Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_06_06_a-seq4> ?p ?o. }

• 2001_06_06_a-seq4 type Speech.
• 2001_06_06_a-seq4 number "4".
• 2001_06_06_a-seq4 date "2001-06-06".
• 2001_06_06_a-seq4 isPartOf 2001_06_06_a.
• 2001_06_06_a-seq4 spokenAs 125.
• 2001_06_06_a-seq4 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es atbalstu mūsu galvenās referentes tēzes, un es gribētu trijos punktos izteikt apsvērumus par Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācijas pamatotību vai nepamatotību no tīri organizatoriskā viedokļa. Uzskatu, ka Latvijas Privatizācijas aģentūras funkciju sadalīšana un nodošana dažādām institūcijām varētu šobrīd negatīvi ietekmēt privatizācijas procesa racionālu, efektīvu nodrošināšanu, caurspīdīgumu, prognozējamību. Sadalot tās starp atsevišķām institūcijām, vienalga, objektīvi radīsies nepieciešamība veikt kaut kādu savstarpēju koordināciju, saskaņošanu, lai kompleksi risinātu atlikušos privatizācijas jautājumus. Pie tam šīs atsevišķās institūcijas, kurām būs nodotas šīs funkcijas, ir dažādu ministriju pakļautībā. Nu, piemēram, ir šāds tīri praktisks jautājums. Būvju privatizācija, kā tas paredzēts, būs Latvijas Attīstības aģentūras kompetencē, kas ir Ekonomikas ministrijas pakļautībā, bet tās zemes privatizācija, kura atrodas zem šīm būvēm, būs Valsts nekustamā īpašuma aģentūras kompetencē, kas ir Finansu ministrijas pakļautībā. Tātad, vienalga, rodas papildu saskaņojumi un koordinācijas varianti. Vienotās uzskaites sistēma, kāda ir šobrīd Latvijas Privatizācijas aģentūrā, ļauj izsekot katram parādniekam, līdz parādsaistību nokārtošanai neļauj tam pretendēt uz citu valsts īpašuma objektu vai tiem piekrītošo zemes gabalu privatizāciju. Tātad cits citam sekos līdzi, raudzīsies, vai parādu saistības ir nokārtotas un vai varētu spert nākamo soli - pretendēt uz tās zemes privatizāciju, kas ir zem šīm būvēm. Šeit parādīsies vēl arī jaunā, vēl neizveidotā maksātnespējas aģentūra ar savām funkcijām. Tas ir pirmais un, man liekas, galvenais loģiskais apsvērums, kāpēc mūsu mazajā valstī nebūtu lietderīgi šīs funkcijas saskaldīt. Otrkārt. Pārrāvums privatizācijas procesā. Ja tas tā notiks, tas tiešām novedīs pie zināma terminēta pārrāvuma, kas būs no dažiem mēnešiem līdz pat pusgadam un skars arī sertifikātu īpašnieku intereses. Vai tas mums vajadzīgs? Un treškārt. Šo procedūru nodrošināšanai - Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācijas nodrošināšanai - būtu jāiztērē zināmi papildu līdzekļi, kā jau cienījamā referente to raksturoja ar skaitļiem. Protams, ir arī problēmas ar kadru atlaišanu, kadru komplektāciju - atbilstošu profesionālu darbinieku komplektāciju Valsts nekustamā īpašuma aģentūras un Latvijas Attīstības aģentūras ietvaros. Iemesli, kāpēc speram šādu soli. Protams, viens no iemesliem, kā jau mēs varam iedomāties, ir tas, ka valdības koalīcija domā, ka jāuzlabo kvalitatīvā puse Latvijas Privatizācijas aģentūras vadībā. Nu, es domāju, Latvijas Privatizācijas aģentūras vadība ir šo partiju pārziņā, un šie ir viņu cilvēki. Bez tam vairāk vai mazāk objektīvi ir izteikti ļoti plaši apsvērumi presē, tāpēc es negribētu šeit atkārtoties. Tomēr es gribētu minēt vienu objektīvu argumentu, kuram mēs varam piekrist un kuru dažkārt arī ģenerāldirektors Nagļa kungs ir minējis, sacīdams, ka viņa institūcijas uzdevums ir realizēt likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 2. panta pirmo punktu. Tas skan šādi: “Privatizācijas mērķis ir, mainot valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs un sašaurināt darbību, ko valsts un pašvaldības veic kā uzņēmēji. ” Tātad šā