Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_24-seq93> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 2001_05_24-seq93 type Speech.
- 2001_05_24-seq93 number "93".
- 2001_05_24-seq93 date "2001-05-24".
- 2001_05_24-seq93 isPartOf 2001_05_24.
- 2001_05_24-seq93 spokenAs 125.
- 2001_05_24-seq93 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Var jau dažādus darbus darīt dažādi, un šajā gadījumā šie trīs iesniegtie likumprojekti, kuri jāizskata paketē, - gan “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” , gan “Grozījumi Robežsardzes likumā”, gan arī “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” - man atgādina mēģinājumu spēlēt klavieres nevis ar rokām, bet ar kājām. Var jau to darīt, bet ir nepieciešama zināma meistarība. Ko nozīmē šie te grozījumi? Es pievēršu jūsu uzmanību sekojošajam. No likuma “Par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem” 8. panta tiek piedāvāts izslēgt vārdus: “Sargā valsts jūras robežu un”. Tātad 8. pants jau reglamentē Jūras spēku tiesības un Nacionālo bruņoto spēku tiesības. Divi pārējie likumprojekti paredz, ka no šo likumu pieņemšanas brīža visu atbildību par jūras robežas sargāšanu uzņemsies mūsu Valsts robežsardze, kurai nav absolūti nekādas tehnikas. To visu mēģina motivēt tā, ka, redziet, tā ir Eiropas Savienības prasība, ka kara flote nevar sargāt mūsu valsts robežu, ka tai ir jābūt civilai institūcijai. Diemžēl jāatzīmē, ka Eiropas Savienības prasība tā nav, jo arī Eiropas Savienības valstīs ir ļoti dažāda pieeja, kādā veidā tiek veikta jūras robežas apsardze. Nākamais punkts, ko paredz šie grozījumi likumā “Par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem”, ir tāds, ka Ministru kabinets noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts robežsardzi ar tehniskajiem līdzekļiem un ar peldlīdzekļiem Valsts robežsardzes uzdevumu veikšanai jūrā. Es jau varētu sākt diskusiju arī par to, kas šie peldlīdzekļi tādi ir, un ka kara flotei tomēr ir kaut kādi kuģi arī Jūras spēkiem. Ja šeit ir domātas laivas, gumijas laivas, tad tā būtu atsevišķa saruna, bet kā tas ir tīri tehniski iespējams? Reāla šo grozījumu pieņemšana samudžinās visu šo pašreizējo sistēmu. Tā vietā, lai sakārtotu sistēmu un pieņemtu likumu par krasta apsardzi, kas, starp citu, izstrādāts, bet nekādi nevar tikt izskatīts Ministru kabinetā, tāpēc ka diviem ministriem - iekšlietu ministram un aizsardzības ministram - ir domstarpības, kam tad šī krasta apsardze būtu pakļauta. Pieņemot likumu par krasta apsardzi un uzliekot tai visas šīs funkcijas, ir jāpārdala arī valsts budžeta nauda, tāpēc ka par visām funkcijām, kuras tiek veiktas jūrā: ekoloģiskā uzraudzība, naftas savākšana, zivju resursu uzraudzība, robežas sargāšana, glābšanas darbi un tā tālāk, mūsu valstī atbild piecas ministrijas. Pirms pāris nedēļām parlaments spēra daļēji loģisku soli - tika pieņemts pirmajā lasījumā grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā, ka glābšanas darbi pilnā apjomā būtu jāuzņemas Jūras spēkiem, un tas ir ļoti loģiski. Tomēr Ministru kabinets un arī parlaments aizmirsa, ka tas prasa papildu finansējumu. Arī tagad, lai gan mēs grozām šos likumus, Ministru kabinets ir norādījis, ka nekādi finansu papildu līdzekļi ne Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, ne Robežsardzei nebūs nepieciešami. Man ir grūti to saprast, jo, pildot kaut kādus uzdevumus vai uzņemoties funkcijas, dabiski, papildu finansējums ir nepieciešams. Ko nozīmē šie grozījumi? Šie grozījumi nozīmē sekojošo, ka Jūras spēki un Robežsardze nesadarbosies. Tā kā Jūras spēkiem galvenais likums būs “Likums par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem”, tad, lai veiktu jūras robežas apsardzi, uz katra kuģa būs nepieciešams papildus deleģēt cilvēkus no Robežsardzes, citādi šie kuģi nevarēs pildīt savus funkcionālos pienākumus; respektīvi, būs jāpaceļ arī attiecīgie karogi - tātad būs jāmaina vēl vesela virkne arī citu likumu. Daudz vienkāršāk un loģiskāk būtu panākt, lai Ministru prezidents, kas šajā gadījumā parāda absolūtu bezspēcību un neizpratni par šo likumu būtību, pieliek punktu šīm diskusijām, pieņem lēmumu un iesniedz parlamentā izskatīšanai likumu par krasta apsardzi, kurā beidzot tiktu perfekti sadalītas funkcijas starp kara flotes kuģiem un starp krasta apsardzes kuģiem, un tad nepieciešamības gadījumā tos varētu izmantot gan Robežsardze, gan Jūras spēki, ja būtu nepieciešams veikt kādus manevrus. Šobrīd - es vēlreiz atkārtoju, - šie piedāvātie grozījumi visos trijos likumos ir absolūti absurdi, un es aicinu neatbalstīt nevienu no šiem likumprojektiem. Paldies.".
- 2001_05_24-seq93 language "lv".
- 2001_05_24-seq93 speaker Janis_Adamsons-1956.
- 2001_05_24-seq93 mentions Q211.
- 2001_05_24-seq93 mentions Q193089.
- 2001_05_24-seq93 mentions Q458.
- 2001_05_24-seq93 mentions Q12372433.
- 2001_05_24-seq93 mentions Q2537847.