Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_30-seq423> ?p ?o. }

• 2001_05_30-seq423 type Speech.
• 2001_05_30-seq423 number "423".
• 2001_05_30-seq423 date "2001-05-30".
• 2001_05_30-seq423 isPartOf 2001_05_30.
• 2001_05_30-seq423 spokenAs 77.
• 2001_05_30-seq423 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka, šo jautājumu apspriežot, mēs esam nonākuši konceptuālajā plāksnē, un tāpēc acīmredzot ir jāizsakās, jo mūs dzird ne tikai zālē sēdošie, bet arī visā Latvijā dzīvojošie. Es gribēju pieskarties septiņām lietām. Pirmā lieta. Šeit pieminēja Igauniju un Lietuvu... Vispār, ja, klausoties šīs debates, it sevišķi šajā jautājumā, mēs sāksim analizēt vēlēšanas, mēs izdarīsim vissliktāko lietu - mēs aiziesim no lietas būtības prom. Klausoties, kā likumprojekts tiek apspriests, es iedomājos: ja Latvijas demokrātiskā atjaunošana būtu uzreiz sākusies ar daudzpartiju sistēmu, mēs nevienu reformu vispār nebūtu veikuši. Paldies Dievam, pirmos divarpus gadus bija Interfronte un Tautas fronte, un 90% reformu tika veikti tad. Tomēr Igaunija un Lietuva aizgāja mums priekšā. Redziet, mēs izlaidām sertifikātus, pret kuriem es cīnījos, kurus varēja izmantot arī visur citur, taču Igaunijā un Lietuvā darīja ļoti konkrēti - izdalīja vaučerus, kurus nekur citur nedrīkstēja lietot, kā tikai dzīvokļu privatizācijā, un pāri par 90% dzīvokļu tur tika noprivatizēti divu, divarpus gadu laikā. Kāpēc privatizācija ir svarīga? Tāpēc, ka jebkuram īrniekam šķiet, ka īres cenā ir ierēķināts kaut kas vēl papildus tiem izdevumiem, kas ir saistīti ar mājas uzturēšanu. Ja jūs pats esat īpašnieks, tad esiet nu tik laipns un pats skatieties, kā jums tā māja jāuztur! Mums aizgāja priekšā. Es domāju - kāpēc? Tāpēc ka nav runa par lietas būtību, bet, kā tas tagad te ir debatēs dzirdams, ir runa par to, kurš kuru ir apspēlējis vēlēšanās. Tas ir pirmais jautājums. Otrais. Otrais jautājums ir saistīts ar visādām tā saucamajām surogātmetodēm. Mēs arī to izmēģinājām. Igauņi apmēram divarpusgadus vai trīs gadus sala, jo viņi izdomāja tādu lietu, ka drīkst maksāt pa komunālajiem maksājumiem - nevis par īri, bet par komunālajiem maksājumiem! - ne vairāk kā 30% no neto ienākumiem. Dabiski, ka pirmos gadus šie ienākumi bija par mazu. Tas maz ir atspoguļots presē, bet esmu runājis ar tā laika vadītājiem. Bija ļoti kritiska situācija. Mēs domājām iet citu ceļu, bet neizdomājām nekā labāka. Mēs izdomājām pensionāru talonus, tomēr pārejas periodā tas variants nemaz nebija tik slikts, kaut gan tas noveda pie ļoti lielām grāmatvedības problēmām, kā arī pie problēmām starp pašvaldību un valdību. Trešā lieta. Es vienkārši gribu pateikt, kāpēc, teiksim, “Latvijas ceļš” šo likumprojektu aizstāvēs tādu, kādu komisija to pieņēma. Tāpēc, ka tas ir kompromisa rezultāts. Paskaidrošu. Nav vērts ne par ko šeit runāt ne sociāldemokrātiem, ne “Latvijas ceļa” deputātiem, ne Tautas partijai, ne “Tēvzemei un Brīvībai”, ja mūsu runu rezultāts būs tas, ka pats objekts pazudīs. Kurš šeit ir objekts? Objekts ir mājoklis, kurā ir dzīvoklis. Tātad, ja