Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_06_13-seq259> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2001_06_13-seq259 type Speech.
- 2001_06_13-seq259 number "259".
- 2001_06_13-seq259 date "2001-06-13".
- 2001_06_13-seq259 isPartOf 2001_06_13.
- 2001_06_13-seq259 spokenAs 77.
- 2001_06_13-seq259 spokenText "Cienījamie deputāti! Jēdziens “komersants” vai “uzņēmējs”, “komercdarbība” vai “uzņēmējdarbība” nav tik vienkāršs, kā to šeit mēģina attēlot Razminoviča kungs. Juridiski nosvērti strīdi komisijās un apakškomisijās prasa zināmu nervu sistēmas stabilitāti, ar kuru ne vienmēr katrs no mums var lepoties, bet tajā pašā laikā ne jau ar mūsu balsojumu vai ar to, kurš skaļāk kliegs vai kurš vairāk noorganizēs sev patīkamās avīzēs dažādus atbalsta rakstus, mēs varam izšķirt jautājumus, kuri ir būtiski juridiskajā zinātnē un būtībā jau ir nostiprināti. Razminoviča kungs faktiski spļauj pret vēju un pats ir notašķījies. Izstrādājot Komerclikumu, viena no galvenajām pamatnostādnēm, pēc kuras vadījās gan darba grupa, gan Ministru kabinets, kas iesniedza šo likumprojektu, izšķīrās par priekšlikumu, ka Latvijā būtu atjaunojama tā tiesību nozare, ko pirmskara Latvijā dēvēja par tirdzniecības tiesībām. “Handelsrecht”, “commercial law”, “droit de commerce” ir speciāla privāttiesību nozare, kas regulē specifisku tiesību subjektu - tirgotāju, komersantu, darbību. Tirdzniecības likumu jeb Komerclikuma regulējumu un tirgotājus piemin arī Civillikums. Civillikumā mums tas šobrīd ir ierakstīts. Jau 1933. gadā Latvijas Republikas Ministru kabinets tika pieņēmis noteikumus par tirgotājiem, un termini “komercdarbība” un “komersants” ir analoģiski jēdzieniem “tirdzniecība” un “tirgotājs”. Franciski “commerce” ir tā pati tirdzniecība. Ikdienā ar tirdzniecību tiek saprasta preču apmaiņa pret naudu, turpretī jēdziens “tirdzniecība” no juridiskā aspekta ir daudz plašāks, jo tas aptver jebkuru saimniecisko darbību, izņemot likumā noteiktos izņēmumus. Šeit var atsaukties uz Konstantīna Čakstes grāmatas “Tirdzniecības tiesības”, kas izdota Rīgā 1940. gadā, 1. lappusi. Komersanta un komercdarbības jēdzienam Komerclikumā ir noteiktas funkcijas. Šā jēdziena mērķis ir definēt privāttiesību subjektu loku, attiecībā uz kuru tiks piemēroti Komerclikuma noteikumi. Tā, piemēram, tikai komersantam ir tiesības izdot prokūru, tikai komersantam ir firma, nevis uzņēmējam vai uzņēmējsabiedrībai. Komersanta un komercdarbības jēdziens būs svarīgs nākotnē, kad Komerclikumā tiks izstrādāta un pieņemta komercdarījumu daļa, kura šobrīd vēl nav pieņemta. Ņemot vērā to, ka komercdarījumu piemērošanas priekšnoteikums ir subjekta, tātad komersanta, statuss, tie, kuri iedomājas, ka mēs šo likumu pieņemam tikai tādā nozīmē, ka mums vajag kaut ko sakārtot un pāriet no vienas reģistrācijas metodes uz otru, ir absolūti tuvredzīgi un neizprot visus šos juridiskos procesus. Mums ir savstarpēji jānošķir visa šī plašā uzņēmējdarbības masa, kurā šobrīd ietilpst gan zemnieku saimniecības, gan visi individuālā darba veicēji, gan attiecīgi arī kooperatīvi, un par to, bez šaubām, ir satraukusies arī mūsu kooperatīvu apvienība “Turība”. Mums tā ir jānošķir! Un, ja mēs šobrīd izdarām šādu izmaiņu, tad uz visiem šiem subjektiem (ieskaitot sīkos tirgotājus, kuriem nav, kā teikts Komerclikumā, vismaz piecu algotu darbinieku vai kuriem apgrozījums vai peļņa nesasniedz tādas summas, kādas ir noteiktas Komerclikumā), kā arī uz kooperatīviem attieksies visi tie noteikumi, kuri būs Komerclikumā (vai, pēc jūsu izpratnes, Uzņēmējdarbības likumā). Ja mēs neveicam šādu nošķiršanu, tad pēc būtības mēs viņiem uzliekam visas tās pašas prasības, kuras izvirzām nopietnam komersantam, kuru nošķiram šajā reģistrā. Tāpēc Razminoviča kunga un ekonomikas ministra Kalvīša priekšlikums mani ne tikai izbrīna, bet arī satrauc. Jo, cik es saprotu, Latvijas Republikas valdībai pēc vairāku gadu diskusijām bija radies viennozīmīgs un skaidrs viedoklis par to, kā šīs lietas sakārtot. Tas tika izlemts tikai pēc ilgstošām diskusijām. Tika izstrādāti vismaz divi likumprojekti. Tādēļ es uzskatu - un ne tikai mans viedoklis ir šinī sakarā tāds - , ka šādu priekšlikumu nekādā ziņā nevar atbalstīt. Var tur, protams, runāt par tirgotājiem, var tur likt iekšā jebko citu, bet nekādā ziņā tur nevar likt iekšā vārdus “uzņēmējs” un “uzņēmējdarbība”.".
- 2001_06_13-seq259 language "lv".
- 2001_06_13-seq259 speaker Linards_Mucins-1951.
- 2001_06_13-seq259 mentions Q211.
- 2001_06_13-seq259 mentions Q2660080.
- 2001_06_13-seq259 mentions Q4459436.
- 2001_06_13-seq259 mentions Q11743018.