Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_30-seq305> ?p ?o. }
Showing items 1 to 10 of
10
with 100 items per page.
- 2001_05_30-seq305 type Speech.
- 2001_05_30-seq305 number "305".
- 2001_05_30-seq305 date "2001-05-30".
- 2001_05_30-seq305 isPartOf 2001_05_30.
- 2001_05_30-seq305 spokenAs 125.
- 2001_05_30-seq305 spokenText "Cienījamie deputāti! Katrā ziņā, runājot par 11. pantu un par dzīvojamās telpas īres maksu, jāsaka, ka šis pants ir diezgan būtisks radikāls pagrieziens īres maksas noteikšanā, jo pēc būtības no valsts puses privātīpašumā esošajos namos, īres namos, tiek atcelta regulācija un notiek īres maksas liberalizācija. Tas neattiecas uz valsts un pašvaldību dzīvojamām mājām, īres namiem, bet attiecas uz privātiem namiem. Jāsaka, ka liberalizācija, nenoliedzami, ir normāla un vajadzīga lieta, tāpēc ne velti valdošā koalīcija, pamatā liberālās partijas, nevar teikt, ka šī liberalizācija nav vajadzīga arī sociāldemokrātiem. Tajā pašā laikā tas viss jau ļoti skaisti izklausās, bet tā ir tikai tad, ja šī liberalizācija iet roku rokā ar sociālo aizsardzību. Un 28. pantā vesela rinda normu prim pantos arī paredz šo sociālo aizsardzību, taču šai sociālajai aizsardzībai ir nepieciešamas divas lietas, lai varētu pildīt šo likumu, - tās ir finanses pašvaldībām vai arī dzīvojamais fonds. Attiecībā uz finansēm šis likums nekādus grozījumus neizdara, un valdība nav iecerējusi nekādus grozījumus arī attiecībā uz dzīvokļiem. Valdība pirmām kārtām un likumdevējs ir noteicis, ka viss dzīvojamais fonds, kas ir valsts un pašvaldību īpašumā, ir jānodod privatizācijai. Un tas arī notiek. Vakar, tiekoties ar Jelgavas domes deputātiem un Dzīvokļu nodaļas vadītāju, uzzinājām, ka pašlaik ir privatizēti 78% dzīvojamā fonda, bet līdz gada beigām būs privatizēts jau vairāk nekā 80% dzīvojamā fonda. Šie 80% dzīvojamā fonda pāriet privātās rokās un tikai kādi 20% paliek pašvaldības rokās. Kādi tad ir resursi, lai izpildītu to, ko Lagzdiņa kungs teica? No vienas puses, jāliberalizē īres maksa, bet, no otras puses, jāaizsargā iedzīvotāji pret tām problēmām, kādas radīsies, ja viņus liks ārā no dzīvokļa par to, ka viņi nebūs spējīgi samaksāt, jo ekonomiski iedzīvotāju maksātspēja būtiski pēc šā likuma pieņemšanas principā taču neuzlabosies. Nākamais. Šajā likuma pantā ir interesants jēdziens - “peļņa”. Es domāju, ne velti Edmunds Krastiņš, būdams finansu ministrs, mūsu komisijai uzdeva jautājumu: “Ko jūs saprotat ar vārdiņu “peļņa”? Vai tā ir pirmsnodokļa nomaksa vai pēcnodokļa nomaksa, vai tas uzņēmuma ienākums, kas tiek aplikts ar nodokļiem? Kas tas tāds ir?” Civillikumā bieži vien ir runāts par saprātīgu peļņu, ir runa par augļu gūšanu. Šajā gadījumā šis jēdziens netiek atspoguļots Ministru kabineta noteikumos, jo Ministru kabinets izdod noteikumus par metodiku, kādā veidā aprēķināmi apsaimniekošanas izdevumi, bet attiecībā uz jēdzienu “peļņa” ne šis likums, ne tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi reālu skaidrojumu nedod. Katrā ziņā vēlreiz gribu atgādināt, ka mēs esam par liberalizāciju, bet arī par sociālo aizsardzību, kurai pretī ir nolikti vai nu finansiālie resursi, vai arī dzīvojamais fonds.".
- 2001_05_30-seq305 language "lv".
- 2001_05_30-seq305 speaker Peteris_Salkazanovs-1956.
- 2001_05_30-seq305 mentions Q179830.
- 2001_05_30-seq305 mentions Q16355640.