Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_17-seq32> ?p ?o. }

• 2001_05_17-seq32 type Speech.
• 2001_05_17-seq32 number "32".
• 2001_05_17-seq32 date "2001-05-17".
• 2001_05_17-seq32 isPartOf 2001_05_17.
• 2001_05_17-seq32 spokenAs 77.
• 2001_05_17-seq32 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3121 (likumprojekta reģistra numurs 901) - likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”. Juridiskā komisija sagatavoja un iesniedza šo grozījumu Komerclikumā kā alternatīvu likumprojektu, kurš, kā jūs atceraties, tika izstrādāts un iesniegts no Tautas partijas frakcijas puses. Kas ir šā likumprojekta pamatā? Šā likumprojekta pamatā būtībā ir Tautas partijas frakcijas izstrādātais likumprojekts, kuru mēs Juridiskajā komisijā papildinājām vēl ar veselu rindu normu, jo valdības izveidotā darba grupa, kas strādā ar šiem jautājumiem, to izskatīja un uzskatīja, ka šāds grozījums Komerclikumā ir nepieciešams, bet to vajag precizēt. Kādi ir šā likumprojekta mērķi? Šā likumprojekta mērķi ir precizēt vēl arī citas atsevišķas Komerclikuma normas, lai padarītu Komerclikumu vieglāk uztveramu un realizējamu, jo, kā jūs saprotat, jebkuru likumu vienmēr ir iespējams uzlabot un precizēt. Tajā pašā laikā, balstoties uz Ārvalstu akcionāru padomes priekšlikumiem, Tautas partija izstrādāja un savā likumprojektā iesniedza veselu rindu normu, kas precizē un paplašina mazākuma akcionāru tiesību aizsardzību. Tātad mēs atbalstījām arī veselu rindu šādu normu un iekļāvām tās šajā likumprojektā, kā arī veselu rindu normu papildinājām ar šiem momentiem. Un vēl tāds moments, kas bija par pamatu šim likumprojektam. Tātad tika precizēta terminoloģija, un tā tika pieskaņota grāmatvedībā izmantotajiem terminiem. Līdz ar to es vērsīšu jūsu uzmanību uz dažām priekšlikumu grupām, jo šeit liela daļa izdarīto grozījumu ir tīri tehniska rakstura, kas pēc tam saskaņo šos grozījumus ar dažādām Komerclikuma vietām. Pirmā grupa, ko piedāvāja arī Tautas partijas frakcija un ko darba grupa atbalstīja un iekļāva šajā alternatīvajā likumprojektā, tātad precizē terminus - valodnieciskus terminus, no kuriem daļu, protams, nevarēja atbalstīt, jo Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija deva attiecīgu slēdzienu, bet 1. , 5. un 6. punkts ir iekļauts no Tautas partijas frakcijas priekšlikumiem. Izspriedām, ka vārds “komandīts” tomēr jāraksta ar garo “ī”, “delkrēdere” - ar garo “ē”. Taču tie ir tikai tehniska, valodnieciska rakstura precizējumi terminos. Svarīgākas, protams, ir juridiskās normas. Grozījumi skar jautājumus, kas saistīti ar akcionāru pirmpirkuma tiesībām attiecībā uz akcijām. Šīs pirmpirkuma tiesības, kas ir noteiktas spēkā esošajā Komerclikumā, tika vēl precizētas un konkretizētas, un tas tika darīts pēc Tautas partijas frakcijas un Ārvalstu investoru padomes priekšlikuma. Proti, mēs šo normu vēl precizējām - noteicām, ka akcionāru pirmtiesības nedrīkst atcelt vai ierobežot dibināšanas līgumā, statūtos vai ar akcionāru sapulces lēmumu. Tātad šī juridiskā norma tagad ir vēl striktāka un precīzāka. Otra grozījumu grupa ir saistīta ar personāla akcijām. Šeit tiek precizēts, kādas tiesības ir un kādu tiesību savukārt nav attiecībā uz personāla akcijām. Kā mēs zinām, tās šobrīd ir diezgan plaši izplatītas. Reorganizējot ir noteikts zināms ierobežojums attiecībā uz personāla akcijām, jo personāla akcijas ir domātas, lai piesaistītu un labāk stimulētu attiecīgos darbiniekus akciju sabiedrībās. Proti, 255. pants ir precizēts, nosakot, ka personālās akcijas nevar atsavināt, nevar apmainīt jeb konvertēt pret citām tās pašas sabiedrības akcijām un tās nepāriet mantojumā. Tātad arī šis Ārvalstu investoru padomes un Tautas partijas frakcijas priekšlikums ir atbalstīts un precizēts darba grupā. Daži momenti, protams, netika iekļauti likumprojektā. Mums bija liela diskusija par elektronisko balsošanu akciju sabiedrībās. Šāda balsošana šobrīd it kā ir atļauta likumdošanā, bet mēs tomēr nonācām pie secinājuma, ka vēlme, protams, ir viena lieta, bet praktiskā dzīve rāda, ka, kamēr nebūs ieviests elektroniskais paraksts, mēs nevarēsim identificēt personu, kura, teiksim, elektroniskā veidā balsos par dažādiem jautājumiem akcionāru sapulcēs. Lai gan mēs šo normu gluži vis neizslēdzām, mēs to precizējām, norādot, ka šādu normatīvu varēs ieviest tad, kad tiks attiecīgi atrisināts jautājums par elektronisko parakstu. Mēs pārejas noteikumos dosim valdībai uzdevumu risināt šo jautājumu. Nu pamatvilcienos ir izklāstīti visi iemesli, kuru dēļ ir nepieciešami šādi grozījumi Komerclikumā. Paldies par uzmanību.".
• 2001_05_17-seq32 language "lv".
• 2001_05_17-seq32 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2001_05_17-seq32 mentions Q1250133.