mērķa labad Latvijas Privatizācijas aģentūra cenšas arī strādāt. Un pilnīgi pamatots no Privatizācijas aģentūras puses bija pārmetums, ka, pildot šo pienākumu, mums nav atsevišķu tautsaimniecības nozaru perspektīva redzējuma. Neatkarīgi no tā, kādā formā, bet tam ir jābūt nofiksētam vai nu Ministru kabineta līmenī, vai Saeimas līmenī. Tātad ir zināms vakuums attiecībā uz šīm koncepcijām, lai korekti, mērķtiecīgi varētu virzīt atsevišķu objektu privatizāciju kā tādu. Tātad mēs varam teikt, ka mums šobrīd vēl nav rūpniecības redzējuma perspektīvās koncepcijas, nav mums pat enerģētikas koncepcijas, mums tādas nav arī lauksaimniecībai kopā ar lauksaimniecības produktus pārstrādājošo rūpniecību, tādas nav arī tūrismam, kūrortoloģiskajai dziedniecībai un tā tālāk. Šīm koncepcijām bija jābūt blakus, lai mērķtiecīgi varētu virzīt šo privatizāciju un lai neizdarītu virkni kļūdu, kas diemžēl šajā procesā ir pieļautas. Otrs iemesls. Steidzamība attiecībā uz šīs aģentūras likvidāciju ir tāda, ka privatizācijas un kompensācijas sertifikātu derīguma termiņš mums ir noteikts līdz šā gada 31. decembrim, un tāpēc šajā ziņā jāsteidzas, jo šobrīd uz rokas, kā jūs zināt, vēl ir 16% privatizācjas sertifikātu. Mēs jau savā laikā teicām, ka šis termiņš - 31. decembris - ir par šerpu un ka objektīvi vajag vēl vismaz pusgadu pielikt. Tad nu redzēsim, kā tas notiks, bet liekas, ka mūsu priekšlikums un redzējums toreiz ir bijis pilnīgāks, ka šī sertifikātu atprečošana vilksies ilgāk. Varētu rasties jautājums, ka Latvijas Privatizācijas aģentūrai nav vairs darāmā. Tātad īsa uzskaite, uzskaitīsim tikai lielos valsts objektus - “Latvijas kuģniecībā” - 100% valsts kapitāla, “Latvijas Krājbankā - 32%, “Ventspils naftā” - 38%, “Latvijas gāzē” - 8 procenti. Nerunāsim vēl par “Latvijas dzelzceļu”, jo, cerams, tur tiks izstrādāta pamatota koncepcija, destrukturizācija un tā tālāk, tātad tiks izsvērts šis jautājums, ko privatizēt, kā privatizēt un vai atsevišķas struktūrvienības pēc restrukturizācijas vispār vajag privatizēt “Latvijas dzelzceļā”. Tā mēs varam minēt vēl dažus lielus tautsaimniecības objektus. Otrais darāmais darbs tātad paliek uzraudzība pār visu šo procesu kā tādu. Un visbeidzot, likvidēt šādu lielu institūciju, kas ir, kā saka, radīta ar veselu likumdošanas bāzi, būtu nekorekti, ja mēs nesagaidītu oficiālu, teiksim, skaitlisku, analītisku rezumējumu par šīs institūcijas darbu, kā tai ir veicies, kā ir veicies ar dažādām privatizācijas metodēm un tā tālāk, jo šeit mums ir gan pozitīvi piemēri, gan negatīvi piemēri, un tie mums ir labi zināmi. Man liekas, šī pieeja vispār šobrīd no izpildvaras puses ir mazliet sasteigta arī tajā ziņā, ka jau pavīd viens jauns projekts - jauna ministrija reģionālajos jautājumos, lai gan šis jautājums vēl nav kapitāli izdiskutēts, un arī tie fragmentārie grozījumi likumos, kas “ieceļoja” no izpildvaras Saeimā, protams, ir tikai fragmentāri, bet ne konceptuāla rakstura. Lai pieņemtu šos fragmentāros grozījumus atsevišķos likumos, kas saistīti ar Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidāciju, vispirms bija objektīvi jāizdiskutē koncepcija kā tāda par šīs Privatizācijas aģentūras likvidāciju vai nelikvidāciju, par tās vēl pašlaik darāmo un darāmo turpmāk, ir jānoskaidro, vai tas valstij būs lētāk un labāk, nekā tas ir šobrīd. Paldies par uzmanību!".
• 2001_06_06_a-seq4 language "lv".
• 2001_06_06_a-seq4 speaker Arnis_Kalnins-1935.
• 2001_06_06_a-seq4 mentions Q822919.
• 2001_06_06_a-seq4 mentions Q211.
• 2001_06_06_a-seq4 mentions Q2984071.
• 2001_06_06_a-seq4 mentions Q327094.
• 2001_06_06_a-seq4 mentions Q21011161.