Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_24-seq105> ?p ?o. }

• 2001_05_24-seq105 type Speech.
• 2001_05_24-seq105 number "105".
• 2001_05_24-seq105 date "2001-05-24".
• 2001_05_24-seq105 isPartOf 2001_05_24.
• 2001_05_24-seq105 spokenAs 77.
• 2001_05_24-seq105 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Valdības izstrādātais Sodu reģistra likums bez Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas kā otrajai komisijai tika nodots arī Juridiskajai komisijai. Juridiskā komisija ļoti rūpīgi izskatīja šo likumprojektu un nolēma šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā. Tomēr Juridiskajai komisijai bija arī vesela rinda diezgan nopietnu piezīmju, papildinājumu un iebildumu attiecībā uz dažiem regulējumiem, kas šajā likumā ir noteikti. Pirmām kārtām jāsaka, ka likums ir nepieciešams, jo fakts jau ir tāds, ka šobrīd Sodu reģistrs jeb kartotēka par sodītajām personām pastāv vienīgi kā tāds, un tam ir nepieciešams ar kādu normatīvu vai ar ministrijas iekšēju vai pat zemāku aktu piešķirt likumīgu pamatu, veidojot par šo jautājumu likumu. Mēģinājumi jau ir bijuši vairāki, un, manuprāt, šis ir jau vismaz otrais projekts, ko es redzu, ja ne trešais. Juridiskā komisija tātad kopumā pozitīvi novērtēja šo likumprojektu un atzina, ka šāds likums ir nepieciešams, ka šāds likums šim Sodu reģistram radīs tiesisko juridisko bāzi, lai tas varētu būt pamatots. Tajā pašā laikā mēs, protams, saprotam, ka praktiski tas tiks pārkārtots un darbināts elektroniskā, datorizētā veidā, un, kā mums apgalvoja arī vadītāji, tātad tiks novērsta iespēja, ka dažādi krimināli elementi par samaksu, par iespējamiem “kukuļiem” var panākt, ka Iekšlietu ministrijā no šīs kartotēkas izņem ārā savas kartītes, un tādā veidā viņi parādās kā nesodīti. Viņi var, kā sacīt, ne tikai runāt par to, ka viņiem sodāmība varbūt tajā laikā jau ir beigusies, bet visādā ziņā viņi var saņemt dažādas atļaujas, teiksim, nēsāt ieročus, un vēl citādi pārkāpt likumus, līdz beigu beigās kļūst pat par Iekšlietu ministrijas augsta ranga amatpersonu padomniekiem, kas nu it kā nebūtu pamatoti. Un konkrēti. Tātad Juridiskā komisija uzskata, ka likumprojektā Ministru kabinetam piešķirtais deleģējums, kādos gadījumos ir jārisina šī Sodu reģistra sistēma, tomēr nav pietiekami precīzs. Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu mums tomēr ir jānorāda kaut kādas robežas, ja mēs kaut ko uzticam un deleģējam Ministru kabinetam, un šeit ir vesela rinda jautājumu, kas it kā tiek nodoti Ministru kabinetam. Tātad daudzos gadījumos, kā mēs uzskatām, šie jautājumi ir jārisina likumā, un tajā pašā laikā daļai no tiem, ja tos nodod Ministru kabineta deleģējumā, likumā ir jānosaka robežas. Juridiskajai komisijai bija iebildumi arī pret trešās nodaļas pantu formulējumiem, kas saistīti ar reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanu, un mēs principā uzskatām... un arī jurisprudence šādos gadījumos uzskata, ka jautājumi ir jānošķir. Vieni jautājumi attiecas uz personām, kuras skaitās juridiski sodītas, tātad viņām ir bijusi sodāmība un šī sodāmība velkas kādu konkrētu laiku arī pēc soda izciešanas. Tātad attiecībā uz šīm personām operācijas kārtība varētu būt brīvāka, jo šis spriedums ir nolasīts publiskā tiesas sēdē, tāpēc plašākai sabiedrībai, konkrētām personām un amatpersonām varētu būt lielāka šī fakta pieejamība. Taču tad, kad šī sodāmība izbeidzas, tad, protams, varētu būt daudz šaurāka pieeja šādai sodāmībai, jo juridiski šī persona vienmēr var teikt, ka viņa nav sodīta. Tātad šeit būtu nepieciešams nošķirt krimināltiesisko sodāmību no faktiskā recidīva, un tas ir ļoti svarīgi. Līdz ar to šajā likumā faktiski būtu jāveido divas atšķirīgas sadaļas, teiksim, kā un kam no šā reģistra būtu jāizsniedz informācija par krimināltiesiski sodītām personām, un kā šī informācija jāizsniedz par tiem, kuriem krimināltiesiskā sodāmība ir beigusies, bet ir bijusi šī faktiskā sodāmība. Strīds, protams, varētu būt par to, kurām personām un cik daudz informācijas jāizsniedz. Man personīgi ir iebildums pret to, ka nez kādēļ, teiksim, juridiskās personas, tiek nostādītas augstāk par tiesu varai piederīgu personu - advokātu. Šeit būtu jāpaskaidro, ka tikai viņš par savu aizstāvamo personu var saņemt ziņas par sodāmību. Tas ir absolūti nepareizi, jo daudzos gadījumos, teiksim, reabilitāciju lietās un tā tālāk, cilvēks varbūt pat ir miris, tāpēc visādā ziņā mēģinājums ierakstīt šādā veidā ir pavisam nepareizs. Tāpat atbildīgajai komisijai ir nepieciešams rūpīgi pārdomāt jautājumu par šo ziņu glabāšanu. Diez vai ir efektīvi mūžīgi glabāt šīs ziņas. Tomēr tas viss ir jāsamēro ar darba tiesībās noteikto vislielāko sociālās aizsardzības termiņu, ko par personām par sodāmību glabā, un tie varētu būt 75 gadi vai 50 gadi, bet par tām personām, kuras nav notiesātas, par šīm personām, raugoties no cilvēktiesību viedokļa, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija varētu piedāvāt savus variantus, tomēr šim termiņam ir jābūt, teiksim, desmit gadu vai pat īsākam. Taču attiecībā uz administratīvi sodītām personām, par kurām paredzēts glabāt mūžīgi ziņas... Es nezinu, cik lielam tad ir jābūt šim apjomam, bet tas nav loģiski. Tātad, ja šī sodāmība ir viens gads, tad, ja ir nepieciešams, teiksim, var ieviest autotransporta punktu sistēmu vai kaut ko citādāk glabāt, bez tam par to šajā likumā var noteikt speciālu termiņu, bet to nevar mūžīgi glabāt. Paldies.".
• 2001_05_24-seq105 language "lv".
• 2001_05_24-seq105 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2001_05_24-seq105 mentions Q4294315.
• 2001_05_24-seq105 mentions Q2167704.