Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_24-seq45> ?p ?o. }

• 2001_05_24-seq45 type Speech.
• 2001_05_24-seq45 number "45".
• 2001_05_24-seq45 date "2001-05-24".
• 2001_05_24-seq45 isPartOf 2001_05_24.
• 2001_05_24-seq45 spokenAs 77.
• 2001_05_24-seq45 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Cienījamie bijušie Augstākās padomes deputāti, kas balsoja par neatkarību! Man gribētos piekrist daudziem runātājiem un konstatēt vienu bēdīgu faktu, ka atmiņa ir tāda lieta, kas arvien pasliktinās, arvien vairāk faktu izgaist no mūsu atmiņas. Izmantojot šo situāciju, rodas interešu grupas, dažādi spēki, dažādas personas, kas vēlas ar šiem faktiem, kuri tajā laikā, kad tie notika, bija viennozīmīgi, skaidri, melnbalti, kontrastaini, šodien manipulēt, izdzēst un izplūdināt šo faktu strikto, kontrastaino robežu, mēģina pārvilkt ikvienu faktu no melnās puses uz balto un it sevišķi no baltās puses uz melno. Mēs nevaram apvainot žurnālistus, kuri šobrīd ir tikai divdesmit gadu veci un nevar atcerēties tos laikus - neatceras neko vai daudz ko neatceras no tiem laikiem -, bet tik daudz jau nu šiem žurnālistiem vajadzētu būt spēka, lai paņemtu un palasītu savas paša avīzes to dienu rakstus un apskatītu tās fotogrāfijas. Tur tas viss ir aprakstīts. Vajag paskatīties un palasīt, nevis darīt tā, kā to šeit, protams, dara viens otrs nopietns tautas priekšstāvis, kas tūlīt lēkātu pakaļ kaut kādiem apšaubāmiem dzeltenās preses paziņojumiem, reproducētu šīs muļķības un pat runātu no šīs tribīnes par to, ka kaut kāds slepens, konfidenciāls protokols ir bijis. Nekā slepena un konfidenciāla šajos protokolos toreiz nebija. Mans draugs Jānis Lagzdiņš jau sāka šeit atgādināt šos juridiskos faktus. Es jums vēlreiz atgādināšu, kāda juridiskā situācija bija toreiz augustā. Tagad, protams, es negribu teikt, kurš un kā, un kad… un kur mēs katrs atradāmies. Viens otrs varētu klusībā padomāt par to, kur viņš bija un vai bija tur, kur viņam vajadzēja būt. Taču rezultāts bija tas, ka šajā zālē 24. augustā tika pieņemts pamatdokuments, kas saucas “Augstākās padomes lēmums “Par PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanu Latvijas Republikā””. Aicinu gan jaunveidoto komisiju, gan visus pārējos atcerēties to! Dokuments skan tā: “Saskaņā ar 1990. gada 4. maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, 1991. gada 21. augusta Konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” un ievērojot to, ka PSRS valsts drošības iestāžu un to struktūrvienību, arī Latvijas PSR Valsts drošības komitejas darbība Latvijas Republikas teritorijā atzīstama par noziedzīgu un tādu, kas vērsta pret Latvijas tautas interesēm, Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj: 1. Likvidēt Latvijas PSR Valsts drošības komiteju. (..) 3. Noteikt, ka jebkura sadarbība ar PSRS valsts drošības iestādēm pretēji Latvijas Republikas valsts interesēm pēc 1991. gada 24. augusta kvalificējama kā nodevība pret Republiku un sodāma saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksu, un noteikt Latvijas Republikas prokuratūrai saukt pie likumā noteiktās atbildības Drošības komitejas darbiniekus, kuru rīcībā valsts apvērsuma dienās ir nozieguma sastāvs. ” Lēmums skan diezgan bargi un skaidri. Vai šodien kāds mēģinās man teikt, ka Augstākās padomes deputāts Simsons, Augstākās padomes deputāti, kuri piedalījās vienā, otrā vai trešajā komisijā, ir darījuši kaut ko pretēji šim stingrajam Augstākās padomes lēmumam, mēģinās uz viņiem mest kādu ēnu? Tās ir absolūtas muļķības. Saskaņā ar šo Augstākās padomes lēmumu, kura projektu izstrādāja jūsu padevīgais kalps, ir arī noteikts, kā pāriet