Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_06_13-seq263> ?p ?o. }

• 2001_06_13-seq263 type Speech.
• 2001_06_13-seq263 number "263".
• 2001_06_13-seq263 date "2001-06-13".
• 2001_06_13-seq263 isPartOf 2001_06_13.
• 2001_06_13-seq263 spokenAs 77.
• 2001_06_13-seq263 spokenText "Es aicinu atcerēties mūsu agrāk pieņemtos likumus, jo valstī likumdošana tiek veikta pēc kādas konkrētas sistēmas, nevis tā, kā ienāk prātā - vienā likumā - tā, otrā - tā. Piemēra labad minēšu dažus. Mēs esam pieņēmuši likumu par pievienošanos 1965. gada Hāgas konvencijai par tiesas un ārpustiesas dokumentu civillietās un komerclietās nodošanu ārzemēs. Kas tad tās ir par komerclietām? Mēs esam pievienojušies 1970. gada Hāgas konvencijai par pierādījumu pieprasīšanu ārvalstīs civillietās un komerclietās. Kas tad tās ir par komerclietām? Mēs gatavojamies pievienoties 1988. gada Lugāno konvencijai par piekritību un tiesu spriedumu izpildi civillietās un komerclietās. Kas tad tā ir par konvenciju, bez kuras mums Eiropā nav ko darīt? Mēs esam pievienojušies arī Eiropas konvencijai par informāciju par ārvalstu likumiem. Tur 1. pantā ir skaidri pateikts: “Līgumslēdzējas puses apņemas sniegt viena otrai sakarā ar šīs Konvencijas noteikumiem informāciju par to likumiem un procesu civilajās un komerciālajās jomās... ” Kas tad tās ir par komerciālajām jomām, par kurām runā šis starptautiskais dokuments? Mēs esam aizmirsuši, cik efektīvi šobrīd darbojas likums “Par komercķīlām”. Kas tad tās ir par komercķīlām, kuras mums jau tiek reģistrētas? Un tā tālāk. Lai izvairītos no pārpratumiem, kas būtu saistīti ar jēdzieniem “tirdzniecība” un “tirgotājs”, Komerclikuma projekta autori izšķīrās par franču termina “commerce” izmantošanu. Jau akadēmiķis profesors Vēbers 1996. gadā rakstīja, ka franču valodas vārdi “commerce” un “commercial” ir Latvijā zināmi jau sen. Atcerēsimies kaut vai kādreizējās komercskolas! Ir mums tāds jēdziens “komercskolas”, kas ir ticis lietots gan pirms 1940. gada, gan arī pēc Atmodas laika. Atcerēsimies arī neveikli veidoto vārdu “komercveikals”! Plaši pazīstams ir arī jēdziens “komerczinības”. Faktiski ir runa par tirdzniecību. No attīstītu valstu likumdošanas prakses mēs zinām, ka ne tikai Francijā ir “Code de commerce” jau kopš 1807. gada, bet arī Amerikas Savienotajās Valstīs (daudzi mīl tās pieminēt, bet es gan esmu kontinentālās Eiropas tiesību apoloģēts) kopš 1962. gada ir likums, kas saucas “Uniform Commercial Code” (tātad - komerciālais kodekss). Igauņi ir tāpat nosaukuši savu tirdzniecības kodeksu (tulkojums krievu valodā ir “Komerčeskij zakon”) 1995. gadā. Vācijā šāds kodekss ir pazīstams kā “Handelsgesetzbuch” (1987. gads), un tāds pats ir arī bijušās Čehoslovākijas attiecīgā kodeksa nosaukums vācu valodā - “Handelsgesetzbuch” (1991. gadā, tātad pavisam nesen). Tāpat nosaukts ir arī Japānas tirdzniecības kodekss, kas pastāv kopš 1899. gada. Komerclikumam ir jābūt galvenajam likumam jeb pamatlikumam tirdzniecības jeb ar komercdarbību saistītu attiecību sfērā. Tas atbilstu arī to Eiropas kontinentālo valstu likumdošanai, kurām ir tirdzniecības kodeksi. Atskaitot Ziemeļeiropas likumdošanas praksi privāttiesību jomā, citu Eiropas kontinentālo valstu privāttiesību kodifikācijā ir pazīstamas divas koncepcijas. Lielākajā daļā valstu līdz šim ir bijis tā, ka privāttiesību kodifikācijai ir duāls raksturs - atsevišķi ir kodificētas gan vispārējās privāttiesības, gan tirdzniecības tiesības jeb komerctiesības (Francijā, Vācijā un citur). Ir svarīgi saprast atšķirības. Saskaņā ar Uzņēmējdarbības likuma 3. pantu uzņēmējs ir fiziska vai juridiska persona vai vairāku šādu personu apvienība, kas norobežo daļu sava īpašuma uzņēmējdarbības veikšanai. Uzņēmējs var būt rīcībspējīga fiziska persona, ģimene, uzņēmējsabiedrība, pašvaldība, sabiedriskā organizācija, reliģiskā organizācija, tātad šobrīd uzņēmējs ir ļoti plašs jēdziens. Kā izriet no Uzņēmējdarbības likuma sistēmas un šā panta (kas ir spēkā šobrīd) jēgas, uzņēmējs iegulda kapitālu un izveido uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību. Savukārt tieši izveidotais uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība