Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_30-seq99> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2001_05_30-seq99 type Speech.
- 2001_05_30-seq99 number "99".
- 2001_05_30-seq99 date "2001-05-30".
- 2001_05_30-seq99 isPartOf 2001_05_30.
- 2001_05_30-seq99 spokenAs 125.
- 2001_05_30-seq99 spokenText "Godājamais Saeimas priekšsēdētāja vietniek! Godājamie Saeimas Prezidija locekļi! Saeimas deputāti! Protams, es piekrītu tai argumentācijai, ko minēja Lagzdiņa kungs, kurš teica, ka patvarīgi nedrīkst ieņemt dzīvokļus un pēc tam attiecīgi pieprasīt tiesības īrēt šīs telpas. Tas ir pavisam cits variants! Taču es gribētu uzsvērt to domu, kāpēc sociāldemokrātu frakcija pieprasīja, lai tomēr tajā gadījumā, ja vismaz trīs mēnešus ir bijušas šīs reālās īres attiecības, īrniekam būtu tiesības pieprasīt īres līgumu, protams, ja viņš ir likumīgi - likumīgi, nevis vardarbīgā ceļā - ieguvis šīs telpas īrēšanas nosacījumus. Protams, te nav runa par šo lietu. Galvenais jautājums ir par to, vai īrniekiem tiks nodrošināta dzīvojamās telpas aizsardzība ar Īres likumu vai ne. Un, ja mēs uzmanīgi paskatāmies, tad redzam, ka tad, ja šāds līgums rakstiskā veidā ar īrnieku netiek noslēgts arī pēc tam, kad vismaz trīs mēnešus ar namīpašnieka piekrišanu šis īrnieks attiecīgi ir dzīvojis šajās telpās... ka tādā gadījumā veidojas situācija, ka likums īrnieku nekādā gadījumā neskar. Tajā pašā laikā Latvijas Civillikuma 1483. panta 4. punkts pieprasa rakstisku darījuma formu kā nosacījumu prasības tiesībai uz darījuma pamata. Tātad, ja īres līgumam ir rakstiska forma, tad patvaļīgi izdzītais īrnieks var iesniegt prasību tiesā, lai viņu ieliek atpakaļ dzīvoklī, bet, ja rakstveida līguma nav, tad viņam šāda tiesība ir liegta. Lai garantētu īrnieka tiesību aizsardzību, īrniekam ir jānodrošina tiesības pieprasīt šāda rakstveida līguma noslēgšanu. Tas ir pilnīgi dabiski un normāli. Taču, ja izīrētājs ir negodprātīgs, ja viņš negrib slēgt rakstisku īres līgumu un parasti šādā veidā cenšas izvairīties no ienākuma un pievienotās vērtības nodokļa samaksas valstij, tad viņš neslēdz īres līgumu, lai nedotu iespēju pierādīt, cik lielus ienākumus viņš reāli iegūst no savām īres attiecībām. Šis jautājums skar kā valsts, tā arī pašvaldību budžetu. Par īres līguma neslēgšanu izīrētājam pašreiz nedraud nekāda atbildība - ne administratīvā, ne kāda bargāka, un tāds stāvoklis, ka īrniekam nav dotas tiesības prasīt šāda līguma noslēgšanu, ka viņam likumā šādas tiesības nav paredzētas, mūsuprāt, nav pieļaujams. Es gribētu pateikt varbūt citu piemēru, pretstatā Lagzdiņa kunga sacītajam, ka mēs tikpat labi varam iedomāties arī ģimeni ar bērniem, kura dzīvoklī ir nodzīvojusi kaut vai, teiksim, piecus gadus un godprātīgi maksā īri. Namīpašnieks ar apsardzes palīdzību viņu var izlikt no dzīvokļa, kuru iekārojusi kāda cita - īpašniekam tīkamāka persona. Es domāju, ka šādu situāciju mēs nedrīkstam pieļaut. Paldies par uzmanību.".
- 2001_05_30-seq99 language "lv".
- 2001_05_30-seq99 speaker Egils_Baldzens-1960.
- 2001_05_30-seq99 mentions Q822919.
- 2001_05_30-seq99 mentions Q211.
- 2001_05_30-seq99 mentions Q8436.