Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_06_07-seq269> ?p ?o. }

• 2001_06_07-seq269 type Speech.
• 2001_06_07-seq269 number "269".
• 2001_06_07-seq269 date "2001-06-07".
• 2001_06_07-seq269 isPartOf 2001_06_07.
• 2001_06_07-seq269 spokenAs 125.
• 2001_06_07-seq269 spokenText "Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Es gribētu uzsvērt sekojošo un varbūt citēt šinī gadījumā tieši Ulda Seska, Liepājas apvienotā Tautas partijas, “Latvijas ceļa” un Kristīgo demokrātu savienības saraksta līdera un Liepājas mēra, domas par šo pašu likumprojektu un par šo sadaļu, kas šeit ir. Es zinu vēl to, ka arī Lagzdiņa kungs ļoti ciena Seska kungu, un tāpēc domāju, ka tas tiks pietiekami nopietni uztverts. Ko tad Seska kungs saka? Sekojošo: “Jaunais likumprojekts uzliek pašvaldībām jaunu funkciju - nodrošināt namīpašnieku labklājības nodrošinājumu, jo likumprojektā ir iekļautas vairākas normas, kuras ļauj namīpašniekam vienpusīgi lauzt īres līgumu, rūpes par īrnieku izmitināšanu uzliekot pašvaldībai. Dotā iespēja namīpašniekiem vieglāk lauzt īres līgumu var izprovocēt situāciju, ka namīpašnieki lavīnveidīgi lauzīs īres līgumus ar īrniekiem, pamatojoties ar nepieciešamību veikt kapitālos remontus. ” Es domāju, mums ir jāpievienojas nopietniem cilvēkiem, kas zina šo situāciju, un tāds šinī gadījumā ir arī Liepājas pilsētas mērs. Šinī brīdī situācija diemžēl ir tāda, ka likumprojektā - es varbūt vēlreiz citēšu Seska kungu - ir iekļautas deklaratīvas nostādnes, kuru realizācijai pašvaldībai nav un tuvākajā laikā mēs neredzam ne materiālus, ne finansiālus resursus. Tas ir viens. Tātad jautājums nav vis par to, vai pašvaldībai varētu būt vai nevarētu būt šāds pienākums. Mums nav iebildumu pret šādu pašvaldības pienākumu, bet šim pienākumam līdzi ir jābūt arī finansējumam. Jebkuru pilnvaru paplašinājums prasa arī nodrošinājumu, un tāpēc es tomēr gribētu uzsvērt sekojošo: ja mēs paskatāmies, kā tad mainās valsts budžeta un pašvaldības budžeta attiecības gadu no gada, ja paskatāmies to, cik ļoti pašvaldību budžets ir ticis samazināts zināmā mērā valdības rīcības rezultātā laikā no 1996. līdz 2001. gadam… Tātad no iekšzemes kopprodukta pašvaldību budžetā 1996. gadā vēl bija 25%, turpretī tagad ir tikai 16 procenti. Kolēģi! Ja mēs tā turpināsim ar valsts varas līdzekļiem parazitēt uz pašvaldību rēķina, kraut tām virsū jaunus pienākumus un uzdevumus, nerodot tam reālu nodrošinājumu, tad man ir tikai viens jautājums: “Kāpēc mēs iznīcinām pašvaldības?” Vai tāpēc, ka mēs esam iekārojuši kādus pašvaldību objektus vai komunālos uzņēmumus, kurus tad, kad tiesu izpildītāji nāks un pildīs visu to, kas viņiem jāpilda likumā paredzētajā kārtībā, varēs aprakstīt? Jā, gan Rīgas pilsētai, gan Liepājai, gan Rēzeknei un Daugavpilij vēl ir pašvaldību īpašumi, kurus zināmi privatizētāji varētu iekārot, un tādā gadījumā varēs norādīt, ka šo pilsētu mēri kopā ar savu deputātu vairākumu nav pildījuši likuma prasības, nav pratuši saimniekot. Līdz ar to tiesu izpildītājiem būs pilnīgs pamats aprakstīt šos īpašumus, tajā skaitā šos komunālos uzņēmumus, un līdz ar to būs visas no tā izrietošās sekas. Es domāju, ka jautājums ir pietiekami nopietns, lai mēs skaidri apzinātos, kas un kā ir jādara, ja mēs pašvaldību pilnvaras paplašinām un tām uzdodam veikt konkrētas jaunas lietas. Kas attiecas uz to, ko Kiršteina kungs teica, es ļoti augstu vērtēju viņa zināšanas par sociāldemokrātiem, bet, es domāju, mēs tikpat labi zinām arī konservatīvos. Taču ir jāuzsver viena lieta: Kiršteina kungs nenobalsoja par LSDSP iesniegto 75. priekšlikumu - ka īres maksas un komunālo pakalpojumu maksas kopējais apmērs nevar pārsniegt 30% no īrnieka un viņa ģimenes reālajiem ienākumiem un ka tas būtu attiecīgi jākompensē no pašvaldības vai valsts līdzekļiem. Ja mēs būtu to priekšlikumu atbalstījuši, tad mēs būtu darījuši to pašu, ko Lielbritānijā izdarīja Tonijs Blērs. Tā ir tā pati lieta - ir runa par tiem vecajiem īres namiem, kas 20. un 30. gados tika uzcelti Lielbritānijā -, ko mēs jums piedāvājam. Tā ka vienkārši vajadzētu no vārdiem pāriet pie darbiem, un tad jau tās lietas varētu sakārtot neatkarīgi no partiju ideoloģijām, programmām. Pietiktu ņemt vērā tādu elementāru lietu, ka katrs īrnieks, kas tiek izlikts no sava dzīvokļa, mums prasa mēnesī 160-165 latus. Tas ir minimums. Ja ģimenē ir bērni, tad vajag daudz vairāk līdzekļu - līdz pat 200 latiem. Tas izmaksās daudz vairāk nekā tad, ja mēs nāktu pretī šādām ģimenēm un nepieļautu šo īrnieku izlikšanu. Nevajag šo jautājumu uzgrūst pašvaldībām, ja mēs tām nedodam finansu resursus.".
• 2001_06_07-seq269 language "lv".
• 2001_06_07-seq269 speaker Egils_Baldzens-1960.
• 2001_06_07-seq269 mentions Q822919.
• 2001_06_07-seq269 mentions Q211.
• 2001_06_07-seq269 mentions Q2660080.
• 2001_06_07-seq269 mentions Q8436.
• 2001_06_07-seq269 mentions Q80021.
• 2001_06_07-seq269 mentions Q23666.
• 2001_06_07-seq269 mentions Q1773319.
• 2001_06_07-seq269 mentions Q613690.
• 2001_06_07-seq269 mentions Q1250133.
• 2001_06_07-seq269 mentions Q9545.