio un televīzijas darbinieki. Nedrīkstam aizmirst visus tos, kuri apsargāja stratēģiski svarīgos objektus un tajos atradās. Es gribu pateikties arī Augstākās padomes darbiniekiem, kuri tāpat kā deputāti, pildot savu pienākumu, riskēja un kritiskajos brīžos neatstāja parlamenta ēku dienām un naktīm. Latvijas vēsturē gan 1990. gada 4. maijs, gan 1991. gada 21. augusts ir iezīmējuši nopietnus pagrieziena punktus. Tie bija kulminācijas brīži tautas vēlmei atgūt savu neatkarīgo valsti. Tomēr vienlaikus šie pagriezieni it kā neiezīmē neko principiāli jaunu mūsu vēsturē, jo arī 1918. gadā Latvijas neatkarība tika izcīnīta, pateicoties visas tautas un tās priekšstāvju vienotībai. Tas liecina, ka, kopā esot un kopā tiecoties uz mērķi, mēs varam paveikt patiešām lielas lietas, gūt nozīmīgus panākumus. Varbūt tieši tādēļ, atzīmējot Latvijas neatkarības atjaunošanas desmitgadi, svarīgi ir domāt par to, kā izvirzīt mērķus, kas ir tuvi tautai, un kā, kopīgi strādājot, tos sasniegt. Pateicos par uzmanību. (Aplausi.) (Skan Latvijas valsts himna).".
• 2001_08_21_as-seq5 language "lv".
• 2001_08_21_as-seq5 speaker Anatolijs_Gorbunovs-1942.
• 2001_08_21_as-seq5 mentions Q822919.
• 2001_08_21_as-seq5 mentions Q211.
• 2001_08_21_as-seq5 mentions Q649.
• 2001_08_21_as-seq5 mentions Q2660080.
• 2001_08_21_as-seq5 mentions Q193089.
• 2001_08_21_as-seq5 mentions Q39731.
• 2001_08_21_as-seq5 mentions Q35.
• 2001_08_21_as-seq5 mentions Q159.
• 2001_08_21_as-seq5 mentions Q4294480.
• 2001_08_21_as-seq5 mentions Q90.
• 2001_08_21_as-seq5 mentions Q189.
• 2001_08_21_as-seq5 mentions Q15180.
• 2001_08_21_as-seq5 mentions Q81299.
• 2001_08_21_as-seq5 mentions Q1065.
• 2001_08_21_as-seq5 mentions Q1807095.
• 2001_08_21_as-seq5 mentions Q210822.
• 2001_08_21_as-seq5 mentions Q34453.
• 2001_08_21_as-seq5 mentions Q30487.