Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_08_21_as-seq3> ?p ?o. }

• 2001_08_21_as-seq3 type Speech.
• 2001_08_21_as-seq3 number "3".
• 2001_08_21_as-seq3 date "2001-08-21".
• 2001_08_21_as-seq3 isPartOf 2001_08_21_as.
• 2001_08_21_as-seq3 spokenAs 118.
• 2001_08_21_as-seq3 spokenText "Ļoti cienījamā Valsts prezidentes kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie valdības locekļi! Kolēģi! Ekselences! Mīļie viesi! Dāmas un kungi! 1991. gada 21. augustam kā vēstures ritējuma pagrieziena punktam ir nenovērtējama nozīme gan Latvijas un pārējo Baltijas valstu, gan Krievijas, Eiropas un visas pasaules dzīvē. Baltijas valstīm 21. augusts cerēti, bet gluži negaidīti atnesa ilgoto faktisko neatkarību un aizsāka šo valstu neatkarības reālas atjaunošanas ceļu. Patiesības labad gan jāteic, ka janvāra un augusta notikumi nebija Baltijas tautu izvēle. Tie drīzāk bija šo tautu liktenis, cerības un pārbaudījums, kuru tās godam izturēja. Tādēļ 21. augusts mūsu tautai simbolizē 50 gadus slēpto tautas pozitīvo enerģiju, spēju un gribu izšķirošā brīdī organizēties un rīkoties, lai piepildītu savas ilgas un cerības. Latvijas vēsturē 1991. gada 21. augusts vienmēr būs atceres diena ar īpašu vēsturisku un konstitucionālu nozīmi. Toreiz ne tikai Augstākā padome, bet arī Latvijas iedzīvotāji kopīgā cīņā un vienotībā sagaidīja Latvijas valstisko neatkarību, apliecinot to visai pasaulei un aicinot pasauli atzīt to. Latvijas Republikas konstitucionālais likums “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pasludināja pilnīgu Latvijas neatkarību, un atcēla 4. maija Neatkarības deklarācijā noteikto pārejas posmu uz to. To pašu izdarīja arī Lietuva un Igaunija, bet jau 24. augustā Krievijas vadītājs B. Jeļcins parakstīja dekrētu par bijušo Baltijas padomju republiku valstisko suverenitāti. Tagad tā vien šķiet, ka augusta notikumi risinājās paši no sevis un ka citādi nemaz nevarētu būt, bet bija taču interfrontiešu draudi, bija OMON ņirgāšanās, bija upuri un runas par veco koncentrācijas nometņu atjaunošanu. Vecā vara bez cīņas negribēja atkāpties. Baltijas valstīm šis notikums atvēra durvis pilnīgi jauniem procesiem. Toreiz, 1991. gadā, Eiropas Savienība un NATO mums bija tāls, pat utopisks mērķis. Tagad mūs ir atzinusi gan Eiropa, gan pasaule, mēs esam kļuvuši par līdztiesīgu partneri daudzās starptautiskās organizācijās. Nogaidīšanas un cerību laiks bija beidzies. Latvija atkal cēlās augšā no pelniem modruma un apņēmības pilna, gļēvumu un kūtrumu atstājot vecajai impērijai. Tauta atkal kvēloja par savu Tēvzemi. Latvijas zeme vēl bija jāpamet okupācijas armijas karavīriem, tiesas priekšā bija jāstājas personām, kuras vainojamas genocīdā pret latviešu tautu, bija jāizcīna grūtas, smagas cīņas par neatkarību, patstāvību un demokrātismu. Baltijas tautām valstiskās neatkarības atjaunošanas laikā starptautiskā situācija bija daudz labvēlīgāka nekā toreiz, kad tās šo neatkarību zaudēja. 1990. un 1991. gadā Eiropā bija palikusi tikai viena totalitāra lielvalsts - PSRS. Turklāt tā atradās starptautiskā izolācijā un pārdzīvoja smagu iekšējo krīzi, tajā bija aktivizējušies demokrātiskie spēki, kuri kavēja visreakcionārāko totalitārisma piekritēju centienus ar militāra spēka palīdzību pagriezt vēstures ratu atpakaļ. Visa tā rezultātā padomju impērija dažu mēnešu laikā beidza pastāvēt. Otrs Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu veicinošs priekšnosacījums bija 1921. gadā iegūtais starptautiski tiesiskais statuss, kas turpināja pastāvēt arī okupācijas laikā. Starptautiskā sabiedrība nekad nebija atzinusi Latvijas un pārējo Baltijas valstu varmācīgo iekļaušanu PSRS sastāvā, neraugoties uz Padomju Savienības centieniem to panākt. Taču turpmākie notikumi, kas saistīti ar Otro pasaules karu un pavērsieniem Rietumeiropas valstu liktenī, novērsa starptautiskās sabiedrības uzmanību no mūsu zemi piemeklējušās nelaimes, un ir ļoti sāpīgi, ka desmitiem tūkstošu arestēto, deportēto un nogalināto latviešu likteni aizēnoja karš. Un tikpat sāpīgi ir tas, ka mazas tautas pastāvēšanas, tās tiesību un interešu aizsardzības garants eksistēja tikai formāli un ka starptautiskās sabiedrības protesti nespēja ietekmēt PSRS politiku. 