Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_06_13-seq311> ?p ?o. }
Showing items 1 to 17 of
17
with 100 items per page.
- 2001_06_13-seq311 type Speech.
- 2001_06_13-seq311 number "311".
- 2001_06_13-seq311 date "2001-06-13".
- 2001_06_13-seq311 isPartOf 2001_06_13.
- 2001_06_13-seq311 spokenAs 37.
- 2001_06_13-seq311 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ja mēs šodien piedāvātu zemkopības, ārlietu vai kultūras nozari deleģēt trīs, piecu vai sešu ministriju kompetencē, kāda tad būtu reakcija? Protams, sabiedrība skaļi protestētu, sakot, ka absurdāku priekšlikumu ir grūti iedomāties. Tomēr Latvijā ir šāda situācija, un šāda situācija ir izglītības sektorā. Izglītības sektoru Latvijā šodien pārzina sešas ministrijas: Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Zemkopības ministrija, Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija un Labklājības ministrija. Saeima 1998. gadā pieņemtajā Izglītības likumā kā vienīgo atbildīgo par izglītības procesiem valstī ir nosaukusi tikai Izglītības un zinātnes ministriju. Izglītības likumā ir teikts: “Izglītības un zinātnes ministrija īsteno vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā. ” Katrs no savas dzīves pieredzes mēs labi zinām, ka ģimenes galva parasti ir viens - vai nu vīrs, vai sieva, taču, ja šī “galva” ir vēl arī sievasmāte, vīramāte, vecmāmiņa vai krustmāte, tad tur gan nekas labs nesanāk un šāda ģimene agri vai vēlu izjūk. Nenoliedzami, arī šādos apstākļos katram tiek kāds labums: bērnam vecmāmiņa iedos kādu lieku latiņu, vīrs būs labāk vadāms, ja noteicēja būs vīramāte, un tā tālāk. Līdzīgi ir arī katrā no sešām izglītības sektoru regulējošajām ministrijām - ir departamenti un speciālisti, kuri plāno, organizē, vada un kontrolē sabiedrības skološanas jautājumus valstī, bet gala atbildība tik un tā tiek prasīta no Izglītības un zinātnes ministrijas. Arī jebkura negācija izglītības jautājumos cilvēku apziņā saistās tikai ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai gan spēlētāji diemžēl ir seši, nevis viens. Pagājušajā gadā prestižā starptautisko pētījumu organizācija OECD, kuras mītne ir Parīzē, veica valsts izglītības politikas analīzi Latvijā. Noslēgumā tika sagatavots ekspertu ziņojums, ko iesniedza arī Latvijas valdībai. Minēšu tikai dažus no šiem atzinumiem. Citēju: “Nopietna problēma ir atbildības sadrumstalotība ministriju starpā un koordinācijas trūkums. Esošās sistēmas uzbūve neveicina darbības koordināciju un pārraudzību. Ministrijas savā starpā sacenšas, dažādu ministriju departamenti sacenšas, lai nodrošinātu sev lielāku lomu un lielāku finansu piešķīrumu. Dažādu ministriju departamentu intereses traucē informācijas apmaiņu un sadarbību, novedot pie uzpūstām administratīvajām izmaksām. Caurredzamības un uzticamu datu trūkums. Neraugoties uz to, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir galvenā izglītības institūcija valstī, tai ir ierobežotas tiesības un iespējas pildīt šo lomu attiecībā uz citām ministrijām. ” Tālāk: “Latvijā vēl joprojām atbildība par profesionālo izglītību tiek sadalīta starp vairākām nozaru ministrijām, kas ir padomju plānveida ekonomikas raksturīga struktūra. Smago ekonomisko apstākļu situācijā jebkura neefektīva rīcība jebkurā Latvijas izglītības sistēmas līmenī mazina ieguldīto pūliņu rezultātu. Cik vien tas ir iespējams, vajadzētu pārnest mācību iestādes no citām ministrijām Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā, nodrošinot vienotas datu apkopošanas un informācijas sistēmas, veidojot pilnīgu priekšstatu par izglītības procesiem valstī. ” Šo uzskaitījumu, kas raksturo pasaules skatījumu uz Latvijas izglītības sistēmu, varētu vēl turpināt. Lai šos trūkumus novērstu, ierosinu izdarīt grozījumus Izglītības likumā, kompetenci par izglītību valstī no 2003. gada 1. septembra nosakot nevis sešām, bet trim ministrijām - Izglītības un zinātnes ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Aizsardzības ministrijai. Jāatzīmē ka šis priekšlikums ir guvis atbalstu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kuras darbā piedalījās visu frakciju pārstāvji, viņu skaitā arī eksministrs Jānis Gaigala kungs. Nevaru piekrist apgalvojumam, ka šis piedāvājums ir pārāk negaidīts vai arī revolucionārs. Runas par minēto problemātiku ir dzirdētas jau sen, tikai rīcība izpalikusi. Par atbalstu minētajam grozījumam ir jāizšķiras mums - Saeimai, un es ceru, ka šodien uzvarēs loģika un rūpes par bērniem.".
- 2001_06_13-seq311 language "lv".
- 2001_06_13-seq311 speaker Erika_Zommere-1946.
- 2001_06_13-seq311 mentions Q822919.
- 2001_06_13-seq311 mentions Q211.
- 2001_06_13-seq311 mentions Q4294315.
- 2001_06_13-seq311 mentions Q957126.
- 2001_06_13-seq311 mentions Q8436.
- 2001_06_13-seq311 mentions Q41550.
- 2001_06_13-seq311 mentions Q4294480.
- 2001_06_13-seq311 mentions Q90.
- 2001_06_13-seq311 mentions Q1419663.