Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_06_06_a-seq6> ?p ?o. }

• 2001_06_06_a-seq6 type Speech.
• 2001_06_06_a-seq6 number "6".
• 2001_06_06_a-seq6 date "2001-06-06".
• 2001_06_06_a-seq6 isPartOf 2001_06_06_a.
• 2001_06_06_a-seq6 spokenAs 125.
• 2001_06_06_a-seq6 spokenText "Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi, cienījamie Latvijas Republikas iedzīvotāji! Nevienu valsts iedzīvotāju nepārsteidz zibenīgi parādījušās uzņēmējfirmas, kuru darbība ir pat vienu dienu. Un nevienu arī nepārsteidz tas, ka šādi uzņēmumi nozūd vispār. Te tie bija, un te to nav. Tos neviens arī nemeklē no valsts iestāžu puses, un meklē vienīgi iedzīvotāji, kurus ir apkrāpušas šīs firmas. Tā nozuda firmas, kas bija savākušas no iedzīvotājiem naudu, pat bankas, kuras darbojās ar skaistiem nosaukumiem - “Latvijas Tautas banka” un citas “tautas” iestādes. Tāpat nevar atrast arī dažādu kredītu ņēmēju uzņēmumus, kuru parādus svēti atmaksāja par nodokļu maksātāju naudu. Šādu darījumu bija tūkstošiem, diemžēl valdība līdz pat šim laikam nav atradusi tādu instrumentu, kā cīnīties ar šo sērgu. Neviens arī nenoliedz, ka šādu firmu veidošanā tika izmantota un apgūta Eiropas valstu un citu valstu kriminālo struktūru bagātā pieredze - izrīkoties un pēc tam nozust. Tāpēc jau, arī pievienojoties tai vai citai starptautiskajai konvencijai, Latvijas valdība veic attiecīgas izmaiņas uz starptautisko dokumentu pamata. Tātad tā uzreiz nepievienojas vai izmaina vienu vai otru jēdzienu dokumentos, un tā esot cīņa pret “ēnu” ekonomiku. Ir tūkstošiem rakstu radīts par privātām firmām, bet šodien mēs izskatām valsts risinājumu par valsts organizācijas ātru likvidāciju. Un tā ir bezpeļņas organizācija - valsts akciju sabiedrība “Latvijas Privatizācijas aģentūra”. Šīs aģentūras rīcībā valdība nodeva Latvijas tautas īpašumu vairāk nekā 3 miljardu latu vērtībā. Tā bija mūsu valsts, mūsu iedzīvotāju iekrātā bagātība 80 gadu garumā. Cik daudz bija svētu solījumu no valdības un šīs Latvijas Privatizācijas aģentūras vadības puses: Latvijas iedzīvotāju labklājības celšana, kādi zelta kalni, palīdzība zemniekiem, pensionāriem, invalīdiem, Latvijas kultūrai un izglītībai, mazā un vidējā biznesa attīstībai. Tas viss tika piedāvāts un solīts no šīs organizācijas puses. Un cik daudz tika rakstīts: “Ticiet Latvijas Privatizācijas aģentūrai! Ticiet!” Protams, visi ticēja un lūdza, bet tā pievīla. Kur ir šie solītie labumi? Diemžēl mēs tos neredzam un arī neredzēsim. Šodien mēs izskatām jautājumu, lai aģentūra netiktu nolikvidēta vai lai tā pašnelikvidētos. Kāpēc Latvijas Privatizācijas aģentūru grib likvidēt un tas notiek ārkārtīgā steigā? Daļēji pat pusslepeni, un tās vietā tiek organizēta jau jauna analoģiska organizācija. To, protams, zina varbūt tikai Ministru kabinets vai vēl kādi skaisti cilvēki, bet Latvijas Republikas iedzīvotāji nav apmierināti ar Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidāciju un tās darbību, un tāpēc viņi arī uzdod jautājumu: “Cik lielus naudas līdzekļus ir ieguvusi Latvijas Privatizācijas aģentūra no