Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_24-seq2> ?p ?o. }

• 2001_05_24-seq2 type Speech.
• 2001_05_24-seq2 number "2".
• 2001_05_24-seq2 date "2001-05-24".
• 2001_05_24-seq2 isPartOf 2001_05_24.
• 2001_05_24-seq2 spokenAs 111.
• 2001_05_24-seq2 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi Saeimā! Dāmas un kungi! “Rīga dimd” - tā saucas senā tautasdziesma, kuras melodiju Svētā Pētera baznīcas zvanu spēle četrreiz dienā atskaņo virs Rīgas vecpilsētas jumtiem. Šajā gadā, kad Rīga kļūst 800 gadus veca vai, drīzāk gan jāteic, jauna, tā mēdz dimdēt vēl skaļāk nekā parasti. Uzaicinot Vācijas Bundestāga prezidentu apmeklēt šīs skaistās un pazīstamās pilsētas 800 gadu jubileju, jūs apliecināt ciešās saites, draudzību un simpātijas mūsu valstu starpā. Par to es pateicos Latvijas parlamentam un tā priekšsēdētājam Straumes kungam un pateicos arī par iespēju šodien jūs uzrunāt. Vācijas parlamenta prezidentam tā ir īpaša diena - iespēja ciemoties brīvajā un neatkarīgajā Latvijā, tās tradīcijām bagātajā un vienlaikus dinamiskajā galvaspilsētā. Jo šīs pilsētas un šīs zemes vēsture vieno mūs visai pretrunīgā veidā. Turklāt pašlaik varam runāt par mūsu attiecību vissekmīgāko fāzi. Tā tas nav bijis vienmēr. Viena no mūsu kopējās vēstures tumšākajām lappusēm ir Molotova - Ribentropa pakts ar visu, kas tam sekoja. Nav iespējams aizmirst Hitlera nodevību pret Baltijas valstīm un noziegumus vācu okupācijas laikā. Šis barbarisms šķiet vēl daudz ciniskāks, ja mēs zinām, kā tika dibināti vācu un latviešu sakari. Kopš 1201. gada, kad bīskaps Alberts no Brēmenes dibināja Rīgu, daudzas personības un notikumi saista mūsu zemes. Ilgu laiku Rīgā atradās Melngalvju, tas ir, vācu neprecēto tirgoņu biedrības, mītne. 1282. gadā Rīgas pilsēta tika uzņemta Ziemeļvācu Hanzas savienībā un vērtās par labi attīstītu tirdzniecības centru starp Austrumiem un Rietumiem. Latviešu valodas attīstību un izkopšanu 17. un 18. gadsimtā atbalstīja vietējie vācu mācītāji. Es gribētu pieminēt Ernsta Glika Bībeles tulkojumu latviešu valodā 1689. gadā. Šeit, Latvijā, dzīvojuši vācu mācītie vīri un mākslinieki. Johans Gotfrīds Herders veltīja lielu uzmanību latviešu tautas kultūrai laikā, kad viņš bija skolotājs un Doma mācītājs Rīgā. Rihards Vāgners bija Rīgas teātra direktors. Šeit ir rakstnieka Vernera Bergengrīna dzimtās vietas. Pagājušo gadu laikā pilsētām izveidojusies intensīva sadarbība starp Rīgas un Rostokas, un arī Brēmenes pilsētām. Par veiksmīgo sadraudzību liecina arī šī diena, kad es varu sveikt Hanzas pilsētas Brēmenes pārstāvjus, kuri Rīgā viesojas Brēmenes dienu ietvaros un šodien apmeklē arī Latvijas parlamentu. Dāmas un kungi! Ejot pastaigā pa Rīgas ielām, var redzēt daudzas vēstures liecības, bet var manīt arī to, ka laiki ir mainījušies. Kopš atgūta neatkarība, politiskajā, saimnieciskajā un kultūras dzīvē atkal vērojams uzplaukums. “Pagātne nav aizmirsta, bet tā neaizsedz skatu uz rītdienu,” - tā teica Vācijas prezidents Hercogs, 1999. gadā apmeklējot Latviju. Šos vārdus var attiecināt ne tikai uz Rīgu, bet arī uz visu Latviju. Latvijas vēstures raksturīgākā iezīme ir cīņa par neatkarību. Kā okupanti šeit savulaik ieradušies zviedri, poļi, krievi un vācieši. 