Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_06_13-seq313> ?p ?o. }

• 2001_06_13-seq313 type Speech.
• 2001_06_13-seq313 number "313".
• 2001_06_13-seq313 date "2001-06-13".
• 2001_06_13-seq313 isPartOf 2001_06_13.
• 2001_06_13-seq313 spokenAs 77.
• 2001_06_13-seq313 spokenText "Cienījamie kolēģi! Jāpasaka uzreiz divas lietas kā orientieri šai diskusijai, jo ir jāatzīst, ka problēma ir apzināta pilnīgi precīzi. Šeit jau kolēģi minēja, ka tas nav divritenis, tas ir ekspertu slēdziens, un visi to pilnīgi labi saprot, ka administratīvi tik sadrumstalota izglītības sistēma ir traucējošs faktors. Tas, kas galvenokārt atbilst mūsu interesēm, ir vienotas izglītības politikas realizācija un vienota finansu vadība izglītības sistēmā. Otrkārt, uzreiz jāsaka, ka mēs nevaram atbalstīt šo priekšlikumu tādā formā, kādā tas ir pašlaik, jo šis priekšlikums neļauj sasniegt galveno mērķi - radīt vienotu izglītības sistēmu valstī, lai tā būtu vadāma, lai tā būtu pārskatāma un pārvaldāma pēc būtības. Likums pats par sevi nav nekāda panaceja, un šinī ziņā, ja mēs runājam par valsts izglītības sistēmu, tad redzam, ka šis Izglītības likums un valsts budžets ir tikai un vienīgi līdzekļi, lai realizētu valsts izglītības politiku Latvijā. Un šinī gadījumā mums trūkst pamatdokumenta, kā tas ir norādīts attiecībā uz Izglītības likumu; tāpat tas ir ar izglītības attīstības programmu, kura, starp citu, kolēģi, ir jāapstiprina jums, precīzāk sakot, mums kopīgi. Tā ir jāizstrādā Ministru kabinetā, kā tas rakstīts Izglītības likumā, un jāapstiprina šeit, Saeimā. Tikai uz šīs attīstības programmas bāzes mēs varam mainīt likumu, un šis mazais grozījums būs varbūt tikai viens no 200 vai 500 uzdevumiem, kas tiks ietverti attīstības programmā, taču to mēs noteikti izdarīsim. Tajā pašā laikā, ja mēs ieliksim šo normu, šos neskaidros jautājumus, kuri uzreiz prasīs atbildes, turklāt tādu būs simtiem, mums tas ir jādara jau pašlaik, bet mēs uzliekam šo uzdevumu, kā tas ierakstīts, pārejas periodā līdz 2003. gadam nākamajai Saeimai, aiznākamajai vai aizaiznākamajai valdībai. Daži vārdi par problēmas būtību. Šeit jau minēja, ka pamatbūtībā tā skar augstskolas un profesionālās skolas, jo tās ir pakļautas, tās ir pārziņā septiņām... četrām dažādām ministrijām. Priekšlikums neattiecas, Ābiķa kungs, uz pašvaldību skolām, vispārizglītojošām skolām! Kaut gan vispārizglītojošās skolas ir 600 dažādās pašvaldībās, gandrīz 600, tomēr acīmredzot ir sistēma, kas darbojas un ļauj pārzināt sistēmu vispārējās izglītības sektorā kopumā. Arī augstākās izglītības sistēmā tā pēc būtības nav problēma, jo ir Augstākās izglītības padome, kuras uzdevums ir pārzināt visas augstskolas, to skaitā privātās augstskolas. Tātad galvenā problēma ir saistīta ar profesionālās izglītības skolām. Un šajā ziņā, ja mēs sašaurinām, reālā problēma ir saistīta ne jau ar Kultūras ministrijas skolām, mākslas skolām vai Labklājības ministrijas medicīnas māsu skolām, bet problēmu rada profesionālās skolas, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā un Zemkopības ministrijas pārziņā - tātad lauksaimniecības skolas, jo tās vismaz 50% gadījumu “pārklājas”. “Pārklājas” programmas, teiksim, lauksaimniecības skolās puse no programmām nav saistīta ne ar zemkopību, ne ar lauksaimniecību, ne ar citām tai piederīgām specialitātēm. Līdz ar to nav vienotas programmas, prasības ir dažādas, arī kvalifikācijas prasības ir dažādas. Metodiskais nodrošinājums “pārklājas”, veidojas paralēlas struktūras gan metodiskajam nodrošinājumam, gan skolotāju tālākajai izglītībai un tā tālāk. Tur trūkst šā neracionālā grauda, un šinī ziņā tā ir tipiska valdības problēma jeb valdības jautājums, kā sakārtot šīs lietas. Agrāk šo problēmu risināja valdības līmenī, jo parasti izglītības ministrs, zemkopības ministrs un finansu ministrs bija no dažādām partijām. Tagad, paldies Dievam, varbūt ir tas labais gadījums, ka Greiškalna kungs, Slaktera kungs un finansu ministrs Gundars Bērziņš ir no vienas partijas, tātad ir visas iespējas vienoties un beidzot atrisināt profesionālo skolu jautājumu - Zemkopības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošo profesionālo skolu jautājumu. Kamēr tas netiek darīts, mums ir bažas par to, ka viena deklaratīva norma Izglītības likumā neradīs šo vēlamo efektu, bet gan radīs daudzus neskaidrus jautājumus. Un nav nekā sliktāka par to, ja ir kāda norma, kuru nepilda. Tas var diskreditēt pašu ideju kā tādu, un pēc tam mēs vēl 100 gadus netiksim ar šo problēmu galā. Līdz ar to mans priekšlikums pagaidām, atzīstot, ka tā ir nopietna problēma, ir ķerties klāt pie izglītības attīstības programmas izstrādes. Es atgādināšu, ka mūsu priekšlikums bija izveidot apakškomisiju, lai palīdzētu...".
• 2001_06_13-seq313 language "lv".
• 2001_06_13-seq313 speaker Janis_Gaigals-1956.
• 2001_06_13-seq313 mentions Q822919.
• 2001_06_13-seq313 mentions Q211.