veic ilgstošu vai sistemātisku ekonomisku darbību, tas ir teikts Uzņēmējdarbības likuma 1. pantā. Tātad uzņēmējs neveic uzņēmējdarbību savā vārdā; uzņēmējdarbību savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic viņa dibinātais uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība. No tā izriet secinājums, ka likums strikti nodala uzņēmējus no viņu dibinājumiem - uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām. No pašreizējās uzņēmējdarbības regulējuma izriet, ka par uzņēmējiem uzskatāmi akciju sabiedrību akcionāri, sabiedrību ar ierobežotu atbildību kapitāla daļu turētāji, citu sabiedrību dalībnieki. Ikdienas valodā par uzņēmējiem tiek dēvēti arī akciju sabiedrību prezidenti, sabiedrību ar ierobežotu atbildību direktori, padomju priekšsēdētāji un tā tālāk. Ja salīdzinām augstākminēto regulējumu ar Komerclikuma regulējumu, tad konstatējam būtiskas atšķirības. Saskaņā ar Komerclikuma 1. pantu komersants ir Komercreģistrā ierakstīta fiziska persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība). Savukārt komercdarbība ir tāda atklāta saimnieciska darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic augstākminētais subjekts - komersants (pirmskara Latvijas tiesībās un Civillikumā - tirgotājs). Komersants veic komercdarbību savā vārdā, bet uzņēmējs šādu darbību savā vārdā neveic, un šī ir pati būtiskākā atšķirība. Uzņēmējs tikai nodala daļu sava īpašuma un iegulda kapitālu, un šīs darbības savukārt vairs neietilpst komercdarbības jeb tirdznieciskās darbības jēdzienā. No Komerclikuma viedokļa, nav svarīgi, kas ir uzņēmējs, respektīvi, kas iegulda kapitālu; svarīgi ir tas, ka subjekts - uzņēmēja izveidots komersants - piedalās komerciālajā apgrozībā, noslēdzot savā vārdā (nevis uzņēmēja vārdā) darījumus peļņas gūšanas nolūkā. Līdz ar to starp jēdzieniem “komersants (tirgotājs)” un “uzņēmējs” nevar likt vienlīdzības zīmi. Ir svarīgi atšķirt, ka jēdziens “uzņēmējdarbība” ir plašāks nekā jēdziens “komercdarbība”. Tātad, nomainot jēdzienus “komersants” un “komercdarbība” ar jēdzieniem “uzņēmējs” un “uzņēmējdarbība”, pēdējie neatbildīs to saturiskajai nozīmei. Ļoti svarīgi ir ņemt vērā arī to, ka Komerclikuma 1. pants satur vairākas svarīgas definīcijas un būtībā kalpo par pamatu jaunas saimnieciskās darbības sistēmas izveidei. Tas aizvietos likuma “Par uzņēmējdarbību” regulējumu. Tā, piemēram, ja Komerclikuma 1. panta otrajā daļā aizvieto jēdzienu “komercdarbība” ar jēdzienu “uzņēmējdarbība”, tad zūd jēga trešajā daļā definētajam jēdzienam “saimnieciskā darbība”, jo tie dublējas, izņemot peļņas gūšanas aspektu. Jāuzsver, ka šāda izmaiņa novērsīs grozījumu izdarīšanu citos likumos un jaunu likumu izstrādi šajā sakarībā, jo jāņem vērā, ka Komerclikuma pirmās sadaļas noteikumi ieskicē tādu saimnieciskās darbības sistēmu, kur bez komercdarbības tiks regulēta arī aroddarbība, kooperatīvā darbība un cita saimnieciskā darbība. Svarīgi ir ņemt vērā arī to, ka tikai komersants ir tiesīgs izsniegt prokūru, tikai komersantam ir citas tādas tiesības, kādu nav uzņēmējam, kas šobrīd mūsu likumdošanā ir sastopams. Šie ir visi tie argumenti - es nemaz nerunāju par filoloģiskajiem argumentiem! - kurus šeit tika mēģināts celt priekšā un kuri bija par pamatu, lai Juridiskā komisija objektīvi spriestu par šo jautājumu un nepadotos nekādām voluntārām iegribām, jo likumdošana tiek veidota, vadoties pēc zināmas sistēmas. Ja vēlamies sagraut to sistēmu, tad varam balsot par šādiem priekšlikumiem. Ja vēlamies vadīties pēc objektīvās likumu normatīvās sistēmas, tad diemžēl, lai kā mums gribētos, šāds priekšlikums likumprojektā nekādā ziņā nav atbalstāms, nav pieņemams. Attiecībā uz 1. priekšlikumu aicinu balsot “pret”.".
• 2001_06_13-seq263 language "lv".
• 2001_06_13-seq263 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2001_06_13-seq263 mentions Q211.
• 2001_06_13-seq263 mentions Q193089.
• 2001_06_13-seq263 mentions Q8436.
• 2001_06_13-seq263 mentions Q2167704.
• 2001_06_13-seq263 mentions Q142.
• 2001_06_13-seq263 mentions Q183.
• 2001_06_13-seq263 mentions Q33946.
• 2001_06_13-seq263 mentions Q17.
• 2001_06_13-seq263 mentions Q2484354.
• 2001_06_13-seq263 mentions Q7024.