Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_06_06_a-seq2> ?p ?o. }

• 2001_06_06_a-seq2 type Speech.
• 2001_06_06_a-seq2 number "2".
• 2001_06_06_a-seq2 date "2001-06-06".
• 2001_06_06_a-seq2 isPartOf 2001_06_06_a.
• 2001_06_06_a-seq2 spokenAs 137.
• 2001_06_06_a-seq2 spokenText "Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu sākt ar to, kāpēc bija nepieciešams sasaukt šo ārkārtas sēdi. Jāteic, ka šobrīd šis ir vienīgais veids, kā opozīcijas deputāti var aicināt pozīciju atklāti un skaidri izvērtēt un izdiskutēt Latvijas attīstībai svarīgus jautājumus, par kuriem lēmumi nereti tiek pieņemti aiz sabiedrībai slēgtām durvīm, kā arī tiek slēgtas apšaubāmas vienošanās. Šis ir veids, kā opozīcija var aicināt pozīciju apliecināt savu nostāju visiem Latvijas iedzīvotājiem svarīgos jautājumos. Apliecināt, ka arī šis konkrētais jautājums tiek risināts katra valsts iedzīvotāja interesēs, viņa izaugsmes iespēju labad. Ka privatizācijas procesa nobeigums nekļūs par punktu uz “i” kopumā neveiksmīgai privatizācijai, kāda ir veikta mūsu valstī. Pirms divām nedēļām Valsts prezidentei, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam tika nosūtītas Saeimas opozīcijas frakciju vadītāju parakstītas vēstules, kurās uzmanība tika vērsta uz lietu kārtību, kāda ir parlamentā izveidojusies valdošās koalīcijas pārsteidzīgo iniciatīvu un nepārdomātās darbības dēļ. Pamats uztraukumam bija un ir nepilnības valsts likumdošanā, kā arī izpildvaras īstenošanas gaita, kas norāda uz bīstamām nedemokrātiskām konsekvencēm. Kamēr daži demagogi runā par Saeimas pilnīgas kontroles iespējām pār izpildvaru, mūsu zemē pastāv patvaļīgi noteikti privatizācijas un citu nozīmīgu procesu atklātības jeb caurspīdīguma “griesti”. Tie ir tikai 63% no iespējamiem simts. Pagaidām ar atbildi opozīciju ir pagodinājis tikai Saeimas priekšsēdētājs, un pats Saeimas priekšsēdētājs savā vēstulē atzīst, ka nevar neminēt vājo politiskās kultūras un politiskās atbildības līmeni, kāds ir valstī. Kur tad ir problēma? Un kāpēc tiek abstraktā līmenī nemitīgi piesauktas šīs negācijas? Par tām runā gandrīz katra persona, kura tiek pie vārda, bet situācija nemainās. Kurš ar kuru manipulē un kas tēlo? Manuprāt, atbilde ir vienkārša - trūkst drosmes katru konkrētu lietu nosaukt īstajā vārdā un ir ērti atbildēt pēc burta, nevis pēc būtības. Par sliktu “viena aktiera teātri” regulāri izvēršas Ministru kabineta locekļu atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem un pieprasījumiem. Tā diemžēl zaudē savu sākotnējo jēgu, proti, Saeimas deputātu iespēju kontrolēt administratīvo darbību. Ja aktieris savu lomu nespēlē patiesi, viņu izsvilpj, cita kritērija nav. Man tas šķiet naivi - iedomāties, ka valdības locekļu “falšās” atbildes nesaklausa Latvijas iedzīvotāji un ka vienas dienas politiķi var cerēt uz kaut kādu atbalstu vistuvākajā nākotnē. Ir jāatceras, ka dots devējam vienmēr atdodas. Es pieļauju iespēju, ka šīsdienas sēde var kļūt par konstruktīvu pagrieziena punktu pozīcijas un opozīcijas savstarpējās sadarbības praksē. Jo būtu īpaši jāpacenšas, lai iebilstu pret loģisko likumsakarību, ka Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācija nav uzsākama, līdz Valsts kontrole un Valsts ieņēmumu dienests