1991. gada 21. augusts noslēdz garu un tumšu posmu Latvijas vēsturē. Cerēsim, ka tautas liktenis nekad vairs netiks atstāts nezināmai nākotnei. Diemžēl daudzi jautājumi saistībā ar mūsu neseno pagātni vēl joprojām nav atrisināti. Kā Latvijas tautas augstākajai pārstāvības organizācijai mums ir pienākums katrā ziņā panākt to, lai visa sabiedrība uzzina, kas bija galvenie PSRS īstenotās genocīda politikas plānotāji un realizētāji Latvijā 1940. -1941. gadā. Mūsu uzdrīkstēšanos toreiz saprata un atbalstīja pasaules valstis - Islande un Dānija, Austrālija un Norvēģija, Vācija un Zviedrija mūsu valsts neatkarību atzina jau pirmajās dienās. Sākās Eiropas atbrīvošanās no padomju ideoloģijas un hegemonijas, bet pasaulei šis laiks jau iezīmēja vesela laikmeta galu. Runājot par šā vēsturiskā notikuma nozīmīgumu, nekad nedrīkstam aizmirst un pienācīgi nenovērtēt jau ilgi pirms tā pastāvošo tautas sīvo pretestību okupācijas režīmam mūsu zemē, ārvalstīs dzīvojošo mūsu tautiešu stingro nostāju Latvijas neatkarības jautājumā, kā arī nozīmīgu Rietumvalstu politisko spēku atbalstu šai nostājai, pilsoņu kustību, daudzo grupu un organizāciju aktivitātes Latvijā un Baltijā, politisko disidentismu Krievijā, citās PSRS republikās un Austrumeiropas valstīs. Neapšaubāmi ļoti būtisks bija arī to bijušās PSRS Tautas deputātu nopelns, kuri ar mūsu Tautas frontes atbalstu tika ievēlēti cīņai par Latvijas neatkarību Maskavā. Tikai visi kopā mēs veicinājām Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Godātie klātesošie! Kopš 1991. gada 21. augusta ir pagājuši jau desmit gadi, un, domāju, nebūšu kļūdījies, teikdams, ka Latvijas centieni demokrātiskā valstiskuma nostiprināšanā ir bijuši sekmīgi. Mēs nepārprotami esam apliecinājuši savu politisko orientāciju uz demokrātiskās pasaules vērtībām, virzību uz iekļaušanos Eiropā un transatlantiskajās struktūrās. Jebkuras valsts ārpolitika pauž tās nacionālās intereses. Tieši nacionālo interešu vadīta, Latvija 1995. gadā iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā, un tas pamatoti ir uzskatāms par svarīgāko notikumu Latvijas politiskajā dzīvē pēc neatkarības atjaunošanas. Kopš 1995. gada ir panākts liels progress Latvijas virzībā uz Eiropas Savienību, ir sāktas iestāšanās sarunas. To gaitā atvērtas 29 un aizvērtas 16 sadaļas. Tas liecina, ka daudzās jomās Latvija jau tagad ir gatava pilnvērtīgi iekļauties vienotajā Eiropā. Taču slēgto sadaļu skaits nav galvenais kritērijs. Galvenais sarunu kritērijs ir mūsu nacionālo interešu aizstāvība, to saskaņošana ar visu dalībvalstu interesēm, un to, kādu rezultātu šajās sarunās esam sasnieguši, jau visai tuvā nākotnē izvērtēs mūsu tauta. Eiropas Savienība ir likumu savienība. Iestāšanās sarunas ir tikai viens no posmiem. Sekmīga likumdošanas aktu saskaņošana un administratīvā spēja tos ieviest ir tikpat svarīgi posmi Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību. Tā kā Latvija ir parlamentāra republika un valdība par savu darbu ir atbildīga parlamenta priekšā, arī iestāšanās sarunas notiek ciešā kontaktā ar parlamentu. �āds sadarbības modelis sevi ir attaisnojis - likumdošanas pārņemšanā Latvija ir guvusi augstu Eiropas Savienības novērtējumu. Uzņemoties savu atbildības daļu, iesaistoties nozīmīgu lēmumu pieņemšanā un atklāti diskutējot par Eiropas Savienību un Latvijas attīstībai vislabvēlīgāko modeli, Saeima kā tautas pārstāvības institūcija nostiprina savu nozīmīgumu. 