Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_24-seq22> ?p ?o. }

• 2001_05_24-seq22 type Speech.
• 2001_05_24-seq22 number "22".
• 2001_05_24-seq22 date "2001-05-24".
• 2001_05_24-seq22 isPartOf 2001_05_24.
• 2001_05_24-seq22 spokenAs 77.
• 2001_05_24-seq22 spokenText "Cienījamie deputāti! Cienījamo priekšsēdētāj! Arī es gribētu šodien uzstāties, jo es domāju, ka mūsos klausās ne tikai šajā zālē sēdošie. Pirmkārt. Es gribu teikt, ka vēsture ir jāizvērtē un ka man nav tādas nostājas, ka ir kādi jautājumi, kas ir ārpus izvērtējamo loka. Ja deputāti vēlas to darīt, viņiem ir pilnas tiesības to veikt, jo, patiesību sakot, deputāti ir tautas vēlēti tās pārstāvji un viens no to uzdevumiem būtu arī būtisku notikumu un būtisku dokumentu izvērtēšana. Otrkārt. Jautājums - kāda ir motivācija? Es domāju, ka politiskā motivācija ir acīm redzama. Es negribu neko pārmest “Tēvzemei un Brīvībai”, bet es domāju, ka tās politiskā motivācija ir skaidra. Patiesību sakot, es varu tikai cerēt, ka “Tēvzemei un Brīvībai” grib noskaidrot lietas būtību, nevis formu. Lietas būtību! Ņemot vērā, ka ir problēmas citur, būtu ļoti slikti, ja partija, ar ko mēs esam kopā koalīcijā, gribētu aktualizēt sevi šajā jautājumā. Protams, partija var darīt, kā viņa grib, bet labāk būtu, ja tas būtu kopēja darba rezultāts. Vēsture tiktu izvērtēta. Acīmredzot vajadzētu arī cilvēkus, kas varētu to darīt. Es nedomāju, ka varētu aprobežoties tikai ar vienas komisijas darbu. Trešais aspekts. Nu, tas nu tā - izglītošanai. Tiem, kas tajā laikā, pirms kādiem desmit vienpadsmit gadiem, kad mēs atjaunojām valsts neatkarību, nodarbojās ar citām lietām. Tiem, kas šīs valsts neatkarības izveidi bremzēja no abām pusēm - no tās puses, ko, kā mēs visi labi zinām, sauc par Interfronti, un no tās puses, kas cīnījās pret parlamentāro neatkarības atjaunošanas ceļu un ko saucam par pilsoņu komitejām… Es gribētu teikt, ka mums, tiem cilvēkiem, kas šīs valsts neatkarību atjaunoja, sirdsapziņa ir tīra, mēs nebaidāmies no šādām izmeklēšanas komisijām. Es nezinu, ko teiks Gorbunovs, bet man, toreizējam premjeram, nav šajā ziņā nekādu sirdsapziņas pārmetumu, atskatoties uz tā laika notikumiem. Es tāpēc arī šobrīd runāju, lai to dzird visā Latvijā. Es uzskatu, ka 99 procentos gadījumu mēs izdarījām visu pareizi. Mums Dievs palīdzēja, un mēs to izdarījām. To mums neviens nevar atņemt! Jūs varat te izmeklēt un šaustīt, un teikt, ka visus desmit gadus bijis Latvijas tautas genocīds… Nu, mums jau to atņemt nevar. Tas ir tāpat kā savulaik augstlēcējam Valērijam Brumelam. Pēc tam, kad viņš uzlēca 2,28 metrus augstu, viņš salauza kāju un aizgāja dzīvē citu ceļu. Viņš teica: “Jā, es biju tur augšā. Jūs to man vairs nevarat atņemt. ” Tālāk. Ceturtais. Nebūtu jau nemaz tik slikti, ja mēs varētu šīs lietas aktualizēt ne tikai no Seiles kundzes skatījuma. Seiles kundze strādāja Augstākajā padomē, jā, bet mums katram jau ir cits informācijas līmenis. Es kaut kā neatceros, kurš tur staigāja ar kādām apsardzēm… ar sargiem vai nesargiem. Nu, piemēram, es izveidoju valdības apsardzi - pirmo visā valstī! -, kam nebija nekāda sakara ar Drošības komiteju. Es nezinu, ko Bojāra kungs rakstīja šajā jautājumā, bet es savā grāmatā esmu pateicis, ka mana nostāja bija un paliek pilnīgi cita. Es tagad analizēju, kā strādā mūsu slepenie izlūkdienesti un šī “saskaldītā” struktūra bez materiālās bāzes, kuru ir tik ļoti grūti veidot. Jā, mans koncepts bija pilnīgi cits. (Tāpat tas bija arī toreiz, kad mēs Latvijā cīnījāmies par Iekšlietu ministrijas pārņemšanu. Pēc tam, kad to izdarīja igauņi, arī mēs to izdarījām.) Man neizdevās to realizēt. Es nezinu, vai tas ir labi vai slikti, ka mans