privatizācijas? Kā ir notikusi lielo, vidējo un arī mazo uzņēmumu privatizācija? Kur tika izlietoti privatizācijas laikā iegūtie naudas līdzekļi un cik? Cik liels darbinieku skaits bija Latvijas Privatizācijas aģentūrā? Cik liels bija algu fonds šiem darbiniekiem? Cik lieli līdzekļi tika tērēti šīs aģentūras uzturēšanai? Kādi ir parādi un saistības Latvijas Privatizācijas aģentūrai? Kādus jautājumus Latvijas Privatizācijas aģentūra nav nokārtojusi un kuri būs jānokārto?” Jautājumu ir ļoti daudz, atbilžu diemžēl nav. Kad Latvijas Privatizācijas aģentūru likvidēs, arhīvi kā vienmēr sadegs vai aizpeldēs Daugavā, un nebūs, protams, neviena, kas par šīs aģentūras darbību atbild. Šī ir tāda pati situācija, kad pašlikvidējas vai nozūd arī privātās firmas. Kad likvidēs Latvijas Privatizācijas aģentūru, tiks norakstīti miljoni latu, darboņiem tiks izmaksātas gigantiskas algas vismaz 12 mēnešus uz priekšu un, protams, nebūs aizmirstas arī prēmijas un citas izmaksas. Palielināsies valsts parāds, jo tiks organizēta jauna aģentūra ar lielu štatu skaitu, un, tā kā budžetā lieku līdzekļu nav, tad, protams, tos palienēsim. Tātad, ja Latvijas Privatizācijas aģentūra nozūd, tad vismaz ir jāpaskatās, ko tad tā skaistu ir izdarījusi savas darbības rezultātā. “Latvijas kuģniecības” privatizācija. Nu redzam, ka visas negācijas, kas bija saistītas ar šo uzņēmumu, ir tieši Latvijas Privatizācijas aģentūras neizdarība, un tās darbības rezultātā 44 miljoni aizgāja nezināšanā kopā ar “Banku Baltija”, un kur aizgāja 37 miljoni, par kuriem tika saņemta nafta un gāze? Kur tā tika realizēta, to neviens nezina. “Latvenergo” novērtējums pirmajā gadījumā bija 90 miljoni latu. Tas ir tikpat daudz, cik bija ieplānots izlietot jaunās bibliotēkas celtniecībai, bet Latvijas ķešā tik vien ir ielikts kā 180 tūkstošu kubikmetru betona, un no šā betona varētu uzcelt vismaz 15 tādas bibliotēkas. Tātad te kārtējo reizi mēs atkal mānījām cilvēkus un arī tos ārvalstu pretendentus, kuri tiecās pie mums. Vagonu rūpnīca. Ja Latvijas Privatizācijas aģentūra nevarēja vai gribēja šiem saviem cilvēkiem to privatizēt, tad to iznīcināja. Kuldīgas “Vulkāns”. Kolektīvam šo uzņēmumu negribēja privatizēt, bet to privatizēja bankrotējošs uzņēmums. Pēc tam nodedzināja šo uzņēmumu. Divu gadu laikā Latvijas Privatizācijas aģentūra arī neatbalstīja vismaz 400 ģimenes, kuras palika bez iztikas. Latvijas kūrorti. Pilnīgi iznīcināja šo struktūru par labu Turcijai, Kiprai, Maltai un pat mūsu kaimiņiem, toties Palangā gada laikā atbrauc vismaz miljons atpūtnieku. Un kādu naudu viņi pelna! Tajā pašā laikā mūsu kūrorti palika bez peļņas. VEF. Latvijas Privatizācijas aģentūras kaunpilnā darbība. Tā tautas lepnumu pārvērta tirdzniecības bodē, toties tās produkciju, tās izgudrojumus tagad izgatavos ārvalstīs, un viņi saņems peļņu. “Alfa”. Viena no lielākajām pusvadītāju rūpnīcām Eiropā. Protams, arī to izsaimnieko, un tagad būs gadatirgus. Jelgavas autorūpnīca un Lauksaimniecības mašīnbūves uzņēmums. Lai Latvijas Privatizācijas aģentūras darbinieki un valsts pilnvarnieki varētu saņemt