mēs šeit uzkonstruējam tādu situāciju, ka pats objekts sagrūst, sabrūk un beidz eksistēt, tad vienkārši nav kur dzīvot. Tas ir primārais apsvērums, no kā ir jāvadās, jo var jau izdomāt īres cenu, pielietojot visādas metodes - vienu, otru, trešo -, bet, ja pats mājoklis nobrūk, tad nav kur dzīvot. Iedomāsimies, ka nebūtu pašvaldību vēlēšanas notikušas vai ka to rezultāti būtu pavisam pretēji! Vai vispār šo likumu aiztiktu vai neaiztiktu? Var jau vispār likumu neaiztikt, bet Gaiļa kungs, kurš ir speciālists šajās lietās, kurš ir savu pieredzi guvis Liepājā, un arī ne viens vien cits jums pateiks, kāda situācija būs tad. Jūs varat likumā neko neaiztikt, bet tad jūs riskējat ar situāciju, kāda jau ir Pulkveža Brieža ielā un citur, - ka faktiski mājas sāks grūt. Ko darīt? Šajā likumā ir ieliktas iekšā pretrunas. Ir pretrunas, tomēr tas ir kompromiss. Ja jūs, pirmoreiz ieskatoties likumā, redzat, ka tur ir “trepe”, tas, protams, atbaida, jo pirmajā brīdī šķiet: kāpēc tajā pašvaldību fondā “trepes” nav, bet attiecībā uz bijušajiem īpašniekiem “trepe” ir? Jūs nevarat īpašniekam māju atņemt. Nevarat! Nedrīkstam arī ļaut viņam pilnīgi brīvi cenu noteikt, jo mums ir bailes, ka viņš visus īrniekus izmetīs ārā. Jo mēs neviens jau tālāk nepadomājam: ja viņš visus izmetīs ārā, tad kas tur pie viņa dzīvos? Vai tad viņš pats visos dzīvokļos dzīvos? No kurienes viņš ņems to naudu? Mēs neticam cilvēkiem. Mēs, tā teikt, ielikām “trepi”. Pirmā doma ir tā: “trepe” ir kaut kas šausmīgs. Bet, kad paskatāmies uz šīs “trepes” izmēriem, tad izrādās, ka tā ir vidēji tāda, kāda ir noteikta pašvaldībām (vismaz Rīgā) pirmajā gadā. Tātad nav matemātiskas starpības. Labi, nepatīk... Jo ir asimetriska situācija. Cilvēki, kas dzīvo bijušo īpašnieku mājās nevar privatizēt dzīvokļus. Nevar. Alternatīva ir tāda - vai nu dot tam cilvēkam iespēju dzīvot citur, vai atpirkt no īpašnieka māju. Bet ja viņš to negrib darīt? Nākamais moments. Es gribu teikt, ka tas, ka pašvaldībai vairs nav īres “griestu”, rada tādu sajūtu: bet kas nu būs? Būs atsevišķas pašvaldības, kas uztaisīs milzīgas cenas? Tādu nekad nebūs, jo ir politiskas struktūras... Ko tad mēs darām? Mēs rīkojamies politiski, ļaujam pašvaldībām pašām noteikt daudzas lietas - īri (vienojoties), maznodrošinātā statusu - un pašām rūpēties par tiem cilvēkiem, kurus liek ārā no dzīvokļiem. Rodas jautājums: ko darīs valdība? Vai varbūt pareizi ir tā, ka pašvaldība nedara neko un ļauj, lai visu to dara valdība, proti, lai valdība nosaka līmeni, no budžeta iedala naudu un veido valsts programmu?".
• 2001_05_30-seq423 language "lv".
• 2001_05_30-seq423 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 2001_05_30-seq423 mentions Q211.
• 2001_05_30-seq423 mentions Q2660080.
• 2001_05_30-seq423 mentions Q37.
• 2001_05_30-seq423 mentions Q191.
• 2001_05_30-seq423 mentions Q1020384.
• 2001_05_30-seq423 mentions Q43048.
• 2001_05_30-seq423 mentions Q5244326.
• 2001_05_30-seq423 mentions Q1250133.
• 2001_05_30-seq423 mentions Q3899540.
• 2001_05_30-seq423 mentions Q2385994.