īpašums: Valsts drošības komitejas īpašumu pārņem Iekšlietu ministrija, krimināllietas pārņem prokuratūra, sakaru līdzekļus - Sakaru ministrija. Tur ir arī noteikts, kas jādara ar operatīvajiem arhīviem un kartotēkām. Tas viss ir tur noteikts. Taču 7. punktā ir ietverts arī tāds moments, ko nevajag mēģināt izpūst par nez kādu milzīgu notikumu. Tur ir rakstīts: likvidētās Drošības komitejas darbiniekiem dot iespēju pāriet citā darbā Latvijas Republikā. Tā tur ir rakstīts, un tā ir nobalsots, un tā ir pieņemts. Un tas saskanēja ar tajā laikā spēkā esošo Latvijas PSR Darba likumu kodeksu. Jo, ja mēs uzskatījām, ka tā iestāde mums bija jālikvidē - un tās bija mūsu suverēnās tiesības mūsu suverēnajā valstī -, tad mēs rīkojāmies saskaņā ar Latvijas PSR Darba likumu kodeksu. Savukārt 27. augustā Augstākās padomes Prezidijs nevis slepeni, bet atklāti pieņēma savu lēmumu. Kas ir rakstīts šajā Prezidija lēmumā - 27. augusta lēmumā? Lēmums ir par komisijas izveidošanu sarunām ar PSRS Valsts drošības komiteju un par Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma “Par PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanu Latvijas Republikā” realizēšanu. Lēmumā ir rakstīts, ka, lai realizētu Augstākās padomes lēmumu, kuru es jums daļēji citēju, ir jāizveido sarunām speciāla komisija. Tajā tika iekļauts gan jūsu pieminētais deputāts Simsons, gan liela daļa to deputātu, kas bija iekļauti arī pirmajā komisijā, ko vadīja Vilis Seleckis, Arnolds Bērzs, Einars Repše... Komisijā tātad tika iekļauti ne tikai deputāti, kas bija pirmajā komisijā, bet arī citi deputāti un arī ministri. Un 27. augustā šādu komisiju izveidoja, 28. augustā notika sarunas un 29. augustā notika protokola parakstīšana. No vienas puses, jā, protokolam varbūt nav starptautiska līguma spēka, ko kāds varbūt gribētu tam piešķirt un kas Igaunijā dažās tiesas prāvās par militārpersonu izraidīšanu tiktu tādam protokolam piešķirts. Tas tikai precizē konkrētos nosacījumus, kas iekļauti 24. augustā pieņemtajā Augstākās padomes lēmumā. Tur ir runa par minētajām darba tiesiskajām attiecībām, kuras visvairāk kritizē daži mani godājamie kolēģi un kurām ir tikai viens pamats - LPSR Darba likumu kodekss, kas tobrīd bija spēkā. Jāuzsver arī daži momenti, runājot par arhīviem. Es jau nupat aicināju žurnālistus parakņāties katram sava izdevuma, tā sacīt, vēsturiskajās lappusēs, un es aicinu arī aiziet uz Arhīvu ģenerāldirekciju un painteresēties par tām lidmašīnām un tiem vagoniem, kas tika uz šejieni atsūtīti ar Valsts drošības komitejas dokumentiem, ar tām krimināllietām, un tas deva iespēju reabilitēt lielu daļu represēto, jo ne visas lietas bija Latvijā. Tātad tika iegūta liela masa arhīvu materiālu. Protams, valsts izdod tikai tos dokumentus, ko uzskata par nepieciešamiem izdot. Cerība, protams, mums bija... Tika izteikti pārmetumi attiecīgajām sarunu komisijām, kuras vēlāk runāja ar Krieviju, - par to, ka tās nav pietiekami aktīvi prasījušas operatīvos dokumentus. Nu, man negribētos šeit piekrist izteikumam par tiem milzīgajiem putekļiem, kas saceltos. Es domāju, ka tas ir stipri pārspīlēts. Par to, vai mums vajag skatīt, pētīt tos jautājumus. Jā! Es šajā ziņā piekrītu godājamam Škapara kungam. Šie jautājumi ir jāpēta, un tas ir jādara plaši, publiski pieejami, teiksim, izmantojot kaut vai Inteliģences apvienību, jo tur prakse jau ir izstrādājusies. Ņemot vērā to, ka tuvojas šo notikumu desmitgade, ir ļoti labi, ka ievieš skaidrību šajos jautājumos. Taču man nepatīk, ka nevis ievieš tajos skaidrību, bet mēģina tos samudžināt un, izmantojot to, ka pagājuši desmit gadi, skaidrot pilnīgi pretēji. Es personīgi