skaistas algas, to darbagaldus, preses un citu aprīkojumu pārdeva vismaz 200 reižu lētāk, nekā tie bija vērti. Darbība ar Daugavpils mākslīgās šķiedras rūpnīcu. Taizemē vai citā valstī tika atrasts viltnieks, ar kura palīdzību sāka veidot kaut kādu struktūru, un tā rezultātā iedzīvotājiem atkal pienācās atmaksāt ar saviem nodokļiem parādus, ko bija radījusi Latvijas Privatizācijas aģentūra kopā ar šiem viltus privatizatoriem. Analoģiski notika ar Ķemeru sanatoriju un vēl 19 urbumiem, jo patiesībā Latvijas Privatizācijas aģentūra pārdeva zemes dzīles, pārdodot par 30 000 latu visus 19 urbumus, kuru vērtība tikai vienam urbumam ir aptuveni 100 000 latu. Zvejas flote. Latvijā sakarā ar novecošanos pēc pieciem, sešiem gadiem nebūs vairs zvejas kuģu, toties labie kuģi tika izpārdoti. Pārtikas rūpniecības izsaimniekošana. Par to visi ļoti labi zina, it sevišķi zemnieki, kuriem tagad nav pat elevatoru, kur turēt savus graudus. Un pie viena notika arī Latvijas prestiža graušana, jo diemžēl visu to darbību, kas notiek Latvijas Privatizācijas aģentūrā, ļoti labi apzināja ārzemju speciālisti un arī novērtēja. To atspoguļoja arī prese. Un arī tā darbība, kad lieli uzņēmi ar parādiem tika privatizēti par vienu latu. Pēc tam to parādus norakstīja, turpretī par mazajiem uzņēmumiem, kurus latvietis privatizēja, no viņa paņēma 80% naudā un atlikušo sertifikātos, tātad izspieda pēdējo, kā saka, sulu. Tā nomainīja arī privatizācijas noteikumus, kad par labiem uzņēmumiem pienācās samaksāt 80% sertifikātos un tikai 20% naudā. Tātad, redziet, bija “labie” un “sliktie” privatizētāji. Var vēl pavaicāt arī tādu lietu: “Kur tad palika tā nauda - un kādā veidā Latvijas Valsts bibliotēkas celtniecības fonds saņēma ap 1 miljonu latu, kuru jūs neatradīsiet nevienā dokumentā, kas ir saņemts no Latvijas Privatizācijas aģentūras?” Redzot šos un vēl citus negatīvos, necaurspīdīgos darbus, kurus ir veikusi un veic Latvijas Privatizācijas aģentūra, to likvidēt nevar. Tas nav Latvijas valsts interesēs, tas nav iedzīvotāju interesēs. Latvijas Privatizācijas aģentūrā ir jāsamazina darbinieku daudzums un vadības skaits. Lai tā pabeidz savu kaunpilno darbu, kā tā sāka! Paralēlu vai analoģisku organizāciju veidošana, kuras it kā aizstās Latvijas Privatizācijas aģentūru, neiekļaujas mūsu budžeta ietvaros, un mēs to darīt nevaram, tāpēc Latvijas Privatizācijas aģentūra ir jāsaglabā. Un ierosinājums ir jāatbalsta. Paldies.".
• 2001_06_06_a-seq6 language "lv".
• 2001_06_06_a-seq6 speaker Leons_Bojars-1939.
• 2001_06_06_a-seq6 mentions Q211.
• 2001_06_06_a-seq6 mentions Q193089.
• 2001_06_06_a-seq6 mentions Q47182.
• 2001_06_06_a-seq6 mentions Q3736450.
• 2001_06_06_a-seq6 mentions Q39731.
• 2001_06_06_a-seq6 mentions Q8436.
• 2001_06_06_a-seq6 mentions Q229.
• 2001_06_06_a-seq6 mentions Q80021.
• 2001_06_06_a-seq6 mentions Q179830.
• 2001_06_06_a-seq6 mentions Q4208062.
• 2001_06_06_a-seq6 mentions Q43.
• 2001_06_06_a-seq6 mentions Q233.
• 2001_06_06_a-seq6 mentions Q1512969.
• 2001_06_06_a-seq6 mentions Q869.
• 2001_06_06_a-seq6 mentions Q6497410.