1918. gada 18. novembrī pilsoņu aprindu pārstāvji pasludināja, ka tiek dibināta neatkarīga Latvijas Republika. Taču izvēlētais ceļš uz brīvību bija mānīgs. Visai drīz Vācijas impērija un padomju Krievija pieteica savas intereses attiecībā uz Baltijas valstīm, kuru likteni apzīmogoja Hitlers un Staļins 1939. gada 23. augustā. Taču es gribētu atgādināt arī par dienu, kura bija 50 gadus vēlāk un kurā 1,7 miljoni baltiešu sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi no Tallinas cauri Rīgai līdz Viļņai. Viņi prasīja savu valstu neatkarību. Bija jāpaiet vēl gandrīz diviem gadiem, līdz vīzija par neatkarīgu Latviju īstenojās 1991. gada 21. augustā. Iegūt ilgoto neatkarību mierīgi, bez ieročiem, bet ar lielu risku - tas ir jūsu zemes iedzīvotāju nopelns. Mēs, vācieši, toreiz ar lielu interesi un simpātijām sekojām līdzi notiekošajam Baltijā. Mēs, Austrumvācijas iedzīvotāji, tikai dažus mēnešus pirms tam bijām pārliecinoši pierādījuši, ka ir iespējams īstajā laikā mierīgi, drosmīgi un izlēmīgi aizstāvēt brīvību un demokrātiju. Esmu līdz pat šim brīdim laimīgs par to, ka mums sekmējās bez kara un vardarbības tik būtiski pārmainīt Eiropas seju. Ar to var lepoties visi, kuri te ņēmuši dalību. Mēs, vācieši, neesam aizmirsuši solidaritāti un atbalstu, ko saņēmām no mūsu kaimiņiem un draugiem gan mūsu zemes jauncelsmē, gan arī Austrumu un Rietumu konfrontācijas laikā, bet galvenokārt - apvienošanās laikā un ceļā uz brīvību. Šodien, kad apvienotajai Vācijai ir noteikta vieta Eiropā, mēs esam īpaši atbildīgi par miera un brīvības saglabāšanu vienotajā Eiropā. Mēs atbalstām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis to ceļā uz Eiropas Savienību - ne tikai ģeogrāfiskā tuvuma dēļ, bet arī tāpēc, ka mums ir noteikta pieredze, kas joprojām liek sevi manīt. Tāpēc mēs atbalstām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis ceļā uz Eiropas Savienību. Mēs zinām, ko nozīmē ilgstoši censties iedzīvināt demokrātiju un tirgus ekonomikas principus, cik smagi un lēni īstenojas reformas, cik bieži jāpiedzīvo neveiksmes. Jūsu valsts ir uz pareizā ceļa. Jūs nekad neesat pametuši Eiropu ne kultūras, ne vēstures, nedz arī, protams, ģeogrāfiskajā nozīmē. Jūsu zemes viesi izjūt kultūras saiknes un redz, ka Latvija ir gadsimtu gaitā veidojusies mūsu kopējās Eiropas vēstures daļa. To nav izmainījuši arī pieci gadu desmiti piespiedu kārtā padomju republikas statusā. Latviešu tauta visos savas sarežģītās vēstures periodos radusi atbalstu savā kultūrā. Pirmām kārtām tās bija dainas, latviešu tautasdziesmas, kurās gadsimtiem ilgstošā svešinieku jūgā varēja saglabāt latviešu identitāti, kultūru un valodu. Latviešu prātos un sirdīs valda piederības apziņa Rietumu un Eiropas kultūrai. Dāmas un kungi! Eiropas apvienošanās ir radījusi secinājumu, pašu galveno secinājumu, ko lika izdarīt Otrā pasaules kara rūgtā pieredze, ka panākt izlīgumu un mierīgu līdzāspastāvēšanu Eiropas kontinentā ir iespējams tikai ar demokrātiju un sociālo labklājību, ar solidaritāti un arvien lielāku kopību. To ir vieglāk pateikt nekā izdarīt, jo miers un brīvība ir jāatgūst katru dienu no jauna, ja gribam, lai tie būtu ilglaicīgi. Pastāvīgumam garantijas nav. Latvijai un citām Centrālās un Austrumeiropas valstīm ir jāveic grūts uzdevums, nostiprinot politisko stabilitāti ar saimnieciskās stabilitātes līdzekļiem. Ja demokrātija nevar nodrošināt saimniecisko labklājību un sociālo drošību, tad tā pati bieži vien drīz kļūst apdraudēta. Austrumvācija, tātad bijusī VDR, pārmaiņu grūtības izjūt arī vēl pēc desmit gadiem, kaut gan tur apstākļi ir daudz labāki nekā citās bijušajās Savstarpējās ekonomiskās palīdzības valstīs. Daudzi austrumvācieši vēl joprojām ir bez darba, daudzi pamet dzimtās vietas, lai sameklētu darbu Rietumvācijā. Vēl vairāk: arvien izteiktāka kļūst neapmierinātība ar politiķiem, arvien mazāk cilvēku piedalās vēlēšanās, labēji noskaņoto ekstrēmistu izlēcieni