Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_30-seq178> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2001_05_30-seq178 type Speech.
- 2001_05_30-seq178 number "178".
- 2001_05_30-seq178 date "2001-05-30".
- 2001_05_30-seq178 isPartOf 2001_05_30.
- 2001_05_30-seq178 spokenAs 125.
- 2001_05_30-seq178 spokenText "Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt, ka debates par 16. priekšlikumu diemžēl tika pāragri pārtrauktas. Debates īstenībā nemaz nesākās. Es gribētu pateikt, ka tas priekšlikums tik tiešām ir ļoti nopietns, jo skar sekojošu jautājumu. Ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, tad, līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu. Vienīgi tad, ja līgumā ir ietvertas saistības, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, tas tiek pagarināts. Taču namīpašniekam vai izīrētājam (arī valstij un pašvaldībai) ir tiesības atteikt īres līgumu, piemēram, tad, ja dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai. Tātad šeit ir ļoti ietilpīgs formulējums, bez jebkādām robežām un bez jebkādiem konkrētiem nosacījumiem. Mēs uzskatām, ka tas ir ārkārtīgi bīstami, jo tikpat labi namīpašnieks var būt arī negodprātīgs un rēķināties ar šā likuma ļoti plašo ietilpību, kāda tā ir šajā punktā, un paziņot, ka praktiski visos namos, kas viņam pieder, kaut vai desmit namos, viņam ir nepieciešamas visas dzīvojamās telpas, un, beidzoties attiecīgajiem īres līgumiem, izlikt šos cilvēkus ārā un tad pēc saviem ieskatiem rīkoties jau ar jaunajiem īrniekiem, varbūt slēgt citus līgumus. Tā ka šāda iespēja pastāv, un zināmā mērā mums ir par to jāuztraucas un jāpanāk, lai tas netiktu īstenots. Mēs nedrīkstam atstāt šādas “šaurās spraugas” tik nopietnā likumā, kāds ir Īres likums. Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu, kas šeit parādās visā savā kailumā. Jā, ja ir kapitālais remonts, tad mēs varam to darīt. Bet kāda ir reālā īrnieku tiesību aizsardzība šinī gadījumā? Situācija ir ļoti vienkārša. Piemēram, Latvijā caurmērā ir šāda norma - 21 lats uz vienu dvēseli ģimenē. Ja ģimenes līdzekļi ir pārsnieguši šo normu - 21 latu -, tad atbilstoši šā likuma redakcijai palīdzība no pašvaldības praktiski vairs netiek sniegta. Rīgā šī norma ir augstāka. Rīgas Dome pieņēmusi par normu 26 latus. Veidojas situācija, ka ļoti daudzi īrnieki var tikt izlikti no dzīvokļiem, nedodot viņiem nekādas garantijas, taču viņi nesaņem arī pašvaldības palīdzību. Lai šādu situāciju neveidotu, mums katrā ziņā vajadzētu ļoti uzmanīgi izskatīt šo priekšlikumu un vajadzētu arī attiecīgi balsot, lai nebūtu šādas situācijas. Es gribētu uzsvērt, ka likumā, kuru mēs šodien izskatām, vispār ir paredzētas iespējas pašvaldībām pašām noteikt to, kāda būs tā naudas summa - vai 21 lats, kā tas ir caurmērā jeb vidēji Latvijā, vai 26 lati, kā tas ir Rīgas pilsētā, vai vispār kāda cita, kaut vai mazāka norma, kaut 3 vai 5, vai 10 lati -, uz kuru pamatojoties, tiktu lemts, vai būtu jāpiešķir kāda palīdzība kādam konkrētam maznodrošinātam īrniekam. Ja mēs dodam iespēju tik brīvi tulkot šo likumu, nosakot šīs likuma normas, tad, neapšaubāmi, veidojas situācija, ka īrnieku tiesības var tikt ļoti nepamatoti apcirptas. Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu. Visi šie jautājumi ir pietiekami nopietni, jo jau pašreiz Rīgas pilsētā ir 5905 ģimenes (vai personas), kuras stāv dzīvokļu rindā. Lai tām apmierinātu šīs elementārās vajadzības, ir vajadzīgi 295 250 kvadrātmetru. Lai šādā apjomā veiktu dzīvojamo telpu celtniecību, ir vajadzīgi, kā jau es minēju, 103 miljoni latu. Ja mēs gribam šo ģimeņu skaitu vēl mākslīgi palielināt, tad, es domāju, šī summa tuvosies vairākiem simtiem miljonu latu, un tad pavisam grūti būs tādiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama neatliekama palīdzība dzīvokļa iegūšanā. Tādi ir, piemēram, cilvēki, kas ir izlikti no avārijas mājām vai kuru mājas ir cietušas ugunsgrēkā, bāreņi, repatrianti un citi. Kolēģi! Lai atrisinātu šīs problēmas, protams, vajadzēs investēt. Pats par sevi saprotams, ka šī naudiņa būs jāiegulda, bet mums vajadzētu tomēr rēķināties ar reālajām iespējām, taču reālās iespējas pat tad, ja ķeras pie radikālas rīcības, nevar būt pārmērīgi lielas. Lai apmierinātu pat pašas mazākās neatliekamās vajadzības Rīgas pilsētā (tādi ir 1325 cilvēki), ir vajadzīgi vairāk nekā 18 miljoni latu. Atcerēsimies, ka valdības partijas ļoti ilgi nav valsts budžetā atradušas 5 tūkstošus, 20 tūkstošus latu lielas naudas summas, kas, kā mēs esam minējuši, ir nepieciešamas ļoti neatliekamām vajadzībām! Esmu pārliecināts, ka pašvaldības varēs atrast lielākas summas, taču tās summas nebūs bezgalīgi lielas. Paldies par uzmanību!".
- 2001_05_30-seq178 language "lv".
- 2001_05_30-seq178 speaker Egils_Baldzens-1960.
- 2001_05_30-seq178 mentions Q211.
- 2001_05_30-seq178 mentions Q2660080.
- 2001_05_30-seq178 mentions Q8436.