nav pabeidzis Latvijas Privatizācijas aģentūras darbības izvērtējumu. Es uzskatu, ka, runājot par jautājuma būtību, daudzi kritiski vārdi no šīs tribīnes šodien atskanēs ne jau pirmo reizi. Nobriedis cilvēks, ja viņu nepārtraukti kritizē, neturpinās skriet ar pieri sienā, bet apstāsies un izdarīs dažus secinājumus. Varbūt ir pēdējais laiks kaut ko mainīt savā attieksmē un rīcībā. Tātad ir jautājums - kāda ir Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācijas stratēģija, un kāda ir tās patiesā nepieciešamība? Latvijas Privatizācijas aģentūra pašreiz nodarbojas ar valsts uzņēmumu tālāku privatizāciju, zemes privatizāciju un valsts kapitāla daļas pārvaldi tajos uzņēmumos, kur šāda kapitāla daļa ir palikusi pēc privatizācijas vai arī izveidojusies parādu kapitalizācijas ceļā. Kopējā valsts kapitāla daļas pārvaldāmā summa ir apmēram 192 miljoni latu. Kā paredz Ministru kabineta ieteiktā shēma, valsts kapitāla daļas pārvaldi un privatizāciju pārņems Latvijas Attīstības aģentūra. Savukārt maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasību apmierināšanu pēc Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācijas uzņemsies kāda (es uzsveru - kāda!) vēl nezināma Labklājības ministrijas institūcija. Administratora funkcijas pārņems Tieslietu ministrija, kas jau tagad ir uzsākusi jaunas valsts aģentūras veidošanu. Ekonomikas ministrija pēc Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācijas nodarbosies ar īpašuma tiesību atjaunošanu bijušajiem īpašniekiem un, iespējams (es uzsveru - iespējams!), veiks arī maksāšanas līdzekļu maiņu privatizējamos valsts uzņēmumos. Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācijas plānā ir paredzēta jaunas, kompaktākas institūcijas veidošana likvidējamās Latvijas Privatizācijas aģentūras vietā. Saskaņā ar Latvijas Privatizācijas aģentūras Juridiskā departamenta vadītāja Šadinova kunga teikto, šādas institūcijas veidošanu iesaka Pasaules Banka. Jaunveidojums nodarbosies ar nepabeigtā privatizācijas procesa noslēgšanu. Jā, to atbalsta pagaidām vēl esošais Ministru kabinets, kurš jebkurā jautājumā darbojas absolūti bez savām domām un savas nostājas un kurš, kā tas ir pierādījies, izcili retos gadījumos domā par cilvēku un Latvijas valsts interešu aizstāvību. Interesanti būtu uzzināt, vai tiešām Ministru kabinets un Pasaules Banka uzskata, ka mēs dzīvojam un dzīvosim tiesiskā valstī, jo, pieņemot Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācijas koncepciju un tajā ietvertos tiesiskās pārmantojamības jautājumus, Ministru kabinets atbalstīja viedokli, ka Latvijas Privatizācijas aģentūrai nebūs neviena tiesību un saistību pārņēmēja. Tas ir pietiekami interesants jautājums, lai mēs par to padiskutētu. Tādēļ es ieteiktu visiem, kam ir vai ir paredzamas problēmas saistībā ar privatizāciju, jau rīt doties taisnā ceļā uz aģentūru, kamēr vēl ir kāds, kas atbild par pieļautajām kļūdām. Neviens gan nerunā par to, kas nodarbosies ar jau privatizēto uzņēmumu uzraudzību un kas notiks tajos gadījumos, ja uzņēmumi nespēs pildīt privatizācijas nosacījumus un valstij būs savā pārziņā jāpārņem šo uzņēmumu darbība. Bet vai tad mēs to varam? Domāju, tādu lozungu, kāds ir sociāldemokrātiem, - “Mēs ticam, mums izdosies!” - šī valdība