notiek daudz biežāk nekā Vācijas rietumu daļā. Latvijai pārejas laikā no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku ar grūtībām bija jātiek galā pašai. Daudziem jūsu zemes iedzīvotājiem bija un ir jāpiedzīvo neveiksmes, trūkums un nedrošība, tāpēc jums vēl jo vairāk ir nepieciešams kaimiņu un draugu atbalsts Eiropā, sevišķi ekonomisko apstākļu izlīdzināšanas ziņā. Es varu jums apliecināt, ka esmu vienisprātis ar visu Vācijas parlamentu, ka Latvija un citas Centrālās un Austrumeiropas valstis iespējami drīzāk ir jāuzņem Eiropas Savienībā. Skatoties no jūsu pozīcijas - un to ļoti labi var saprast -, jebkāda vilcināšanās ir lieka, taču būtu tuvredzīgi un pat kaitīgi izlikties, ka Eiropas Savienība katrā laikā var uzņemt jebkuru no asociētajām valstīm vai, no otras puses, ka katras valsts iestāšanās gatavības pakāpe ir tādā līmenī, ka tā iestājoties noteikti vairāk iegūtu. Šis Eiropas Savienības paplašināšanās posms ir lielākais pārbaudījums Eiropas drošības un stabilitātes projektam pēckara laikā. Eiropas Savienībai pievienosies simts miljonu jaunu pilsoņu. Kopienā nepieciešams integrēt desmit Centrālās un Austrumeiropas valstis, kas četrus gadu desmitus... pat piecus gadu desmitus ir gājušas pa gaužām atšķirīgu ceļu. Padomju sistēma jums ir atstājusi daudz grūtību. Politiskā un saimnieciskā attīstība pēdējā desmitgadē ir notikusi ļoti atšķirīgi, un tāpēc arī iecerētā paplašināšanās var notikt tikai soli pa solim. Nepieciešams reformēt institūcijas, lai Eiropas Savienība būtu rīcībspējīga arī tad, ja tās sastāvā ir 21, 25 vai 27 valstis. Galotņu tikšanās laikā Nicā pagājušā gada nogalē tika sperti pirmie soļi: tika pieņemti lēmumi par valstu jaunu sadales sistēmu Padomē, par Komisijas, Eiroparlamenta un Eiropas Kopienas tiesas sastāvu nākotnē, par sadarbības padziļināšanu, kā arī par Pamattiesību hartu. Jūs redzat, ka Eiropas Savienības paplašināšanās spēja šobrīd prasa tikpat lielu ieguldījumu kā kandidātvalstu gatavība iestāties Eiropas Savienībā. Izdarot izmaiņas Pilsonības likumā, Latvija ir izpildījusi svarīgu iestāšanās priekšnoteikumu. Šā gada janvārī Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja atzinīgi novērtēja Latvijā veiktās reformas un mazākumtautību integrācijas pasākumus. Pēdējā Eiropas Komisijas ziņojumā sacīts, ka jūsu valsts progresējusi daudzās jomās. Netiek arī noklusēts, ka daudz darāmā vēl ir privatizācijas, lauksaimniecības, vides aizsardzības un tieslietu reformas jomā, tomēr mēs varam cerēt uz labiem rezultātiem, jo visas neatvērtās pārrunu sadaļas tiks atvērtas jau šajā pusgadā Zviedrijas prezidentūras laikā. Šai Eiropai nepieciešama ne tikai pacietība un izturība, bet arī visu pilsoņu atbalsts, un tas attiecas uz visām Eiropas valstīm. Ir absolūti nepieciešams, lai nacionālās valdības apliecinātu savu atbalstu Eiropas Savienības mērķiem un vērtībām, bet galu galā tas, cik tālu un ātri Eiropa apvienosies, ir atkarīgs no tās iedzīvotāju, pilsoņu lēmuma. Aizspriedumi valda vēl joprojām abās pusēs. Var dzirdēt jautājam: “Kā mūs iespaidos darbaspēka pārvietošanās brīvība? Kā izpildīt stingrās vides aizsardzības prasības?” Citi savukārt vaicā, vai nebūs grūti nesen atgūto neatkarību atkal pa daļai nodot lielāka valstiska veidojuma pārziņā un vai šajā Eiropā tiks saglabāta mūsu nacionālā identitāte. Varbūt mūs kā mazu valsti savā ziņā atkal okupēs, tikai šoreiz ar maigākiem paņēmieniem? Eiropa ir - un tā tam arī jābūt - daudz kas vairāk nekā politiskās un saimnieciskās stratēģijas projekts lielajām un mazajām, bagātajām un nabadzīgajām valstīm. Eiropai