koncepts bija savādāks - papriekš Drošības komiteju izņemt no PSRS pakļautības, panākt tās pāriešanu Latvijas pakļautībā un pēc tam mūsu valdības un deputātu kontrolē veikt attiecīgu šīs struktūras izskatīšanu, saglabāt visas tās materiālās vērtības, kuras mēs pēc tam pazaudējām. Paskatieties, ar ko strādā mūsu SAB un mūsu Drošības policija! Mēs visas tās vērtības pazaudējām. Protams, risks bija. Es atceros, ka Prezidija sēdē es aizstāvēju šo viedokli. Prezidija locekļi bija radikālāk noskaņoti. Viņi teica: “Nē, šī struktūra ir absolūti jāiznīcina, no A līdz Z, ieskaitot arī visas materiālās vērtības!” Risks tajā laikā bija, jā. Cilvēki, kas tajā laikā deklarēja lojalitāti… Viens piemērs. Tad, kad iekšlietu ministrs Vaznis man teica, ka ir iespējams no Drošības komitejas saņemt visus tās ieročus, es no sākuma domāju, ka Vaznis nerunā taisnību, bet, kad es uzrakstīju rezolūciju, lai šos ieročus no Drošības komitejas nogādātu valdības mājā, tas tika divu dienu laikā izpildīts, un tur bija arī smagie ieroči. Tātad ir jautājums - vai Johansons tajā brīdī bija vai nebija lojāls? To mehānismu man neizdevās realizēt arī pēc Borovkova iecelšanas par manu personīgo pilnvaroto. Tas ir cilvēks, kuram es uzticos vēl tagad. Jūs varat rakstīt, ko jūs gribat, un stāstīt man, ko jūs gribat. Mani tas maz interesē. Diemžēl arī viņš salūza, jo faktiski es viņam uzdevu vienu lietu... Es pēc Uzbekijas gadījuma sapratu, ka ir cilvēki, kuriem es varu uzticēties. Ka tiem cilvēkiem, kuri nevar strādāt, negrib strādāt, negrib ar šo valsti sadarboties, vajag atstāt šos posteņus un ir jāmeklē vietā citi. Mēs faktiski pazaudējām to visu un ilgi būvējām - desmit gadus - savas struktūras, un es domāju, ka man te nav jums jāstāsta, cik efektīvi tās strādā smagos jautājumos. Tās strādā samērā neefektīvi. Pats interesantākais ir tas, ka šā mana modeļa realizāciju pārtrauca tieši Maskava. Viņi bija tie, kas uzreiz, vēl pirms puča, teica: “Nē, nē, nē, mēs nekādā ziņā negribam, ka Drošības komiteja kaut kādā veidā tā pamazām, pamazām pārietu jau Latvijas suverēnā pakļautībā!” Kas attiecas uz konkrēto gadījumu, mēs ar Linardu to pārrunājām vēl pavisam nesen, vakar, kad es atbraucu. Es biju desmit dienas prom. Kad atbraucu, sāku skatīties, kas te sarakstīts. Te sarakstīts tā, ka viss savelts vienā čupā. Tātad - pučs, pēc tam Prezidija sēde, tad uzreiz Muciņš it kā ir devies un savācis kartotēku, to izkaisījis pa trepēm, kā es te dzirdu... Lai teiktu, ka kāds kaut ko pa trepēm izkaisījis, vajag pierādīt! Tas pirmkārt. Otrkārt. Muciņš nāks un pats pateiks, kurā mēnesī viņš šo kartotēku šeit pārveda. Tas galīgi nav augusts. Tas ir novembris. Un treškārt. Bet pagaidiet! Bet pagaidiet! Vai tad Igaunijā un Lietuvā bija pārņemta šī kartotēka? Nē, nebija. Tagad ir jautājums - vai šī kartotēka tiek izmantota, skatot cilvēku tiesības pretendēt par deputātiem? Jā, tiek izmantota. Varbūt tas netiek darīts publiski, bet katrs cilvēks, arī es, jūsu padevīgais kalps... Es ieraudzīju savu kartīti. Protams, ja jau būtu tas mehānisms, par ko domā viens otrs, tai skaitā Milbergs un viņam tur līdzīgie, tad nu nebūtu jau nekas vienkāršāk, kā savas kartītes izņemt ārā, vai ne? Taču ne jau par to ir runa. Runa ir par to, ka visa problēma ir tā, ka neesam pielikuši punktu šim jautājumam. Es varu piekrist Vidiņam, ka nav jāpieliek nekāds punkts... Vēsturei punktu nevar pielikt, bet var zināmam izvērtējumam punktu likt, jo, redziet, problēma ir tā, ka mēs iesaldējām šo jautājumu. Nebija skaidrs, ko darīt ar šo maisu saturu. Es personīgi domāju, ka pašreizējā situācija, ka katram cilvēkam ir jāiet uz turieni tad, ja viņš grib pretendēt uz tādiem un tādiem amatiem... un