Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_06_07-seq265> ?p ?o. }

• 2001_06_07-seq265 type Speech.
• 2001_06_07-seq265 number "265".
• 2001_06_07-seq265 date "2001-06-07".
• 2001_06_07-seq265 isPartOf 2001_06_07.
• 2001_06_07-seq265 spokenAs 125.
• 2001_06_07-seq265 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Ja mēs saskaramies ar šo normu un ja veidojas variants, ka izīrētājam ir jāveic ēkai kapitālais remonts vai telpas ir vajadzīgas sev vai saviem ģimenes locekļiem, un ir jānodrošina arī īrnieka tiesības, tad šeit mēs nonākam pie tāda konceptuāla risinājuma, ka viss tiek novelts uz pašvaldību pleciem. Tā ir pietiekami nopietna izmaiņa salīdzinājumā ar otro lasījumu. Otrā lasījuma redakcijā šī atbildība bija gan izīrētājiem, mājas īpašniekiem, gan arī pašvaldībām, un es varu pateikt, ka otrā lasījuma redakcija bija laba, to varēja paņemt par pamatu un virzīties tālāk uz priekšu. Kāpēc trešajā lasījumā notika tik radikāla izmaiņa un mēs apgriezām šoreiz šo likumprojektu burtiski par 180 grādiem -, tas ir jautājums, uz kuru ir jāatbild, un es domāju, ka, atbildot uz šo jautājumu, mums kopumā ir jānoraida gan šis atbildīgās komisijas priekšlikums, gan jābalso pret trešo lasījumu kopumā un jāatgriežas pie otrā lasījuma redakcijas. Šis darbs jāsāk no jauna, un, paņemot to par pamatu, var virzīt darbu uz priekšu. Uz ko es balstos? Protams, uz diviem likumiem, kas ir pieņemti iepriekš. Ar pirmo likumu parlaments patiešām piespieda pašvaldības visu savu dzīvojamo fondu privatizēt. Visas iespējamās amatpersonas - premjerministri, atbildīgie ministri kritizēja pašvaldības, ka tās uzdrošinās nepildīt likumu, pārmezdamas, kāpēc ir privatizēti 30 procenti pašvaldības īpašuma, kāpēc ir privatizēti tikai 70 procenti vai kāpēc vēl nav privatizēti 80 procenti. Pēdējā laikā gan nezin kāpēc valdība pārstāja kritizēt pašvaldības, sāka skatīties “caur pirkstiem” uz pašvaldībām, ka pašvaldības nepilda šo likumu. Tas ir ceļš, kādā veidā parlaments piedāvā risināt tieši šo jautājumu. Protams, ja pašvaldības būtu godprātīgi pildījušas likumu, tad tādā gadījumā pašvaldībām šodien nedrīkstētu vairs būt dzīvojamais fonds. Taču, pastāvot šiem nosacījumiem, protams, vēl eksistē pārpildītie cietumi, no kurienes atbrīvotajiem cilvēkiem atbilstoši likumam pēc atgriešanās ir jānodrošina dzīvojamā platība. Protams, mums ir arī bāreņi, kuri jānodrošina, bet jūs tagad piedāvājat arī šos jautājumus mēneša vai triju mēnešu laikā atrisināt pašvaldībām. No vienas puses, šī pieeja, ko jūs šoreiz piedāvājat, ir neizpildāma, bet no otras puses, jā, atkal parādās aicinājums: “Cienījamās pašvaldības, sāciet celt mājas, jo jums taču ir tik daudz līdzekļu! Sāciet beidzot pildīt savus funkcionālos pienākumus!” To es dzirdu arī no attiecīgajiem politiķiem šeit. Un tad nu es jums atkal gribu sacīt: “Godātie! Gadu no gada ar parlamenta lēmumiem katrai pašvaldībai naudas līdzekļi tika ņemti nost. Gadu no gada!” Arī tagad, ja mēs runājam par kopējo projektu, 84% paliek valdības rīcībā un tikai 16% - pašvaldībām. Ko jūs tagad varat pateikt? Jūs samazināt naudas līdzekļus un papildināt funkcionālos pienākumus, un vēl jūs aicināt, lai tās ceļ arī mājas? Jā, es piekrītu Lagzdiņa kungam, kas jautāja: kur ir hipotekārās kreditēšanas sistēma? Kur ir investīcijas no valsts budžeta? Tad savienosim to kopā, labākajā gadījumā, apsteigsim notikumus, dosim iespēju pašvaldībām ar saviem līdzekļiem darboties un tad pieņemsim šo likumu! To es varētu saprast. Taču, ja mēs šodien pieņemsim likumu un to visu aizmirsīsim, tad nekādā gadījumā neprasiet to, lai jūs tiktu saprasti ne tikai no lielāko pašvaldību puses, ne tikai no Rīgas vai no Latgales pašvaldību puses, bet arī no iedzīvotāju puses. Nemāniet sevi! Paldies.".
• 2001_06_07-seq265 language "lv".
• 2001_06_07-seq265 speaker Valdis_Lauskis-1957.
• 2001_06_07-seq265 mentions Q2660080.
• 2001_06_07-seq265 mentions Q8436.