ir jāsaglabā tās kultūras un demokrātijas tradīcijas, kas izveidojušās atsevišķās valstīs. Demokrātijas izpausmes ikdienā nav atdalāmas no valstīm, kurās tās tiek īstenotas. Lai Eiropa būtu rīcībspējīga, nepieciešamas metodes, kas ļauj uzlabot dažādo sociālo un politisko spēku iesaisti. Eiropas leģitimitāte un suverenitāte nerodas pašas no sevis, tās balstās uz cilvēkiem, kas uzņemas atbildību vietējā, reģionālajā un nacionālajā līmenī un ir gatavi veidot Eiropas apziņu. Lai varētu akceptēt daudzveidību, ir nepieciešams kopīgu vērtību pamats, un, tikai apzinoties šo vērtību kopību, nākotnē ir iespējama Eiropa, kurā valdīs miers, taisnīgums un demokrātija. Dāmas un kungi, es zinu, ka tieši jūsu valstī un arī citās Baltijas valstīs īpaši liela ir nepieciešamība un vēlme pēc noturīga miera un stabilitātes. Tas ir labi saprotams, ja zeme gadsimtiem ilgi ir izmantota ļaunprātīgu lielvalstu un ar lielummāniju sirgstošu diktatoru spēlēs. Jūs neatlaidīgi cenšaties panākt jūsu valstu uzņemšanu NATO. Mēs, vācieši, 90. gadu beigās sekmīgi aizstāvējām “atvērto durvju” principu, kas ļauj Baltijas valstīm pamatoti cerēt uz uzņemšanu NATO. Mēs atbalstīsim jūs arī jūsu turpmākajos centienos, tomēr viena lieta ir acīmredzama: formāla piederība aliansei ir gana svarīga, bet pati par sevi tā vēl negarantē ilgstošu drošību un suverenitāti. Galvenais ir tas, kā praksē notiek sadarbība un cik stabila ir solidaritāte reģionā. Iestāties NATO, ejot konfrontācijas ceļu attiecībās ar Krieviju, protams, nebūtu produktīvi. Eiropa ir kas vairāk nekā tikai formāla integrācija, tā ir vīzija par reģionu pārrobežu sadarbību uz kopīgu vērtību pamata. Baltijas jūras valstu sadarbība, kurā jūsu valstij ir ļoti nozīmīga loma, ir uzskatāma par šā reģiona ieguldījumu turpmākās stabilitātes nodrošināšanā. Šeit tiek veidota nākotne, šeit tiek sietas saimnieciskās, politiskās un kultūras saites. Piedaloties Baltijas jūras valstu padomes reģionālajā sadarbībā, kurā arvien vairāk tiek iesaistīta arī Krievija, jūs ejat pa īsto ceļu, kas arī nākotnē ir svarīgs, lai nodrošinātu ilgtspējīgu stabilitāti jūsu zemē, šajā reģionā un arī visā Eiropā, jo ne tikai jūsu, bet arī visas Eiropas interesēs ir Baltijas valstu ātra integrācija Eiropā un sekmīga sadarbība ar Krieviju. Baltijas valstis ir austrumu un rietumu attiecību seismogrāfs, tās ir laikmetu mijas “lakmusa papīrs” pēc Padomju Savienības sabrukuma. Jūsu zemei ir izšķirošs uzdevums - uzņemties tilta lomu, un šajā uzdevumā jūs atbalstīs Vācija un Vācijas parlaments. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)".
• 2001_05_24-seq2 language "lv".
• 2001_05_24-seq2 speaker Volfgangs_Tirze.
• 2001_05_24-seq2 mentions Q822919.
• 2001_05_24-seq2 mentions Q211.
• 2001_05_24-seq2 mentions Q2660080.
• 2001_05_24-seq2 mentions Q193089.
• 2001_05_24-seq2 mentions Q458.
• 2001_05_24-seq2 mentions Q39731.
• 2001_05_24-seq2 mentions Q159.
• 2001_05_24-seq2 mentions Q8880.
• 2001_05_24-seq2 mentions Q7184.
• 2001_05_24-seq2 mentions Q183.
• 2001_05_24-seq2 mentions Q15180.
• 2001_05_24-seq2 mentions Q34.
• 2001_05_24-seq2 mentions Q8908.
• 2001_05_24-seq2 mentions Q12360039.
• 2001_05_24-seq2 mentions Q1770.
• 2001_05_24-seq2 mentions Q33959.
• 2001_05_24-seq2 mentions Q29425772.
• 2001_05_24-seq2 mentions Q33923.
• 2001_05_24-seq2 mentions Q1511.
• 2001_05_24-seq2 mentions Q154797.
• 2001_05_24-seq2 mentions Q713750.
• 2001_05_24-seq2 mentions Q2861.
• 2001_05_24-seq2 mentions Q1209.
• 2001_05_24-seq2 mentions Q155547.
• 2001_05_24-seq2 mentions Q76527.
• 2001_05_24-seq2 mentions Q704552.