2000. gada sākumā Saeima pieņēma Latvijas Republikas stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā. Esmu gandarīts, ka ziņojums paredzēts ne tikai mūsu valdībai, bet gan visai tautai, visai sabiedrībai, jo integrācijai Eiropas Savienībā nepieciešams visas sabiedrības atbalsts. �is process agrāk vai vēlāk ietekmēs katra sabiedrības locekļa dzīvi. Mēs plānojam pabeigt iestāšanās sarunas 2002. gadā, lai mūsu pilsoņi kā pilntiesīgi Eiropas Savienības locekļi varētu piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2004. gadā. Arī iestāšanās vai neiestāšanās Eiropas Savienībā ir svarīga izvēle. Sabiedrība ir atvērta un domājoša, un mūsu pienākums ir pievērst īpašu uzmanību šim aspektam. Mums jādomā par to, kā pievērst visas sabiedrības uzmanību Eiropas Savienības jautājumiem, paturot prātā, ka sabiedrība nebūs gatava atbalstīt tik svarīgu lēmumu, ja tai nebūs pietiekamas un objektīvas informācijas gan par Eiropas Savienību, gan par mūsu valdības politiku un, neapšaubāmi, par Saeimas pieņemtajiem lēmumiem. Savukārt aizvien pieaugošais eiroskepticisms zināmā mērā ir tautas dzīvotspējas pazīme. Mums vairāk būtu jāsatraucas par to sabiedrības daļu, kurai Latvijas dalība Eiropas Savienībā un tajā notiekošie procesi ir dziļi vienaldzīgi. Ir daudz pietiekami nozīmīgu jautājumu, bez kuru atrisināšanas mēs nevaram virzīties uz priekšu. Viens no tādiem ir Eiropas nākotne, tās nākotnes vīzija. Domāju, jūs piekritīsit, ka kopš 1948. gada maija, kad Hāgā notika Eiropas kongress, kuru varam uzskatīt par būtisku impulsu jaunās Eiropas apvienošanas vēsturē, Eiropas stūrakmeņi - miers un labklājība - ir sākuši mazliet plaisāt. Arī mums ir pienākums droši izteikt savas domas par Latviju Eiropā, Eiropas nākotni un Eiropas valstu sadarbību. Arī mums ir jādomā, kā tuvināt Eiropas Savienību tās pilsoņiem, kā padarīt to spēcīgāku un labāku. Mums jānonāk pie atziņas, ka Eiropas liktenis ir arī Latvijas rūpe. Esam pietuvojušies arī otram mūsu stratēģiskajam mērķim - pilntiesīgai dalībai NATO. Toreiz, 1991. gadā, pat nesapņojām par to, ka izredzes saņemt uzaicinājumu kļūt par alianses dalībvalsti 2002. gada novembrī NATO dalībvalstu vadītāju sanāksmē būs ļoti reālas. Tagad skaidri apzināmies, ka tikai Latvijas dalība NATO līdz ar integrāciju Eiropas Savienībā kalpos par drošas un stabilas Eiropas izveidi. Tādēļ mums skaidrāk kā jelkad ir jāapzinās savas saistības gan attiecībā pret pašmāju ikdienas dzīvi un valsts sakārtošanu, gan arī attiecībā pret nākamajiem sabiedrotajiem. Varam būt gandarīti, ka aizsākusies diskusija gan Vašingtonā, gan Eiropā par NATO paplašināšanos, varam būt apmierināti ar NATO valstu vadītāju deklarēto apņemšanos 2002. gadā sammitā Prāgā uzņemt jaunas dalībvalstis, jo šī apņemšanās paver iespējas mums būt starp tām. NATO dalībvalstu vadītāju kopīgais paziņojums un ASV prezidenta Buša runa Varšavā apliecināja alianses politikas kontinuitāti un Baltijas valstu leģitīmo vietu paplašināšanās procesā. Līdz šim mēs, Saeimas deputāti, esam aktīvi piedalījušies Latvijas sagatavošanā dalībai NATO: gan rīcības plāna realizēšana, aizsardzības finansējuma palielināšanā līdz 2% 2003. gadā, līdzdalības nodrošināšanā Miera uzturēšanas spēkos Balkānos, efektīvas budžeta plānošanas sistēmas ieviešanā. Mums skaidri ir jāapzinās, ka nav pareizi pretnostatīt sociālās vajadzības un nepieciešamību paaugstināt valsts aizsardzības spējas atbilstoši NATO standartiem, jo Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis uzliek mums