nespēs realizēt (ja nu vienīgi virtuālā jeb iedomu ceļā), jo jāatzīst, ka budžets ir tukšs un pat avansa maksājumi, kas pašreiz ir izlūgti no uzņēmējiem, nespēs uzlabot situāciju. Kā tad ir iespējams realizēt likvidācijas procesu? Un cik tad līdzekļu ir nepieciešams likvidācijas procesa nodrošināšanai? Ministru kabineta aptuvenais aprēķins rāda, ka ir nepieciešami 600 tūkstoši latu, un tā summa ir paredzēta tikai Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācijai. Interesanti, kur gan šie līdzekļi tiks izlietoti? Latvijas Privatizācijas aģentūras vadītāji ierosina, ka nevajag atstāt Latvijas Privatizācijas aģentūras ēku, un tas ir arī saprotams, jo ēka tika remontēta un atjaunota vēl nesenā pagātnē. Tas, protams, tika veikts par privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem. Par šiem pašiem līdzekļiem tika iegādātas mēbeles un datori, tika veidots datortīkls - un tā tālāk, un tā tālāk. Kas gan dos mums atbildi? Būs nepieciešams nodot funkcijas citām institūcijām, bet vai tad arī tām finansu institūcijām nebūs vajadzīgs kāds finansējums? Vai varbūt viss notiks tāpat, kā tas notika ar pašvaldībām? Mēs tām uzlikām funkcijas, bet naudu nedodam. Ministri un Ministru kabinets kopumā uzņemas kaut kādu mistisku politisku atbildību. Domājams, ka vēl tikpat daudz līdzekļu būs nepieciešams funkciju pārņemšanai. Pie tam vēl ir jāņem vērā, ka Pasaules Banka ieteica, ka ir jāveido kaut kāds jauns kompakts veidojums, un tas kompaktais jaunais veidojums sēdēs turpat, kur tagad ir Privatizācijas aģentūra. Taču arī tur vajadzēs naudu. Jo tur ar vienu - ar politisko atbildību - diemžēl nepietiks. Ja mēs tā aptuveni aprēķinām, tad, es domāju, redzam, ka likvidācijas process nebūs nodrošināms bez kāda pusotra miljona latu. Protams, ļoti patīkami, ka tie nav 3 miljoni latu, jo, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi un skaitļa “3” maģiskumu, kāds tam ir mūsu valstī, es domāju, ka tos tad ātri kaut kur pazaudētu. Taču, ja pieņemam to, ka budžets ir tukšs, rodas jautājums - vai tad ir vēl kādas nezināmas, tikai Ministru prezidentam un finansu ministram vien zināmas rezerves? Var būt, ka labāk tās varētu izlietot medmāsu, ārstu, skolotāju algu paaugstināšanai, pensiju indeksācijai un vietējo uzņēmēju atbalstam. Es gan gribētu lūgt, lai šis vietējo uzņēmumu atbalsts nebūtu garantiju veidā, jo man negribētos, lai tiktu noslepkavots vēl kāds cilvēks. Labāk tad šo atbalstu sniedziet reālās naudas vienībās! Papildus tam visam mani vienmēr ir mulsinājis tāds jautājums - kāpēc mēs tik bezierunīgi pakļaujamies starptautiskajām finansu institūcijām? Mēs taču visi saprotam, ka tās nav labdarības iestādes. Tās strādā savās, savas uzņēmējdarbības interesēs un, aizdodot mums naudu, bieži vien atklāti lobē ārvalstu uzņēmumu intereses Latvijā, kā arī uzliek Latvijai tādus nosacījumus, kas būtībā traucē valstī attīstīties vidusslānim, tas ir, vietējai uzņēmējdarbībai. Par ko gan mēs esam palikuši? Par pircējiem, kuriem nav naudas. Jo atkal tiek atvērts kārtējais lielveikals, kādi ir ik uz stūra, bet neviens neko neražo, un arī lauki pamazām izmirst. Jā, mēs klausījām šo institūciju un ārvalstu ekspertu padomus. Un kas notika? Zemes reforma, kas nesa iznīcību lauksaimniecībai. Jo