uzskatu, ka diez vai tā bija tikai žurnālistu nezināšana. Šad un tad mūsu presē parādās fakti, kuru izcelsmē mēs varam saskatīt vienu otru provokāciju. Es brīnos par godājamā Dobeļa kunga vēlmi regulāri citēt Valsts drošības komitejas ģenerāļa Trubiņa teikto. Tieši viņš ir tas, kas regulāri - un pēdējās dienās atkal - avīzēs izplata šīs baumas, ka kaut kādas kartotēkas kartiņas esot birušas pa trepēm... un tā tālāk. Līdz ar to viņš apšauba pārņemto īpašumu un kartotēkas autentiskumu. Tik tiešām, kā šeit godājamais kolēģis Godmanis to jau pasvītroja, ne Igaunija, ne Lietuva šādu kartotēku neatguva, un viņiem nav ar ko šajā ziņā paspīdēt, kaut gan vienā otrā likumdošanas jomā viņi it kā sper plašākus soļus. Bet varbūt tieši tāpēc mums nevajag spert šādus plašākus soļus, jo mums ir kartotēka, kurā vienmēr var ieskatīties. Un, ja kāds grib strīdēties, tad ir jāiet likumā noteiktais tiesiskais ceļš. Likumā ir noteikts, kā apstrīdēt šādas problēmas. Tāpēc es nevaru šajā sakarā teikt neko vairāk, kā tikai to, ka šie ģenerāļa Šteinbrika, ģenerāļa Trubiņa un citu ģenerāļu, tā sacīt, kareivīgie paziņojumi - no saimnieciskām pozīcijām, kā te šodien tika minēts, - ir tikai čekas apzināti veiktas provokācijas un asaru liešana par to, ka viņi nav izpildījuši savu profesionālo pienākumu pret šiem aģentiem. Viņi nav nošāvušies paši un nav pirms tam sadedzinājuši kartotēku. Viņiem kā kārtīgiem virsniekiem būtu vajadzējis to darīt - papriekš sadedzināt kartotēku un pēc tam nošauties, kā to gan izdarīja 1940. gadā Latvijas armijas atbildīgās personas. Tāpēc es aicinu tomēr padomāt, jo šādu jautājumu apstrīdēšana var novest pie zināmām konsekvencēm. Kad tad būs nākamā izmeklēšanas komisija, Dobeļa kungs? Vai izmeklēsim to, kā izveda Krievijas karaspēku? Varbūt apšaubīsim to, ka Krievijas karaspēks ir izvests, un atvedīsim to atpakaļ? Vai nākamā komisija tiks veidota tādam jautājumam? Es, protams, piekrītu tam, ka šāda komisija ir jāizveido, jo likums nosaka: ja viena trešdaļa ir savākusi parakstus, tad mums ir jāievēro Satversme un likums. Taču man nav ko uztraukties, jo es nekad plašai sabiedrībai neesmu paziņojis, ka sakarā ar manām darbībām attiecībā uz kartotēku bija mēģinājums mani noslepkavot un par šo jautājumu tika ierosināta krimināllieta. Un šīs krimināllietas ietvaros es ļoti rūpīgi, domājot par vēsturisko taisnību un nākotni, devu uz vairāk nekā 30 lapām liecību par visiem notikumiem, kas skar šīs komisijas izveidošanu, par visiem notikumiem, kas skar kartotēkas pārņemšanu, un tā tālāk. Es domāju, ka komisijai būs iespēja iepazīties ar vairāk nekā 8 vai 9 gadu veciem notikumiem, gūstot par tiem liecību no autentiskiem prokuratūras dokumentiem. Es domāju, ka šādi paziņojumi... un mana uzvārda pieminēšana ir vispār nepamatota. Jo notikumi, par kuriem es tagad runāju, notika vispār 1991. gada novembrī, bet komisija, kā es saprotu, izmeklēs augustu. Es domāju, ka vienam otram vajadzētu padomāt par saviem parakstiem zem kādiem citiem dokumentiem, teiksim, aicinājumiem atbrīvot no kriminālatbildības Haritonovu. (Starpsauciens: “Pareizi!”)".
• 2001_05_24-seq45 language "lv".
• 2001_05_24-seq45 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2001_05_24-seq45 mentions Q211.
• 2001_05_24-seq45 mentions Q4294315.
• 2001_05_24-seq45 mentions Q37.
• 2001_05_24-seq45 mentions Q191.
• 2001_05_24-seq45 mentions Q159.
• 2001_05_24-seq45 mentions Q4459436.
• 2001_05_24-seq45 mentions Q2167704.
• 2001_05_24-seq45 mentions Q15180.
• 2001_05_24-seq45 mentions Q1092499.
• 2001_05_24-seq45 mentions Q471678.
• 2001_05_24-seq45 mentions Q80919.
• 2001_05_24-seq45 mentions Q6112526.