īpašu atbildību rūpēties par savas valsts drošību. Runājot par Latvijas dalību NATO, bieži tiek minēts Krievijas faktors. Balstoties uz triju jauno NATO valstu - Polijas, Čehijas, Ungārijas - pieredzi, var pieņemt, ka Latvijas un Krievijas attiecības pēc Baltijas valstu uzņemšanas NATO uzlabosies, tomēr, no otras puses, ir vērojamas tendences, kas liek secināt, ka Krievija ir izvirzījusi sev mērķi - kavēt Baltijas valstu uzņemšanu, tādēļ mums nepieciešams skaidrs signāls, ka, pieņemot lēmumu par jaunu dalībvalstu uzaicināšanu, Krievijai nebūs izšķirošā loma. Tas radītu drošību. Vērā ņemama ir arī NATO un Krievijas dialoga intensificēšanās, kas, cerams, palīdzēs stiprināt Krievijā tos spēkus, kuri uz NATO raugās racionāli, ar izpratni. Akcentējot vēl vienu ļoti svarīgu Latvijas ārpolitikas prioritāti, proti, labu kaimiņattiecību uzturēšanu ar Krievijas Federāciju, jāteic, ka, neraugoties uz sarežģīto Latvijas un Krievijas attiecību vēstures mantojumu, Latvija šo vēlmi ir apliecinājusi ļoti skaidri. �ī gatavība ir apstiprināta Saeimas akceptētajā ārpolitikas koncepcijā un kā ideja vijas cauri visu Latvijas valdību deklarācijām. Arī Latvijas parlaments ir ieinteresēts abpusēji izdevīgu un konstruktīvu attiecību izveidē ar Krievijas likumdošanas institūcijām. Par būtisku elementu Latvijas un Krievijas dialoga aktivizācijā izvirzās nepieciešamība izveidot ciešāku kontaktu starp Latvijas Saeimu un Krievijas Valsts Domi. �ī sadarbība varētu paplašināties parlamentu vadības līmenī, starp atsevišķām politiskajām grupām, kā arī parlamentāro draudzības grupu ietvaros. Vienlaikus ir skaidri jāapzinās, ka būtisku ieguldījumu Latvijas un Krievijas dialoga veicināšanā varētu sniegt abu valstu vienots skatījums uz pagātni. Tā trūkums tagad nereti izraisa nesaprašanos, neuzticību un savstarpējus pārmetumus. Es šeit domāju Latvijas okupāciju un nežēlīgās represijas pret mūsu tautu. �is fakts diemžēl joprojām nav guvis ne Krievijas valdības, ne parlamenta oficiālu apstiprinājumu. Izmantojot iespēju, gribu vēlreiz aicināt Krievijas Federācijas parlamentāriešus spert šo soli un atzīt to, kas sen jau ir skaidrs starptautiskajai sabiedrībai. Godātie klātesošie! Pēdējā laikā mūsu tautā atskan spēcīgas balsis, tās noskaņojumā virmo dažādas strāvas. Mūsu uzdevums reizē ir viegls un grūts - ieraudzīt un izlasīt neskaitāmos zelta graudus, kuri ne vienmēr ir saskatāmi pelavu kaudzē, ko daudzi tik labprāt cenšas iztēlot par zelta domu kalnu. Latvija ir ar asinīm, ar pašu sāpēm un sajūsmu izsapņota un izveidota valsts. Tā jāsargā kā tautas dzīvības avots. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)".
• 2001_08_21_as-seq3 language "lv".
• 2001_08_21_as-seq3 speaker Janis_Straume-1962.
• 2001_08_21_as-seq3 mentions Q822919.
• 2001_08_21_as-seq3 mentions Q211.
• 2001_08_21_as-seq3 mentions Q649.
• 2001_08_21_as-seq3 mentions Q37.
• 2001_08_21_as-seq3 mentions Q191.
• 2001_08_21_as-seq3 mentions Q193089.
• 2001_08_21_as-seq3 mentions Q458.
• 2001_08_21_as-seq3 mentions Q8889.
• 2001_08_21_as-seq3 mentions Q39731.
• 2001_08_21_as-seq3 mentions Q35.
• 2001_08_21_as-seq3 mentions Q159.
• 2001_08_21_as-seq3 mentions Q189.
• 2001_08_21_as-seq3 mentions Q7184.
• 2001_08_21_as-seq3 mentions Q183.
• 2001_08_21_as-seq3 mentions Q36.
• 2001_08_21_as-seq3 mentions Q15180.
• 2001_08_21_as-seq3 mentions Q28.
• 2001_08_21_as-seq3 mentions Q34.
• 2001_08_21_as-seq3 mentions Q20.
• 2001_08_21_as-seq3 mentions Q270.
• 2001_08_21_as-seq3 mentions Q213.
• 2001_08_21_as-seq3 mentions Q408.
• 2001_08_21_as-seq3 mentions Q15379125.
• 2001_08_21_as-seq3 mentions Q61.
• 2001_08_21_as-seq3 mentions Q1085.
• 2001_08_21_as-seq3 mentions Q715641.
• 2001_08_21_as-seq3 mentions Q34453.