tajā laikā, kad mēs pēc viņu ieteikuma veidojām sīksaimniecības, Rietumos tās apvienojās lielsaimniecībās! Naudas reforma, kas vienā naktī padarīja lielāko Latvijas iedzīvotāju daļu par nabagiem. Pensiju reforma, kas to visu vēl pastiprināja. Un visbeidzot - privatizācija, kas faktiski iznīcināja ražošanu un vēl aizvien turpina to darīt. Es brīnos un nespēju atrast ekonomisku likumsakarību mūsu lata stabilitātei un spēkam, it sevišķi attiecībā pret ASV dolāru. Jā. Bet, protams, brīnumi pasaulē notiek - un arī tāds, ka uz viena kooperatīva pamata izveidotu uzņēmumu var pārdot dārgāk nekā visu 50 gados sastrādāto īpašumu. Arī par to mums būtu jāpabrīnās, bet varbūt mūs visus muļķo tāpat kā Krājbankas darbiniekus? Jo pirmo reizi Latvijā privatizācijas procesa laikā tiek izvirzīti specifiski privatizācijas nosacījumi. Akciju kvota darbiniekiem un pensionāriem ir noteikta, pamatojoties uz algu lielumu, nevis tā, kā ir bijis vienmēr, - uz stāžu, tas ir, uz to, cik ilgi cilvēks ir strādājis konkrētajā uzņēmumā. Protams, pirms tam lielākā daļa iestādes veco darbinieku tika atlaisti un amatos tika salikti draugi, varbūt arī radinieki. Mēs varētu teikt: “Uz priekšu, Francija!” Šoreiz gan jāsaka: “Uz priekšu, Krājbankas prezident un partneri!” Domāju, ka arī daži cilvēki, kas sēž šajā zālē, to ļoti labi zina. Un to zina arī tie, kas apstiprināja Krājbankas iepriekšējās darbības un šādus noteikumus, kas ignorē darbinieku un pensionāru tiesības, kā arī samazina valsts kapitāla daļas apjomu. Viņi zina un saprot, kāpēc viņi to dara. Tātad ir jautājums - kas notiks, ja tiks pieņemts Ministru kabineta piedāvātais Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācijas variants? Jūs visi noteikti atceraties, ka Latvijas Privatizācijas aģentūra tika veidota kā vienīgā sabiedrība, kurai bija paredzēta politiska padome. Tas tika darīts ar nolūku, jo politiskās partijas vēlējās uzņemties kontroli un uzraudzību pār privatizācijas procesu. Tādēļ likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” tika noteikts, ka Latvijas Privatizācijas aģentūras padomi veido Saeimas frakciju izvirzītie deputāti (vēlāk gan - vienkārši pārstāvji). Pēc likvidācijas koncepcijas realizēšanas, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projektu, grozījumi Ministru kabineta 1997. gada 25. marta noteikumos nr. 110 paredz bezpeļņas organizācijas “Valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”” statūtos ļoti būtiskas izmaiņas. Pirmkārt, tiek ievērojami sašaurināta Latvijas Privatizācijas aģentūras padomes kompetence. Latvijas Privatizācijas aģentūras padome turpmāk darbosies tikai statūtos paredzētajos ietvaros un veiks aģentūras darbības pārraudzību tikai valsts īpašuma privatizācijas jautājumos. Otrkārt, konkrētas Latvijas Privatizācijas aģentūras padomes funkcijas tiek reducētas līdz sūdzību izskatīšanai par likvidatoru pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz valsts īpašuma privatizāciju un ekspertu padomes locekļu apstiprināšanu. Tiek izslēgtas tādas līdz šim statūtos paredzētas Latvijas Privatizācijas aģentūras padomes funkcijas kā pastāvīga valdes darba kontrole, uzdevumu tāmes pārbaude un gada pārskatu pārbaude, pilnvarnieku un Ministru kabineta kompetencē