tas tiek darīts zināms vēlēšanu komisijām un tiek arī publicēts, lai cilvēki zina, ka, lūk, viņš ir bijis šajā kartotēkā. Ja viņš uzskata, ka viņa vārds tur ir ielikts iekšā bez viņa ziņas, viņam ir jāiet tas smagais ceļš - tiesas process. Tas ir ļoti nepatīkami, ticiet man, es to ceļu esmu gājis! Es domāju, ka izmeklēšanas komisijas uzdevums sastāv no diviem jautājumiem. Viens jautājums ir izvērtēt to situāciju, kādā toreiz darbojās Prezidijs. Man godīgi jāsaka, ka Augstākās padomes deputāti bija ļoti aktīvi, viņi bieži vien risināja arī valdības kompetencē esošus jautājumus, jo mēs valdībā vairāk nodarbojāmies ar drusku citādiem jautājumiem - ar izdzīvošanas un glābšanas jautājumiem. Bet, vienalga, es, kopumā vērtējot šo darbību, gribu teikt, ka man neviena Seiles kundze, neviens man te neko nekad neiestāstīs. Es uzskatu, ka šī darbība bija pozitīva un pareiza. Es nekad neticēšu, kad man stāstīs, ka Augstākajā padomē kāds, it sevišķi kāds no Tautas frontes frakcijas, apzināti būtu darbojies Drošības komitejas interesēs un pret valsts neatkarības atjaunošanu. To jūs man nekad nepierādīsiet! Es domāju, ka ir dots komisijai tas uzdevums - noskaidrot to situāciju. Es tur neredzu absolūti nekā tāda, ko varētu izmantot gan pret cilvēkiem, kas ir Prezidijā, gan arī pret deputātiem. Es nekā tāda neredzu! Ir jāizvērtē situācija, raugoties arī no tālākā darbības aspekta. Ko darīt ar tiem cilvēkiem, kas nav gājuši to tiesas ceļu un kas tomēr kārtīgi nejūtas? Var būt, ka nevajadzētu risināt “maisu jautājumu” līdz galam. Nākamais. Es domāju, ka, neapšaubāmi, tomēr nevajadzētu ar kaut kādām nepamatotām rīcībām padarīt par šīs valsts mūžīgiem ienaidniekiem visus tos cilvēkus, kas ir beiguši savu darbu Drošības komitejā un kas nav aizbraukuši no Latvijas, un kas nav Krievijas FSB rezidenti. Tādā veidā mēs paši veidotu šeit piekto kolonnu. Tāpēc es uzskatu, ka komisiju... Es neredzu pamata... Ja deputātiem tāda vēlme ir, tad tādu komisiju veidot var. Jautājums - vai tur ir vai nav jāiekļauj bijušie Augstākās padomes deputāti? Vadoties no klasiskā principa, būtu labāk, ja tur būtu deputāti, kas ir tagad ievēlēti Saeimā. Jo ir ļoti grūti... Es iedomājos, ka oponenti man teiktu: “Nu jā, jūs paši bijāt tur, Augstākajā padomē, paši lēmāt, paši sēdējāt Prezidijā un komisijās, un tagad jūs gribat paši savu rīcību izmeklēt. ” Tas nebūtu pārāk labi nedz no tīri juridiskā aspekta, nedz arī no morālā aspekta. Ja ir tādi jaunievēlētie deputāti, kas nav bijuši Augstākajā padomē un kam ir tā atbildība, un kas grib šo procedūru veikt bez politiskās pompas, lai tad viņi šo darbu dara! Es ceru, ka beigu beigās rezultāts būtu ne tikai, lūk, šo notikumu izvērtēšana, bet arī atbilde uz jautājumu par citu valstu izlūkdienestu darbību šeit, Latvijā, ne tikai par Krievijas, bet arī par citu valstu izlūkdienestu darbību, kas ir varbūt pret mūsu valsti vērsta. Ir jautājums par, lūk, šiem ziņotājiem. Ir jautājums arī par to, kā mēs vēsturiski varētu kaut kādā starpposmā pielikt tam visam punktu. Vissliktākais, kas varētu būt, ir šo lietu izmantošana priekšvēlēšanu kampaņā. Nevienam to nevar aizliegt, bet tas būs ļoti slikti. Paldies par uzmanību.".
• 2001_05_24-seq22 language "lv".
• 2001_05_24-seq22 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 2001_05_24-seq22 mentions Q822919.
• 2001_05_24-seq22 mentions Q211.
• 2001_05_24-seq22 mentions Q649.
• 2001_05_24-seq22 mentions Q4294315.
• 2001_05_24-seq22 mentions Q37.
• 2001_05_24-seq22 mentions Q191.
• 2001_05_24-seq22 mentions Q159.
• 2001_05_24-seq22 mentions Q15180.
• 2001_05_24-seq22 mentions Q20560178.
• 2001_05_24-seq22 mentions Q3899540.
• 2001_05_24-seq22 mentions Q2385994.