ietilpstošo jautājumu iepriekšēja izskatīšana, tiesības pieprasīt no valdes pārskatu par aģentūras darbību kopumā, kā arī pārbaudīt aģentūras reģistrus, dokumentus un mantu. Tiek izslēgti visi tie jautājumi, kuros līdz šim valdei vajadzēja padomes piekrišanu, tas ir, līdzdalības iegūšana, palielināšana vai samazināšana uzņēmējsabiedrībās, iestāšanās sabiedriskās un starptautiskās organizācijas, nekustamās mantas pirkšana, pārdošana vai apgrūtināšana. Tiek noteikts, ka ar likvidatoru iecelšanu izbeidzas valdes pilnvaras. Vienlaikus tiek paredzēts, ka likvidatori pārstāv aģentūru tikai tajos jautājumos, kuros to nepārstāv pilnvarnieks un ģenerāldirektors. Tiek paplašinātas ģenerāldirektora tiesības. Tiek paredzēts, ka likvidatori nelemj jautājumus, kas ir ģenerāldirektora kompetencē. Tiek paredzēts arī tas, ka ģenerāldirektors vienpersoniski vada aģentūras darbu valsts īpašuma privatizācijas jautājumos, turklāt viņš var būt arī viens no likvidatoriem. Tiek noteikts, ka likvidators var būt fiziska persona, kurai ir augstākā izglītība un izpratne par privatizācijas procesu. Dabiski, ka ar šīm izmaiņām tiek noteiktas daudz lielākas pilnvaras Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram. Padome paliek par smieklīgu, nevajadzīgu veidojumu, un zūd jebkāda politiska kontrole pār privatizācijas procesa noslēgumu. Tas ir ļoti bīstami, ņemot vērā to, ka ir iespējama lielo uzņēmumu privatizācija. Taču var būt, ka mums īstenībā nav par ko uztraukties, jo, kā to paredz izmaiņas likumdošanā un starptautisko institūciju ieteikumi, pirmkārt, Privatizācijas aģentūrai nebūs tiesību un saistību pārņēmēja. Tātad, ja kāds gribēs sūdzēties, lai sūdzas, kur grib! Otrkārt, privatizācijas process turpmāk tiks dēvēts par valsts mantas atsavināšanu. Tātad, pavisam īsi sakot, šāda privatizācijas procesa mums vairs nebūs... it kā nebūs. Lai Pasaules Bankas pētījumos par korupciju mūsu valsts kārtējo reizi neierindotos negoda pilnajās vietās, lūdzu atbalstīt šodienas plenārsēdē izvirzīto lēmuma projektu - pirms jebkuru Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācijas darbību uzsākšanas ļaut Valsts kontrolei un Valsts ieņēmumu dienestam veikt pārbaudes par šīs sabiedrības darbību, lai galu galā mēs uzzinātu reālo rezultātu, to, kāds tad ir reālais ienākums no privatizācijas procesa. Es domāju, ka neviens nevarētu iebilst pret to. Un, ja lēmuma projekts netiks atbalstīts, tad, es domāju, tie, kas būs balsojuši “pret” vai atturējušies, tādējādi būs atbalstījuši necaurskatāmību un neatklātību Latvijas Privatizācijas aģentūras darbībā. Tāpēc es vēlreiz visus aicinu: atbalstīsim atklātību un caurskatāmību, lai mums nebūtu jāaicina kāda sabiedriska organizācija, kas to apstiprinātu! Atbalstīsim to attiecībā gan uz Latvijas Privatizācijas aģentūru, gan arī uz tālāko privatizācijas procesu! Paldies par uzmanību.".
• 2001_06_06_a-seq2 language "lv".
• 2001_06_06_a-seq2 speaker Ingrida__Udre-1958.
• 2001_06_06_a-seq2 mentions Q822919.
• 2001_06_06_a-seq2 mentions Q211.
• 2001_06_06_a-seq2 mentions Q21625222.
• 2001_06_06_a-seq2 mentions Q1771611.
• 2001_06_06_a-seq2 mentions Q2167704.
• 2001_06_06_a-seq2 mentions Q142.
• 2001_06_06_a-seq2 mentions Q7164.
• 2001_06_06_a-seq2 mentions Q15379125.